Drošinātājs

Viss par ierakumu svecēm | #24 (intervija krievu valodā)

Drošinātājs

Ukraiņu cīņa sociālajos tīklos | #25 (intervija angļu valodā)

Ukraiņu cīņa sociālajos tīklos | #25

Drošības politikas eksperte: Arvien vairāk izskatās, ka Krievija ir mazais, bet Ķīna lielais brālis

Krievijas līderis Vladimirs Putins, uzņemot Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu vizītē Maskavā, viennozīmīgi centās glaimot un piesaistīt Ķīnu Krievijai, bet arvien vairāk izskatās, ka šajās attiecībās noteicošais spēks jeb lielais brālis ir Ķīna, kas ar šādu vizīti vēlas pasaulei izrādīt savu ietekmīgumu, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.

Sji vizīte Maskavā

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins 20. martā ieradās vizītē Maskavā, kur tikās ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu.

"Un ne tikai tā – garām lidojot, bet veselas trīs dienas viens ķēniņš otru ķēniņu aicina pie sevis ar pamatīgām ballēm un pārrunām – tiešām nopietni izrādīt, cik ļoti dziļas būs tālākās Krievijas un Ķīnas attiecības," sacīja Bērziņa. 

Lai gan tiesa, ka arī Ķīnai nepieciešama Krievija, jo tā nomainījusi Saūda Arābiju un kļuvusi par lielāko naftas piegādātāju Ķīnai, ir skaidrs, ka šajās attiecībās virsroka ir Ķīnai. 

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa.
Drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa.

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

"Stiprākā puse šajās attiecībās noteikti ir Ķīna. Ir skaidrs, ka Putins grib glaimot un palīdzēt, un parādīt gan sevi, gan to, cik veiksmīgas attiecības viņam varētu būt ar Ķīnu. Bet kura ir tā stiprā puse, kura ir svarīgākā valsts? Skaidrs, ka šajā gadījumā tā ir Ķīna. Putins cenšas piesaistīt Ķīnu Krievijai, bet arvien vairāk izskatās, ka Krievija ir mazais brālis un Ķīna ir lielais brālis," vērtēja Berziņa. 

Savukārt Sji Dzjiņpins ar šādu vizīti cenšas pasaulei izrādīt savu ietekmīgumu starptautiskos procesos, ko apliecina arī Ķīnas līdera izteikumi par miera procesa vešanu Ukrainā. 

"Ķīna vēlas izrādīt to, ka tā pasaulē ir ietekmīga, un cenšas ne tikai runāt par Krieviju, bet arī par to, ka Ķīna varētu izstrādāt miera procesu Ukrainai, ka Ķīna ir globāls spēks, kas varēs virzīt vispasaules diskusijas un iegrozīt Krieviju tā, kā neviena cita valsts varbūt to nav spējusi," sprieda Bērziņa. 

Vienlaikus šāda vizīte aktualizē jautājumu par Krievijas un Ķīnas saitēm un to, vai tās necenšas izveidot savu alternatīvo skatījumu uz pasauli. 

"Vai pasaule dalās uz pusēm? Ir vērtību, ANO, tiesiskuma, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, Starptautiskās Krimināltiesas valstis, un ir otra puse, kura arvien tuvāk sadarbojas un cenšas uzbūvēt savu paralēlo sistēmu, kura var ietekmēt arī pārējo pasauli. Un pārējā pasaule šajā gadījumā ir Ukraina, kur saduras Krievijas un Ķīnas intereses ar Rietumiem. Tas, kā tas atrisināsies Ukrainā, izskatās ārkārtīgi svarīgi prezidentam Sji," vērtēja Bērziņa. 

Krimināltiesas lēmums

Gaidot Sji Dzjiņpina vizīti Maskavā, pasauli pāršalca Starptautiskās Krimināltiesas lēmums, kurā tā skaidri un gaiši norādīja – Vladimirs Putins ir apsūdzēts par smagiem kara noziegumiem, un 123 valstis, ja viņš tajās spers kāju, var viņu arestēt. Līdz ar to atklāts jautājums ir, kāda turpmāk izskatīsies Putina un Rietumvalstu līderu komunikācija? 

"Ja Krievijai bija ilūzijas, ka pēc šī kara Krievija varētu atgriezties vecajās sliedēs, ka būs atkal attiecības ar rietumvalstu līderiem, ka būs vizītes, ka būs jauni projekti, – ar šo Krimināltiesas lēmumu ir skaidrs, ka nebūs vairāk nekā, kas bijis. Tāpēc, jā, protams, tas ir vairāk simboliski, ir skaidrs, ka Putins nekāps lidmašīnā un nelidos uz turieni, kur viņu izdos tiesai, bet tas ir nopietni," vērtēja Bērziņa. 

Drošības politikas eksperte atzina, ka, iespējams, kādas sarunas starp, piemēram, G20 līderiem aizkulisēs turpināsies, tajās iekļaujot arī Putinu, bet svarīgāk šobrīd ir, ka ilgtermiņā Putina iespējas ir kļuvušas ārkārtīgi ierobežotas. 

"Varbūt tāpēc banketiem Ķīnas prezidentam jābūt tik skaistiem, cik iespējams, jo nekur lidot jau viņš nevarēs – paliek Tuvie Austrumi, Āfrika, Dienvidamerika un Ķīna," vērtēja Bērziņa. 

Polijas iesaiste karā

Polija un Slovākija paziņojušas, ka tās uz Ukrainu sūta "MiG-29" iznīcinātājus, Polija – 20, Slovākija – 13. Komentējot šo lēmumu, Polijas vēstnieks Francijā Jans Emeriks Roščiševskis cita starpā paziņojis, ka, ja Ukraina zaudēs karā ar Krievijas Federāciju, Polija būs spiesta iesaistīties konfliktā. Šis izteikums izpelnījies daudz uzmanības. 

"Svarīgi ir tas, ka, ja Ukraina krīt, tad Polija – un jāskatās ir arī uz Baltiju – ir nākošā. Tādā filozofiskā līmenī Krievija jau neapstāsies Ukrainā, tādi ir uzskati daudzās valstīs.

Un tad jau dabīgi Polija iesaistītos. Tas ir viens skatījums. Otrs skatījums ir, kā tas izskatītos, ja Ukraina pēkšņi sāktu zaudēt dramatiski un tad Polija gribētu vienpusīgi iesaistīties un atbalstīt Ukrainu ar saviem karavīriem. Te, lūk, viss paliek nedaudz sarežģītāks. Teorētiski, protams, Polija to drīkstētu, bet kas notiek, ja Krievija atbild militāri Polijas teritorijā? Nevienai NATO valstij nav liegts piedalīties konfliktos, bet, ja atbilde notiktu Polijā, tas attiektos arī uz visām pārējām NATO valstīm," skaidroja Bērziņa.

Līdz ar to, protams, katra valsts ir neatkarīga un spējīga rīkoties pēc saviem ieskatiem, tostarp iesaistīties karā Ukrainā, bet, ja tas pretī izsauc Krievijas atbildi NATO teritorijā, par to atbildēs visas NATO dalībvalstis.

"Tomēr mēs visi esam kopā vienā laivā. Ir jābūt saprašanai, kā tas ietekmētu kaimiņus un sabiedrotos. Un tādēļ Polijai nebūtu ļoti viegli iesaistīties karā Ukrainā. Krievijas radīto problēmu mums jāmēģina atrisināt kopā," uzsvēra Bērziņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti