Zelenska tūre Eiropā

Pamatīgu Eiropas tūri ir veicis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, viņa apmeklēto valstu sarakstā ir Itālija, Vatikāns, Vācija, Francija un Lielbritānija. Vizītes laikā saņemts gana daudz konkrētu solījumu par atbalstu, un eksperti spriež, ka šī vizīte potenciāli varētu būt rezultatīvāka par visām iepriekšējām, ja vien Rietumu līderi savus vārdus pierādīs darbos. 

"Prezidentam Zelenskim ir bijis ļoti veiksmīgs ceļojums pa Eiropas valstīm. Prezidents Zelenskis gluži kā sēņotājs, kad lietus ir nolijis, ar groziņu ir pastaigājies pa galvaspilsētām un ir sameklējis ne tikai sviesta bekas un gailenes, bet arī baravikas. Ar baravikām šodien saprotam ieroču sistēmas, kas var šaut tālāk, kā arī runa ir arvien vairāk par lidmašīnām, par gaisa aizsardzību, par gaisa ofensīvu.

Jautājums ir arī par to, lai Ukraina būtu nākotnē spējīga trāpīt arī Krimā, lai varētu ilgtermiņā censties atgūt Krimu," norādīja Bērziņa. 

Līdz šim tas nav bijis iespējams, jo Ukrainai esošās ieroču sistēmas nespēj šaut pietiekami tālu. Savukārt šobrīd sarunās ar Franciju, piemēram, tiek minēti ieroči, kuri šos mērķus jau varētu sasniegt. Vācija tikmēr turpina piedāvāt gaisa aizsardzības sistēmas, kas arī ir būtiska nepieciešamība. 

"Ņemot vērā, ka šajā nedēļā ir bijuši nopietni uzbrukumi no gaisa Kijivā, ka gaisa aizsardzības sistēmas ir ārkārtīgi noslogotas un veiksmīgi pasargā Kijivu, bet arī iztērē munīciju, šīs lietas ir svarīgas. Tie ir jaunumi, jo nebūs runa tikai par to, kas notiek uz pašas frontes linijas, bet arī kā atbalstīt fronti vai pretuzbrukumu no gaisa, kā trāpīt, piemēram, Krimā, kas līdz šim bijis pārāk kontroversiāls jautājums. Tas viss tagad notiek, prezidents Zelenskis var būt ārkārtīgi apmierināts," vērtēja drošības politikas eksperte. 

Svarīgi, ka, piemēram, Vācija šobrīd sola lielāku palīdzību, kā jebkad iepriekš, tostarp tankus un munīciju. 

"Tas, ka visas Eiropas valstis tagad kopā sametās un saka – mēs varam, tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo nav gudri ne Ukrainai, ne principā visai Eiropai visu laiku paļauties tikai uz ASV un ASV militāro palīdzību. Sasparoties un paļauties arvien vairāk uz Eiropas pašas resursiem, tas ir ļoti no svara. Mēs redzam, ka ar lielāku enerģiju pieiet Eiropa šim jautājumam un atbalsta Zelenski," norādīja Bērziņa. 

Tāpat viņa uzsvēra, ka tālākas darbības ieroči ir būtisks jautājums arī tāpēc, ka Ukrainai palīdzība un atbalsts būs nepieciešams ilgtermiņā – karš diez vai beigsies ar vienu ātru pretuzbrukumu. 

"Tāda ilūzija, ka karš beigsies, teiksim, augustā, vai ka būs viens pretuzbrukums un viss, tāda reti kur pastāv. Drīzāk ir skaidrs, ka tad, kad pretuzbrukums sāksies, tas būs pastāvīgi jāatbalsta," uzsvēra Bērziņa. 

Baltkrievijas liktenis pašu rokās

Šonedēļ jautājoši skatieni tika vērsti Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko veselības virzienā. Pēc 9. maija svinībām Maskavā vairākas dienas par Lukašenko nekas nebija zināms, tika izteikti jautājumi par to, cik vesels viņš ir. Pēc ilgas klusēšanas pašpasludinātais prezidents gan parādījās sabiedrībā no jauna, taču viņa izskats un runas veids neviesa pārliecību par viņa spējām. 

"Parādījušies ļoti nopietni un svarīgi jautājumi par to, kas notiktu tālāk ar Baltkrieviju, ja Lukašenko nomirtu, kas nāktu viņa vietā. Optimistiskākais ceļš ir, ka tas pēkšņi varētu iedot opozīcijai ceļu ar pazīstamiem cilvēkiem kaut kā radīt lielāku ietekmi Baltkrievijā un varbūt veicināt reālas pārmaiņas valstī, kura ir iesaldēta gan pagātnē, gan Krievijas sfērā, bet tas ir stipri optimistiski," vērtēja Bērziņa. 

Lielāks satraukums ir par to, kā uz šo jautājumu lūkojas Kremlis, kuru personu tas jau ir izvēlējies kā Lukašenko pēcnācēju, kurš atbildētu uz Kremļa zvaniem un darītu to, ko Kremlis lūdz. 

"Protams, šāda persona noteikti jau ir izvēlēta, bet jautājums ir par to, kā uz to visu reaģētu Baltkrievijas tauta un vai tas būs no svara. Ja Baltkrievija būtu pavisam neatkarīga valsts, tad iespējamās varas maiņas varētu radīt iespēju demokrātiskākiem viļņiem un vējiem iepūst Minskā, bet tā kā Baltkrievija ir de facto okupēta valsts ar Krievijas militāro klātbūtni, kontroversiālsvai tādi vēji varētu iepūst Minskā, to ir ļoti grūti teikt. Protams, tas nebūtu Kremļa interesēs," atzina drošības politikas eksperte. 

Šobrīd Lukašenko vēl ir dzīvs, tāpēc visi iespējamie scenāriji par to, kas varētu notikt, ir minējumi. Vienlaikus varas maiņa un haoss Baltkrievijā ir būtisks jautājums arī Latvijas drošībai, līdz ar to tam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Šajā jautājumā arī nevar pārlieku paļauties uz Rietumu iesaisti. 

"Ja baltkrievi paši kaut ko varētu paveikt, tas būtu vienreizēji, un varbūt pēc tam būtu atbalsts kaut kāds, bet Rietumiem nav šobrīd apetītes pārāk iedziļināties Baltkrievijā, jo ir pārāk daudz visa cita, par ko jāuztraucas.

Šobrīd es teiktu, ka Baltkrievijas liktenis ir Baltkrievijas rokās," secināja Bērziņa. 

Vēlēšanas Turcijā

Aizvadītajā nedēļā sākušās prezidenta vēlēšanas Turcijā. To pirmajā kārtā gandrīz par prezidentu kļuva līdzšinējais Turcijas līderis Redžeps Tajips Erdogans, bet 45% balsu savāca Kemals Kiličdaroglu – opozīcijas izvirzītais pārstāvis. Abi kandidāti par prezidenta amatu turpinās sacensties otrajā vēlēšanu kārtā 28. maijā, bet analītiķi lielākoties pauž, ka lielākas izredzes ir Erdoganam. 

Bērziņa norādīja, ka, ja Erdogans noturētos prezidenta krēslā, tad Turcijas politikā nekas īpaši nemainītos, taču nav garantijas, ka tā tiešām notiks.

"Nav garantijas, ka Erdogans atkal tiks prezidenta krēslā, jo viņa popularitāte īpaši lielās pilsētās ir zema, un ir tiešām sīva cīņa starp opozīciju un prezidentu Erdoganu. Jautājums šeit ir par Turcijas nākotni un Turcijas virzienu – vai Turcija turpina būt trešā valsts, NATO valsts, kas vienlaikus sadarbojas ar Krieviju enerģijas un ekonomikas jautājumos, kas neuzticas sabiedrotajiem, vai Turcija tomēr vēlas atkal atgriezties Rietumu virzienā. Par to iet runa opozīcijas pusē – par iespēju atsākt Eiropas Savienības dalības sarunas," skaidroja Bērziņa.