Pasaules panorāma

Gads austrumos - mediķu sabrukums, protesti un politiskais haoss

Pasaules panorāma

Sasniegumi Covid-19 problēmu fonā

2020. gads konfliktu zonās – nemainīgi smags

2020. gads konfliktu zonās – nemainīgi smags

Aizejošajā gadā Covid-19 pandēmija faktiski apstādināja pasauli, bet ne karus. Tūkstošiem upuru turpināja prasīt konflikti Afganistānā, Jemenā un citur, kā arī ar īpašu sparu uzliesmoja sen gruzdošais konflikts Kalnu Karabahā, pārvēršoties īsā karā, kurā Azerbaidžāna guva virsroku pār Armēniju. Drošības politikas eksperti spriež – ASV, Ķīnai un Krievijai pēdējos gados turpinot savstarpējos cīniņus, starptautiskajai sabiedrībai trūcis spēka konfliktus iegrožot.  

Šis gads iesākās ar Tuvo Austrumu nonākšanu uz kara sliekšņa, kad ASV drona triecienā pie Bagdādes tika nogalināts Irānas ģenerālis. Augstās spriedzes apstākļos Irāna pie Teherānas nejauši notrieca Ukrainas pasažieru lidmašīnu, prasot 176 cilvēku dzīvības.

Situācija pamazām nostabilizējās, un tad pasaulei lika apstāties Covid-19 pandēmija, taču karus un konfliktus tā neapturēja.

Vasarā iegailējās un rudenī atkal uzliesmoja Kalnu Karabahas karš, Azerbaidžānai sakaujot armēņu spēkus un apliecinot dronu kā tehnoloģiju izšķirošo lomu.  

Bruņoti konflikti turpinājās arī Āfrikas valstīs. Tostarp Etiopijā iekšējais konflikts Tigrajas reģionā, radot milzu bēgļu plūsmas.

Arī Lībijā uz varu joprojām pretendē divas konkurējošas valdības, kuras atbalsta dažādu grupējumu mozaīka un ar savām interesēm iesaistās ārvalstis.

Neapstājies turpinās karš Jemenā, kas radījis smagāko humāno krīzi pasaulē.  

Afganistānā tūkstošiem upuru prasīja sadursmes un spridzināšanas. 

Sīrija vairs nav tik brutāls un haotisks kara lauks kā pirms dažiem gadiem, taču kaujas nav rimušās. Vēl šomēnes tika ziņots par sadursmēm starp Turcijas atbalstītajiem kaujiniekiem un kurdu vadītajiem spēkiem.

Pasaule diemžēl nav kļuvusi mierīgāka, un Covid-19 izsauktās  ekonomiskās sekas var radīt vēl vairāk destabilizācijas.

Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta jeb SIPRI direktors Dens Smits “Pasaules panorāmai” rezumēja – šogad situācija bijusi smaga, bet ne īpaši labāka, ne sliktāka kā pērn, ko nevar teikt par tendencēm plašākā perspektīvā.

“Jā, pirms pieciem gadiem Sīrijā upuru skaits bija daudz lielāks nekā tagad. Bet karu skaits kopumā pasaulē bija daudz mazāks. Problēmu kļuvis vairāk, pat ja šķiet, ka viens vai divi no konfliktiem – kā Sīrija – ir garām sliktākajam. Piemēram, Jemenā tagad ir daudz sliktāk nekā pirms pieciem gadiem. Bet situāciju Austrumukrainā var raksturot kā ne labāku, ne sliktāku kā 2015. gada beigās, 2016. gada sākumā,” norādīja Dens Smits.

Smita vērtējumā – pēdējo gados arī trūcis starptautiskā ietvara un kapacitātes iegrožot konfliktus lielvaru nesaskaņu dēļ. Situāciju uz pasaules ģeopolitiskās arēnas viņš raksturo kā kļuvušu “arvien toksiskāku”.

“Daļēji tas tāpēc, ka trīs lielvalstis – ASV, Krievija un Ķīna – pēdējos četrus gadus ir dažādos veidos metušas izaicinājumus starptautiskās sistēmas uzbūvei, nevis aizstāvējušas starptautisko kārtību. Visas trīs izaicinājušas starptautisko līgumu un normu dzīvotspēju,” sacīja Dens Smits.  

Kā piemēru var minēt ANO ģenerālsekretāra uzsaukumu pavasarī uz globālu pamieru – pārtraukt kaujas, jo pandēmija.

“Ierosinājums bija labs, ANO Drošības padome to ar rezolūciju varētu droši atbalstīt – vienkāršu un skaidru aicinājumu. Bet viņi to nespēja. Viņiem vajadzēja mēnešus, lai to izdarītu. Kāpēc? Tāpēc, ka ASV un Ķīna strīdējās par Pasaules Veselības organizāciju,” atgādināja Dens Smits.

Tiek sagaidīts, ka ar Džo Baidenu kā ASV prezidentu Baltais nams atkal ciešāk atbalstīs starptautiskās organizācijas, taču globālais kurss ar to nemainīsies vienā mirklī.

“Nevajadzētu gaidīt pārāk daudz un ātru pārmaiņu no Baidena administrācijas. Ja neskaita šo svarīgo faktoru – lielāku atbalstu pienācīgi funkcionējošai starptautiskajai sistēmai. ASV un Ķīnas attiecības droši vien neuzlabosies. Antipātijas pret Ķīnu ir sentiments, kas tagad valda gan republikāņu, gan demokrātu partijā. Līdzīgi kā Aukstā kara laikā pretpadomju noskaņojums. Paredzu, ka arī ASV un Krievijas attiecības atkal pasliktināsies,” prognozēja Smits.  

Bet tuvākajās nedēļās pasaules uzmanību sev atkal varētu pievērst ar kodolieročiem bruņotā Ziemeļkoreja. Phenjana nesenā parādē demonstrēja jaunu starpkontinentālo raķeti, un nav izslēgts, ka to varētu izmēģināt ap Baidena inaugurācijas laiku – lai nosūtītu vēstījumu jaunajam ASV prezidentam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt