ĪSUMĀ:
- Pēdējo gadu laikā audzis saspīlējums ap Taivānu
- Ķīnas vadība neslēpj, ka izskata iespēju atrisināt "Taivānas jautājumu" arī militārā ceļā
- Taivānai ir svarīga loma pasaules ekonomikā
- Taivāna stiprina sadarbību ar ASV un citām demokrātiskām valstīm
- Vairākums taivāniešu neatbalsta oficiālu neatkarības pasludināšanu
- Latvijas interesēs būtu atbalstīt demokrātisko Taivānu.
Šogad es 4. maija svētkus atzīmēju Taipejā. Pateicoties Taipejas pārstāvniecībai Latvijā, pievienojos igauņu, norvēģu, zviedru un somu pētnieku grupai, lai nedēļu pavadītu "skaistajā salā" jeb "Formosā", kā savulaik šo vietu nodēvēja portugāļi iekarotāji. Taivāniešu mērķis bija pētniekus iepazīstināt ar politisko situāciju klātienē.
Saspīlējums palielinās
Lidojums no Frankfurtes uz Taipeju man sagādāja nelielu pārsteigumu, proti, tikšanos ar bijušo Taivānas prezidentu Ma Jindzjiu (Ma Ying-jeou), kurš atgriezās no konferences Grieķijā. Viņš man teica, ka konferencē viņam daudz jautāja, "vai Taivāna būs nākamā Ukraina?".
Tāpat kā Krievija iesāka pilna mēroga karu pret Ukrainu pērn 24. februārī, jautājums ir, vai Ķīnas Tautas Republika (ĶTR – turpmāk "Ķīna") sekos Krievijas piemēram un uzbruks skaistajai salai. Jo Ķīnas ieskatā Taivāna jeb Taivānas Republika ir Ķīnas neatdalāma sastāvdaļa. Gan Ķīna, gan Taivāna cieši raugās uz Krievijas pašreizējā kara attīstību.
Pēdējos gados saspīlējums Taivānā pieaug dēļ Ķīnas agresīvās militārās rīcības, tai skaitā pēc bijušās ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi viesošanās Taivānā pērn augustā, un attiecīgi Taivānas prezidentes Cai Inveņas vizītes ASV pirms mēneša, kad viņa tikās ar Pelosi pēcteci amatā Kevinu Makartiju un citiem republikāņu un demokrātu pārstāvjiem ceļojumā caur ASV. Taču jau pirms šiem diviem gadījumiem bija vērojama lielāka Ķīnas Tautas Atbrīvošanas armijas (TAA) rosība Taivānas gaisa un jūras apkārtnē.
Taivāna ir svarīga pasaules ekonomikai
Taivānā pastāv bažas, ka TAA agresīvie vingrinājumi varētu viegli pārvērsties militārā rīcībā.
Vienlaikus taivānieši norāda uz to, ka Ķīna jau gadiem ilgi (pat kopš 1949. gada) ir gatavojusies uzbrukt Taivānai, bet Taivāna ir tikpat ilgi gatavojusies sevi aizstāvēt.
Uzsverot, ka Taivāna ir daļa no Ķīnas teritorijas, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir teicis, ka viņš neatsakās no spēka izmantošanas šīs politikas īstenošanā.
Lai gan Taivāna neatrodas tuvu Latvijai, tomēr valsts kļūst par degpunktu ASV un Ķīnas attiecībās un prasa pastiprinātu uzmanību no Latvijas ārpolitikas veidotājiem.
G7 valstu ārlietu ministri nesen paziņoja, ka Taivānas jautājums vairs nav Ķīnas iekšējais jautājums, ņemot vērā Taivānas kritisko lomu globālajā mikroshēmu piegādes ķēdē. Taivāna līdz ar to iegūst zināmas sviras globālās ekonomikas kritiskās infrastruktūras sakarā. Mikroshēmas piegādes ķēdes ietvaros parādās ekonomiskās iespējas citām valstīm, tai skaitā Latvijai.
Gan NATO, gan ES pievērš arvien lielāku uzmanību Ķīnas rīcībai, arīdzan Taivānas kontekstā. Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena ir skaidri paziņojusi, ka vienpusēja rīcība no Ķīnas puses esošajā situācijā, it īpaši ar spēka izmantošanu, ir pilnīgi nepieņemama.
Toties vadošās ES valsts Francijas prezidenta Emanuela Makrona apgalvojums, ka ES nevajag sekot ne Ķīnai, nedz ASV Taivānas jautājumā, bet drīzāk uzturēt "stratēģisku autonomu" nostāju, diez vai gūtu atbalstu lielākās daļas ES valstu vidū.
Sadarbība ar Japānu
Vienlaikus jāatzīmē, ka Francijas nostāja ir diezgan būtiska. Tā ir vienīgā kodolieroču valsts Eiropas Savienībā, vienīgā ES dalībvalsts ar pastāvīgās locekles statusu ANO Drošības Padomē un galvenā ES dalībvalsts ar ģeopolitiskām interesēm Āzijas un Klusā okeāna reģionā.
NATO ir pieņēmusi lēmumu atvērt reģionālo biroju Japānā, lai tuvāk raudzītos uz situāciju Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Notiek sarunas ar Japānas pusi par biroja lomu, bet ir skaidrs, ka Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā ietekmēja Japānas lēmumu atļaut pirmā NATO biroja šajā reģionā atvēršanu.
Gaidāms, ka tāpat kā pērn NATO samitā Madridē arī Viļņas samitā piedalīsies Āzijas un Klusā okeāna reģionālo partneru vadītāji no Japānas, Austrālijas, Dienvidkorejas un Jaunzēlandes. Pie tam NATO 2022. gadā pieņemtajā Stratēģiskajā konceptā Ķīna tiek identificēta kā "izaicinājums" un tai veltītas veselas divas rindkopas. Līdz ar ko NATO dalībvalstis atzīst, ka Ķīna turpmāk ieņems nozīmīgu vietu NATO dienas kārtībā.
Taivāna nevēlas palikt vienatnē pret lielo kaimiņu
Taivāna, tāpat kā Ukraina nevēlas, lai tā tiktu atstāta viena pret lielo kaimiņu. Amatpersonas aicina uz draugu atbalstu, gan militāru, politisku, ekonomisku, pat mutiskā izpausmē.
Līdzīgi kā Baltijas reģionā, arī Taivānā apgalvo, ka jāmeklē veidi, kā padarīt reģionu drošāku. Tiek atzīts, ka primārā loma gulstas uz pašu taivāniešu pleciem, ko viņi arīdzan labi saprot. Jo sarunās Taipejā dzirdēju apgalvojumu, ka katrā kara scenārijā tiek pieņemts, ka "mēs paši vien karosim". Tādēļ tiek veicināti totālās aizsardzības principi ar plašas sabiedrības iesaisti.
Vienlaikus Taivāna meklē ciešāku militāro sadarbību, pirmkārt ar ASV, bet arī ar Japānu.
Daudz kas būs atkarīgs no šo divu valstu savstarpējās vienošanās par militāro sadarbību, tai skaitā Japānas bāzu izmantošanu kara gadījumā.
Kāda augsta amatpersona apgalvoja, ka Taivānas drošība ir pilnīgi atkarīga no ASV. Attiecības starp ASV un Taivānu definē Taivānas attiecību likums (Taiwan Relations Act), kurā teikts, ka ASV ir pienākums nodrošināt iespēju Taivānai sevi aizsargāt.
Ne par velti pirmajā maija nedēļā Taivānā uz vairākām dienām uzturējās 25 ASV militārās rūpniecības uzņēmumi, kas palīdz uz vietas ražot gaisa iznīcinātājus, zemūdenes un citu ekipējumu.
Vizīte tika plaši aprakstīta vietējā angļu valodas izdevumā Taipei Times, kur arī parādījās raksts (4. maijā) par 66 iznīcinātājiem "F-16V", kurus savā laikā ASV prezidents Tramps bija apsolījis nogādāt Taivānai. Pirmos divus piegādāšot pēc gada kavēšanās, līdz šī gada beigām.
Vairākums iestājas par "status quo"
No kādas augstas Taivānas amatpersonas izskanēja vēlēšanās pievienoties kādā kolektīvā aizsardzības organizācijā, piemēram NATO, ar aicinājumu palīdzēt Taivānai to sasniegt.
Lai gan ASV nostāja pret Taivānu tiek raksturota kā "stratēģiskā divdomība", esošais prezidents Baidens ir vairākas reizes citādāk interpretējis šo nostāju apgalvojot, ka ASV militāri aizstāvētu Taivānu gadījumā, ja Ķīna tai uzbruktu. Taivāna uz to paļaujas. Toties, ja Taivāna deklarētu pilnīgu neatkarību, tādējādi izraisot Pekinas uzbrukumu, ļoti iespējams, ka ASV tādā gadījumā nenāktu talkā.
Tātad ir skaidri redzams, ka Taivānas jautājums ieņem nopietnu vietu Ķīnas un ASV attiecību saspīlējumā.
No nesenās aptaujas (Survey on "Public Views on Current Cross-Strait issues" March 16 to 20 2023; commissioned by Mainland Affairs Council) izriet, ka Taivānā gandrīz 90% iedzīvotāju vēlas uzturēt status quo attiecībās starp Ķīnu un Taivānu, iepretī orientējoši 1%, kas atbalsta apvienošanos vistuvākajā laikā, un 5%, kas vēlas neatkarības deklarēšanu, cik ātri vien iespējams.
