"Apvienotais saraksts" nesen iebilda pret Izglītības un zinātnes ministrijas ieplānoto skolu tīkla reformu, jo to nevarot veikt sasteigti, skolu tīkla optimizāciju nevarot sasaistīt ar pedagogu algām un neesot objektīvu datu par tās sekām uz reģionālo attīstību.
Smiltēns par to stāsta 11. aprīlī publicētā intervijā NRA un piebilst:
"Vēl viena lieta – es domāju, ka sabiedrībā tiek kultivēti faktiem neatbilstoši stereotipi jeb klišejas. Viens no tiem ir, ka mazās skolas nozīmē nekvalitatīvu izglītību. Tas nav fakts. Paskatāmies uz veiksmīgākajām skolām ar vislabākajiem skolēnu sasniegumiem – "top 10" vai "top 20" ir arī mazās lauku skolas. Nav tādu faktu, ka lielāka skola nozīmē augstāku kvalitāti."
Saeimas priekšsēdētājs norāda, ka labāko skolu topos ir arī mazās lauku skolas, savukārt slikti rezultāti esot arī atsevišķās lielajās skolās.
"Viss ir atkarīgs no skolas vadības, no kvalificētu pedagogu piesaistes, no pašvaldības, kā tā atbalsta izglītību savā teritorijā, no vecāku izpratnes – no ļoti daudziem kritērijiem, kur galvenais nebūt nav skolēnu skaits. Ir daudz dažādu faktoru, arī transports līdz skolai. Tātad tas nav fakts, ka mazās skolas ir sliktas."
Taču Latvijā ir plaisa starp lauku un pilsētu skolu skolēnu zināšanām un to apstiprina dažādos veidos iegūti dati.
Latvija kopš 2000. gada piedalās pasaulē atzītākajā izglītības sistēmu salīdzināšanas programmā PISA, kas reizi trijos gados pārbauda skolēnu zināšanas OECD dalībvalstīs. Katrā pētījumu ciklā ir secināts, ka Latvijā lauku skolēni zināšanās atpaliek no pilsētās dzīvojošajiem vienaudžiem, turklāt atšķirības nav skaidrojamas tikai ar viņu sociālekonomisko stāvokli. Piemēram, 2015. gada pētījumā tika secināts, ka OECD valstīs dabaszinātnēs lauku skolēnu zināšanas bija par vidēji 31 punktu vājākas nekā pilsētu, savukārt Latvijā šī atšķirība bija gandrīz 50 punkti, kas atbilst pusotram mācību gadam. Latvijā plaisa bija lielāka nekā Igaunijā un Somijā, kur ir līdzīgi zems iedzīvotāju blīvums.
Avots: "Mācīšanās lauku skolās. PISA, TALIS un literatūras atziņas", OECD darba dokuments, 2019., (izmantoti 2015. gada dati).
Uz atšķirīgo zināšanu līmeni regulāri norāda arī Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki, kuri analizē Latvijā iegūtos PISA pētījumu datus. Pēc 2015. gada pētījuma viņi norādīja uz plaisas pieaugumu dabaszinātņu apguvē.
Avots: Latvijas OECD PISA rezultātu analīze, 2016. gads.
Līdz šim jaunākie pieejamie rezultāti ir par 2018. gadā veikto pētījumu. Pēc tā LU pētnieki uzsvēra, ka atšķirība lauku un pilsētu skolēnu zināšanās palielinās. "Latvijā skolēnu sasniegumi Rīgā un pilsētās arvien ir ievērojami labāki par viņu vienaudžu sasniegumiem lauku skolās. (..) Pētījums rāda, ka šai kvalitātes plaisai starp Rīgas, pilsētu un lauku skolām un starp dažādu tipu skolām ir tendence pieaugt, turklāt ir ļoti daudz skolu ar mazu skolēnu skaitu. Tātad ir aktuāli vajadzīga skolu tīkla sakārtošana un valsts administratīvi teritoriālā reforma, kas šobrīd valstī ir politiskajā dienas kārtībā," teikts 2018. gada pētījuma rezultātu apskatā (šeit). Jāpiebilst, ka nākamā cikla pētījums saistībā ar Covid-19 pandēmiju aizkavējās un tā rezultātus plānots publicēt tikai šā gada beigās.
Tāpat atšķirīgs zināšanu līmenis konstatēts starptautiskajā pētījumā TIMSS, kurā vērtētas 4. klases skolēnu zināšanas.
Skolēnu vidējie sasniegumi atkarībā no skolas atrašanās vietas, 2019. g.
Avots: Latvija Matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču starptautiskajā pētījumā TIMSS 2019. Pirmie rezultāti. Plaisu lauku un pilsētu skolu zināšanās rāda arī 12. klases beigšanas centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti. Tās lielums pa gadiem ir atšķirīgs, taču tā pastāv, īpaši matemātikā. Uz to atkārtoti norādījis Valsts izglītības satura centrs, regulāri ziņojuši mediji.
Avots: Latvijas Bankas pētījums, 2017.
2017. gadā lauku skolu vājāka snieguma iemeslus analizēja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Pretēji Smiltēna teiktajam viņš secināja, ka galvenais iemesls ir mazais skolēnu skaits un līdz ar to zemais pedagogu atalgojums. Proti, augstāks atalgojums ļauj darbā pieņemt labākus skolotājus un tas ietekmē skolēnu sniegumu.
"Re:Check" jautāja Smiltēna birojam, kāpēc viņš ignorē pētījumus un noliedz ekspertu atzītu, datos balstītu Latvijas izglītības sistēmas problēmu. Smiltēns konkrēti neatbildēja, norādot, ka mazo skolu skaita samazināšana publiskajās un politiskajās diskusijās "izskan teju kā universāls līdzeklis izglītības kvalitātes uzlabošanai" un tā esot pārāk vienkāršota pieeja. Arī atbildē viņš runā par klišejām, no kurām esot jāizvairās, un norāda uz atsevišķu lauku skolu labajiem sasniegumiem. Pilnu atbildes tekstu lasiet šeit.
Secinājums: Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) maldina, sakot, ka "nav tādu faktu, ka lielāka skola nozīmē augstāku kvalitāti".
To, ka Latvijā mazās lauku skolas dod bērniem vājākas zināšanas, apliecina vairāki vietējie un starptautiskie pētījumi, kā arī centralizēto eksāmenu rezultāti. Pētnieki to ir atzinuši par nopietnu Latvijas izglītības sistēmas problēmu, un atsevišķu mazo skolu augstie rezultāti nenozīmē, ka tā nepastāv.
