Viss tikai Covid dēļ

Marta sākumā Latvijā atklāja pirmo inficēšanos ar jauno koronavīrusu, un drīz arī publicējām ar slimību saistīto pirmo faktu pārbaudi. Drīz vien nepatiesi apgalvojumi burtiski applūdināja sociālos medijus. Pēc mūsu vērojumiem pavasarī tajos visbiežāk bija slavas dziesmas dažādiem medikamentiem un citiem brīnumlīdzekļiem, kā arī apgalvojumi, ka Covid-19 ir miljardieru radīts bioloģisks ierocis. Vasarā jaunu inficēšanās gadījumu bija mazāk, un pieklusa arī dezinformatori. Taču rudenī vīruss un meli atgriezās ar jaunu spēku. Varētu domāt, ka, jo vairāk cilvēku slimos, jo vairāk nonāks saskarē ar realitāti, taču izrādījās citādi. Ar ierakstiem mēdza dalīties pat vairāk nekā desmit tūkstoši "Facebook" lietotāju. Populāri kļuva apgalvojumi, ka Covid-19 testi ir neprecīzi, kaitīgi vai ka rezultātus saņem arī cilvēki, kas tos nav veikuši. Daudz dezinformācijas bija saistībā ar sejas maskām – prasība tās nēsāt esot pretlikumīga, maskas bloķējot skābekli un pat nogalinot. Gada nogalē par jauno dezinformatoru "jājamzirdziņu" kļuva šaubas par slimnīcu piepildījumu, kā arī vakcīnu drošumu un efektivitāti.

Ar meliem mēģina saglabāt prezidenta krēslu

Latvijā atbalsojās arī dezinformācija, kas saistīta ar ASV prezidenta Donalda Trampa centieniem palikt amatā. Šajās vēlēšanās apzinātiem meliem un manipulācijai bija vēl lielāka nozīme nekā pirms četriem gadiem, kad mediji vairāk runāja par Krievijas centieniem iejaukties. Tādi bija arī šogad, taču pamanāmāki kļuva pašu ASV darboņi, it īpaši prezidents Donalds Tramps. Kad kļuva skaidrs, ka vairāk balsu saņēmis Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens, Tramps sāka skandēt, ka notikusi krāpšana un viņam nozagta uzvara. Viņš un atbalstītāji, piemēram, izplatīja paziņojumus, ka masveidā saņemtas jau mirušu cilvēku balsis. Melīgos apgalvojumus Latvijā pārpublicēja ne tikai sociālo mediju lietotāji, bet pat Saeimas deputāta palīgs laikrakstā "Diena".  Trampa kampaņa pat solīja atlīdzību par krāpšanas pierādījumiem, taču to nebija. Apgalvojumi nepārliecināja arī tiesas septiņos štatos. Toties mīti saglabājušies cilvēku atmiņās.

Draudzība, slava un naids

Latvijā Covid-19 un pārējā dezinformācija dažiem kļuva par teju pilna laika darbu. Tapa daudzas jaunas "WhatsApp" un "Telegram" grupas, "Facebook" lapas un viltus ziņu portāli. Dezinformatori vienojās un šķēlās, sacenšoties, kura rīkotie protesti būs īstāka tautas sapulce. Gada nogalē uz nemitīgo melošanu beidzot reaģēja arī policija, uz laiku aizturot divus kūdītājus – Valentīnu Jeremejevu un Gaiļezera feldšeri Marinu. Citiem veicās vairāk. Kamēr amata brāļi skaidrojās ar tiesībsargiem, viens no galvenajiem dezinformācijas izplatītājiem Jānis Pļaviņš ar sabiedroto Arnoldu Babri tika laipni uzņemti Rīgas pilī, kas acīmredzot bija noticējusi viņa pašpasludinātajam tautas pārstāvja titulam. Jāpiebilst, ka Pļaviņš gadiem pelna maizi, mānot cilvēkus ar pārcenota brīnumūdens tirgošanu, un tieši pirms vizītes Rīgas pilī saņēma patērētāju tiesībsarga sodu par maldināšanu un negodīgu komercpraksi. 

Uzmanības centrā – viltus ziņas 

Dezinformācijas popularitātes pieaugumam, protams, sekoja pretreakcija. Gan "Re:Baltica", gan "Delfi" pavasarī sāka sadarboties ar "Facebook", kas deva mums tiesības ierakstiem pielikt brīdinošu vērtējumu – nepatiess, daļēji nepatiess vai trūkst konteksta. Vieniem tas palīdz neapmaldīties maldinošas informācijas jūklī, citiem ļauj nepamatoti sūdzēties par cenzūru un viedokļu dzēšanu. Te vietā atkal atgādināt, ka ne "Re:Check", ne "Delfi" nevienu "Facebook" ierakstu vai video nedzēš, tikai pievieno tiem rakstus, kuros norādīts uz faktiem neatbilstošu informāciju. Arī citi mediji arvien biežāk pievēršas dezinformācijai un ietekmei, ko tā atstāj uz pārējo sabiedrību. 

