Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
Notikumi starptautiskajā gaisa telpā
Pagājušās nedēļas nogalē tika ziņots, ka virs Baltijas jūras, garām Gotlandei, palidoja amerikāņu stratēģiskais bumbvedējs. Tas neitrālajā gaisa telpā aizlidoja gandrīz līdz pašai Krievijas robežai, bet pēc tam tas strauji apgriezās un, pārlidojot pāri Baltijai, devās Vācijas virzienā.
Savukārt otrdien virs Melnās jūras divi Krievijas iznīcinātāji "Su-27" taranēja ASV bezpilota izlūkošanas lidaparātu "MQ-9 Reaper".
"Savā ziņā ir vispār brīnums, ka pēdējā gada laikā šis gadījums Melnajā jūrā ir pirmais, kad saskrienas gan Krievijas, gan NATO valsts vadīts lidaparāts, bet jebkurā gadījumā Krievija ir ārkārtīgi agresīvi uzvedusies šajā manevrā," atzina Bērziņa.
Drošības politikas eksperte atgādināja, ka arī virs Baltijas jūras ir starptautiskā gaisa telpa, kurā regulāri atrodas dažādu valstu lidaparāti. Pirms kara Ukrainā starp Krievijas un NATO valstīm bija izveidoti labi veidi, kā komunicēt, lai sadursmes starp lidaparātiem nenotiktu, lai gaisa telpa būtu drošībā.
"Jo dramatiskāka, jo sliktāka paliek situācija un attiecības starp Krieviju un NATO valstīm, jo vairāk pasliktinās arī komunikācija.
Izskatās, ka šajā gadījumā notiek komunikācija un sarunas starp ASV un Krievijas amatpersonām par šo tēmu, bet svarīgi ir, lai tādas sarunas notiek iepriekš, lai būtu norunas, kā drīkst un nedrīkst uzvesties starptautiskajā gaisa telpā, jo ir risks, ka konflikts var saasināties un nonākt jau kaut kādā gandrīz tiešā kara situācijā," vērtēja Bērziņa.
Lai gan savā propagandas retorikā Krievija regulāri kurina naidu un pauž argumentus, ka tā cīnās ar NATO, nevis Ukrainu, realitātē robeža tomēr ir bijusi diezgan skaidra, un Krievija NATO valstīm tieši uzbrukusi nav.
"To Krievija līdz šim ir ļoti ievērojusi, bet, ja šī robeža sāk pazust, pasaule paliek bīstamāka," atzina Bērziņa.
Nemieri Moldovā
Svētdien Moldovā notikušas prokrieviskas demonstrācijas ar mērķi destabilizēt situāciju galvaspilsētā, pēc kurām secināms, ka Maskava nav atmetusi cerības ietekmēt situāciju Moldovā.
"Atmetusi cerību tā noteikti nav, un Moldovā var par relatīvi lētu naudu, kā redzējām šajā gadījumā, organizēt prokrieviskus protestus. Destabilizācija Moldovā nāk Krievijai par labu, haosa ieviešana un prokrieviska Moldova savā ziņā ir kaut kas, ar ko Krievija varētu lepoties. Tāpēc ir tiešām jāuzmanās par to, kas varētu tālāk notikt Moldovā, jo Moldovai nav spēju militāri sevi nopietni aizsargāt," atzina Bērziņa.
Lai gan Moldovas valdība savā retorikā un rīcībā ir ļoti uz Rietumiem vērsta, izskatās, ka valsti un kārtību tajā no ārpuses ir salīdzinoši viegli sašūpot.
"Tas rūp gan Moldovai, gan Ukrainai, bet īpaši svarīgi ir arī, piemēram, kaimiņvalstij, Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij Rumānijai. Rumāņiem un moldoviem ir viena valoda, tuvas saiknes, un, piemēram, NATO valstij Rumānijai būtu nopietni jādomā, ko varētu darīt, lai nodrošinātu kaimiņvalsti un ko tas nozīmētu, piemēram, militāri – kaut kā to pasargāt," vērtēja Bērziņa.
Jāņem vērā, ka konfrontācijas Moldovā nenotiek izolētā burbulī, bet gan vienlaikus ar karu Ukrainā. Tāpat jābūt piesardzīgiem gaisa telpās un jūrās, jāskatās arī uz notikumiem kaimiņvalstīs. Ja Rumānija izvēlas palīdzēt Moldovai militāri, situācija var kļūt visai sarežģīta.
"Jāskatās, kur ir līnija starp to, ko drīkst un nedrīkst, cik liels atbalsts ne NATO valstij ir principā drošs, kurā brīdī varētu notikt tieša konfrontācija starp NATO karavīru un Krievijas karavīru. Tas ir ļoti sarežģīts jautājums, par ko jādomā," atzina Bērziņa.
Tiesas process pret Krieviju
Tāpat nesen publiskajā telpā izskanējuši ziņojumi, ka Starptautiskajā Krimināltiesā plāno uzsākt tiesas procesu pret Krieviju, balstoties uz diviem jautājumiem – bērnu izzagšanu no Ukrainas un apzinātu civilās infrastruktūras iznīcināšanu.
"Ir svarīgi, ka gadu pēc Bučas un citiem šausmīgiem stāstiem starptautiskajās tiesās notiek procesa sākšana pret Krieviju. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka šīs tiesas un starptautiskie procesi izmeklē, pierāda un pamato to, ka Ukrainā notiek ļoti briesmīgi pārkāpumi," uzsvēra Bērziņa.
Protams, ukraiņi par šiem noziegumiem ir runājuši un turpinās to darīt, bet svarīgi ir, ka tiesa vai kāda cita neatkarīga un ar iesaistītajām valstīm nesaistīta vara to izmeklē un pamato ar pierādījumiem.
"Vai Krievija izdos apsūdzētos, vai apsūdzētie tiešām piedalīsies tiesas prāvās, vai viņi reāli pēc tam nonāks cietumā? Pie pašreizējās Krievijas valdības un šodien spriežot – šaubos, vai tā būs. Bet tas nenozīmē, ka šiem procesiem nav vērtības.
Citādāk ukraiņi saka vienu, krievi saka otru, kas ko lai zina? Ja ir šie neatkarīgie izmeklētāji, ja notiek process, tad tomēr tas palīdzēs aprakstīt un pierādīt visu, kas darīts Ukrainai pāri. Tādā ziņā šis ir nozīmīgi, un būs jāskatās līdzi, kā tas viss attīstās," skaidroja Bērziņa.