Piedevām attiecībā uz valdības solījumiem turpināt attīstīt Taivānas pašaizsardzības spējas, lai aizsargātu nacionālo suverenitāti, gandrīz 90% iedzīvotāju izsaka atbalstu valdības rīcībai.
Līdzības ar Ukrainu ir acīmredzamas
Taivāna ir cīņas frontē starp demokrātiju, kur valda atvērtība un iecietība, un autoritārismu. Līdzības ar Ukrainu ir acīmredzamas.
Ķīnas vēstnieka Parīzē Lu Šaje nesenie izteicieni par "bijušajām Padomju Savienības republikām" liecina, ka Ķīna apšauba Baltijas valstu suverenitāti.
Šāda Ķīnas attieksme norāda, ka Ķīna kopā ar Krieviju cenšas padarīt trauslāku uz likuma balstīto starptautisko sistēmu.
Stingra, ātra un koordinēta Baltijas valstu reakcija uz pieredzējušā diplomāta izteicienu bija apsveicama.
Vēstnieka izteiciens nebija nejaušs, bet drīzāk šī pozīcija par "bijušajām padomju republikām" ir kādreiz bijusi apspriesta Pekinā. Tieši tamdēļ ir vēlams proaktīvi un preventīvi rīkoties Taivānas jautājumā.
Ko Latvija var darīt Taivānas labā
Ir zināmi soļi, kurus Latvija varētu spert, lai parādītu lielāku politisku atbalstu šai līdzīgi domājošajai partnerei. Lietuvas valdība rādīja drosmi 2021. gadā, kad tā piekrita mainīt nosaukumu pārstāvniecībai Viļņā no "Taipejas" uz "Taivānas". Taču Lietuva nedibināja oficiālas diplomātiskās attiecības ar Taivānu.
Nepārkāpjot ES nostājai par attiecībām ar Taivānu "vienas Ķīnas" politikas ietvaros, ir tomēr iespēja arī Latvijai veicināt elastīgāku pieeju savās divpusējās attiecībās ar Taivānu.
Latvija varētu:
- izmantot iespēju atrast nišu mikroshēmu piegādes ķēdē, veicinot industrijas, politikas veidotāju un īstenotāju, kā arī akadēmiskā sektora sadarbību ar Taivānu;
- ierosināt kādas Taivānas amatpersonas dalību NATO samita Viļņā neformālajā daļā, ja vien lietuvieši nav jau sākuši spert šādu soli;
- neatkarīgi no Taivānas klātbūtnes Viļņā veicināt kādu Taivānas augsta amatpersonu apmeklējumu Baltijas valstīs, lai neoficiāli tiktos, piemēram, ar Baltijas valstu amatpersonām;
- pievērst pastiprinātu uzmanību Taivānai, lai labāk saprastu, kas notiek lielajā Ķīnā, un tādējādi dotu pienesumu Latvijas ārpolitikai;
- izveidot ciešāku sadarbību ar Stokholmas "Drošības un Attīstības politikas institūtu" (Institute for Security and Development Policy), kas specializējas Āzijas, kā arī Taivānas jautājumos;
- nodrošināt iespēju kādam pārstāvim no Latvijas, kaut vai uz nepastāvīgu pamatu, pavadīt laiku Lietuvas vai ES pārstāvniecībā Taipejā;
- apmainīties ar pieredzi par Krievijas un Ķīnas hibrīdakaru dezinformācijas jomā, jo taivānieši ir pamanījuši, ka abi režīmi savu darbību sāk koordinēt;
- piedāvāt Taivānas diplomātam iespēju stažēties Latvijas pārstāvniecībā ANO;
- mudināt Pasaules Veselības organizāciju atkal piešķirt Taivānai novērotāja statusu Pasaules Veselības Asamblejā, ko Ķīna apturēja 2017. gadā pēc esošās Taivānas prezidentes Cai Inveņas ievēlēšanas.
Taivānai nevajag savu 4. maija deklarāciju
Latvijas 1990. gada 4. maija deklarācija pasludināja virzību uz neatkarīgas valsts faktisko atjaunošanu, bet Taivānai šāds ceļš nebūtu piemērots.
Pie tam, ja Taivāna deklarētu neatkarību, ļoti iespējams, ka šāds solis diskvalificētu Taivānu no ASV palīdzības saņemšanas ar mērķi aizsargāt tās teritoriju.
Taivānai nav jāsludina pāreja uz neatkarību, jo, kā uzskata prezidente Cai Inveņa, Taivāna jau ir suverēna valsts. Viņa uzsver, ka nav iespējams meklēt kompromisu jautājumā par Taivānas suverenitāti.