Dezinformācijas globalizācija

Reizēm gan tas atgādināja cīņu ar vējdzirnavām. Faktu pārbaudes ir laikietilpīgas, bet viltus ziņas top viegli un ātri. Īpaši tādēļ, ka Latvijas dezinformatori reti kad kaut ko izdomā (vai, kā viņi teiktu, "atklāj") paši. Sazvērestību teoriju ģenerēšana ir drīzāk tulka darbs. Liela daļa mūsu pārbaudīto apgalvojumu parādījās arī daudzās citās valstīs un valodās. Spilgts piemērs tam ir ārkārtīgi populārā ASV radītā interneta filma "Plandemic" jeb "Plāndēmija". To vienas nedēļas laikā noskatījās ap astoņiem miljoniem cilvēku. Video izplatīšanā centrālā loma bija "Facebook" grupām – video izplatīts arī ar Covid-19 un dezinformāciju nesaistītās grupās, kurās pulcējas dažādu pilsētu iedzīvotāji un reliģisko kopienu biedri, izpētījuši Stenfordas universitātes pētnieki. Latvijas dezinformatori filmas auditoriju paplašināja, pieliekot tai subtitrus latviešu valodā.

Platformas netiek galā

Sociālo mediju kompānijas cenšas cīnīties – gan paplašinot sadarbību ar faktu pārbaudītājiem, gan paši dzēšot atsevišķus ierakstus. Tomēr ne "Facebook", ne citiem tehnoloģiju gigantiem ar šo uzdevumu neiet viegli. "Plāndēmiju" no platformām sāka dzēst tikai tad, kad tā jau bija sasniegusi daudzmiljonu auditoriju. Dezinformatori pauda, ka tādējādi tiekot cenzēta filmas galvenā varone, neslavā kritusi agrākā pētniece Džūdija Mikovica. Tāpēc video tie centīgi augšupielādēja citās, mazākās sociālo mediju platformās. Tā kā tās nav saskārušās ar spiedienu un kritiku par ietekmētām vēlēšanām un genocīda izraisīšanu, kā "Facebook", tās reaģēt nesteidzās. Tiesa, arī "Facebook" darbošanās, iespējams, pat palīdzēja interesi par "Plāndēmiju" pavairot. Novēlotās rīcības dēļ daudzi ievēroja video pazušanu, un dezinformatoriem tas palīdzēja radīt auditorijā pārliecību, ka viņi ir apspiesti patiesības nesēji.

Gan hobijs, gan peļņas avots

"Plāndēmijas" veidotājiem filma nesa ne tikai slavu, bet arī naudu – Mikovicas jaunākā grāmata kļuva par dižpārdokli internetveikalā "Amazon". Arī Latvijā un tuvākajos kaimiņos dezinformācijas izplatītāji mēģina ar savu darbošanos pelnīt, pārdodot ne tikai brīnumūdeni, bet arī burvju nūjiņas, īpašu, pārcenotu C vitamīnu, lekcijas, grāmatas un pat bezjēdzīgu telefona maciņu, kas spējot paveikt neiespējamo – bloķēt signālu un tādējādi sargāt īpašnieku no starojuma, kamēr telefons joprojām funkcionē.

Negodīgas metodes auditorijas meklējumos

Ne tikai "Plāndēmija" nonāca līdz cilvēkiem, kuri, visticamāk, par to neko negribēja dzirdēt. Arī Latvijas dezinformatori mēģina piesaistīt jaunus upurus, sazvērestības teorijas publicējot tematiski nesaistītas grupās. Iespējams, populārākajai "Facebook" grupai, kurā šobrīd regulāri tiek publicētas maldinošas ziņas, seko teju 58 tūkstoši cilvēku.  Vairums grupā pieteicās, kad tā bija veltīta darba sludinājumiem. Tad to pārņēma dezinformācijas izplatītāji. Tā nav vienīgā negodīgā taktika, kas izmantota, lai piesaistītu uzmanību. Žurnālisti atklājuši, ka dezinformāciju Latvijā pavairojuši arī troļļi.

Krievijā neguļ

Lielā kaimiņvalsts Latvijas noniecināšanai izmanto visas iespējas, tajā skaitā pandēmiju. Tās sākumā ar Kremli saistītie mediji ziņoja par Latvijas it kā nespēju tikt galā ar slimību un tās iespaidu uz ekonomiku. Vienīgais glābiņš, protams, esot atgriešanās Maskavas gādīgajā paspārnē. Šādi vēstījumi gan pieklusa, kad Krievija sāka aptvert Covid-19 postu pašu mājās. Turklāt gada beigās tai nācās atzīt, ka slimības upuru skaits valstī ir pat trīs reizes lielāks, nekā tā ziņojusi pirms tam. Latvija tika izmantota arī, lai aizstāvētu Baltkrievijas līderi Aleksandru Lukašenko viņa asiņainajā cīņā ar tautu. Metodes tās pašas vecās – troļļiem līdzīgi sociālo mediju konti, biedējot baltkrievus par dzīvi Eiropas Savienībā, publicēja padsmit gadu vecas bildes ar graustiem un kārtējos mītus par Latvijā it kā iznīcināto lauksaimniecību un rūpniecību. Tāpat Krievijas dažāda līmeņa mediji nekautrējās izplatīt dezinformāciju par Rietumos ražotajām vakcīnām pret Covid-19. Arī šie meli viegli sasniedza Latviju.  

Agresija

Jau kopš pavasara par mūsu darbu saņemam daudz verbālu uzbrukumu. Sazvērestību teoriju atbalstītāju ir daudz, un nereti viņi ir agresīvi. Agresija jūtama ne tikai mūsu, bet arī citu mediju "Facebook" komentāru sadaļās. Ar naidpilnām vēstulēm un troļļošanu cīnās pat ārsti un eksperti, kas vēršas pret dezinformāciju. Savukārt populārākie sazvērestības teoriju izplatītāji iemīļojuši jaunu žanru – video ar agresīviem zvaniem ekspertiem vai žurnālistiem. Sarunā mēģina viņus pārbļaut, beigās lepni paziņojot, ka ir uzvarējuši diskusijā.

Elfi un ārsti iesaistās cīņā

Taču ir arī labās ziņas – dezinformācijas vilnis  cilvēkus mobilizējis rīcībai. Gada beigās "Facebook" izveidota lapa kopienai "Kopā pret Covid", kurā elfi jeb pilsoniski aktīvi cilvēki no dažādām jomām publicē materiālus, ar kuriem dalīties, lai pavairotu uzticamu un saprotamu informāciju par Covid-19. Pēc Marinas gadījuma aktivizējušies arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ārsti, kas teju ik dienu īsos "Facebook" video materiālos atspēko dažādus mītus par Covid-19 un cilvēcīgi, vienkārši pastāsta par savu darbu pandēmijas laikā.

Protestē ar banknotēm

Rīkojas arī reklāmdevēji. Nepietiekamā vēršanās pret dezinformāciju "Facebook" draud ar ieņēmumu zudumu. Kustības "Stop Hate for Profit" organizētajā boikotā šogad iesaistījušies ap 1200 uzņēmumu, tajā skaitā, piemēram, "Adidas", "Bayer", "Ben&Jerry’s" un "Volkswagen Group of America". Tie visi uz laiku pārtrauca reklāmu "Facebook". Proaktīvi rīkojās "Google" –  uzņēmums vasarā nobloķēja reklāmas ar "Covid" dezinformāciju, kā arī liedza izvietot reklāmas mājaslapās, kas izplata viltus ziņas par vīrusu.

Problēmas nepazudīs arī 2021. gadā

Šī gada problēmas tik viegli nevarēsim aizmirst. Jaunajā gadā mums līdzi nāks dezinformācija par vakcināciju, kas kļuvusi par populārāko tēmu decembra beigās. Pasaules Veselības organizācija attieksmi pret vakcināciju jau iepriekš atzina par vienu no desmit lielākajiem globālajiem draudiem sabiedrības veselībai. Šobrīd visā pasaulē ar antivakcinācijas kustību saistītiem kontiem seko vismaz 31 miljons "Facebook" un 17 miljoni "YouTube" lietotāju. Nesen žurnālā "Nature" publicētā 13 tūkstošu cilvēku aptauja 19 valstīs apstiprinājusi bažas, ka daudzviet pasaulē cilvēki varētu atteikties no iespējas vakcinēties. Pētnieki kā vienu no cēloņiem min tieši dezinformācijas kampaņu. Arī Latvijā kopš pavasara ir pieaudzis cilvēku skaits, kas uzskata, ka Covid-19 ir "politiķu un mediju uzpūsta ņemšanās", turklāt ir vērā ņemamas atšķirības, kā notiekošo vērtē cilvēki ar krievu un latviešu sarunvalodu ģimenē. Pētījumu centra SKDS aptaujā, kuras rezultāti publicēti novembrī, tādu uzskatu pauda jau teju trešdaļa.