Sadaļas Sadaļas

150 eiro prēmija par poti pret Covid-19 vai «svina apakšbikses» par atteikšanos. Kā uzņēmumi Latvijā motivē darbiniekus vakcinēties

Pēc pirmās devas – 50 eiro. Vēl 100 eiro – par otro poti. Tā savus darbiniekus motivē potēties pret Covid-19 riekstu un žāvētu augļu vairumtirgotājs “Alis Co”. Vēl vērienīgāk ietvert vakcināciju prēmēšanas sistēmā domā elektronikas ražotāja “SAF Tehnika” vadība. Tomēr nevar teikt, ka pierunāšana “pa labam” ir ļoti iedarbīga. Un, kā noskaidroja Rus.lsm.lv, daži uzņēmēji pat ir gatavi atlaist “antivakserus” ar īpaši stingru nostāju.

“Mēs [ar saviem darbiniekiem ražotnē] runājam, pārliecinām, pierunājam… Taču uz daudziem vispār nekas neiedarbojas,” sūrojas “Alis Co” vadītājs un īpašnieks Aleksandrs Litevskis. Viņam ir 70 gadu, un viņš pats nesen potējies. Pārliecināt padotos sekot viņa piemēram ir ļoti sarežģīti, viņš saka. Pat ar 150 eiro prēmiju par divām potēm – darbinieku neto mēnešalga ir 650–700 eiro – vairāk nekā puse kolektīva pagaidām nav potējusies.

Sava kolektīva vakcinācijas regulēšana ar “rokas vadību” ja arī nav norma, tad ir viens no normas variantiem tieši Latvijas mazajam vai vidējam biznesam. Tādos uzņēmumos īpašnieks bieži vien vienlaikus ir arī vadītājs, un viņam nepotētie ir reāls drauds biznesam: nosūtīt karantīnā visu maiņu, kas kontaktējusies ar saslimušo, ir nevis vienkārši dārgi; dažkārt ātri nomainīt tik daudz cilvēku vienkārši nav ar ko.

Šis risks ir ne tikai teorētisks: daži darba devēji, ar kuriem aprunājās Rus.lsm.lv, tieši ar tādām problēmām pandēmijas gadā jau saskārušies. Tagad viņi cenšas pārliecināt savus darbiniekus potēties – ar dažādiem panākumiem. Savus pārliecinātos “antivakserus” un vienkārši tos, kuri šaubās, tāda uzņēmuma vadītājs bieži vien pazīst sejā un zina pēc vārda, un domā, ko ar šo “cilvēcisko faktoru” lai iesāk.

Rus.lsm.lv aptaujātajos lielajos Latvijas uzņēmumos (divi no tiem ir ar ārzemju kapitālu) situācija ir pilnīgi citāda. To menedžments bieži vien pat nezina un pagaidām arī negatavojas noskaidrot, cik liela daļa personāla ir vakcinēta, bet cik liela – nav. Tur uzskata, ka tā ir “jutīga” informācija, un darbiniekiem nav pienākuma to atklāt darba devējam. Tā ir arī divos lielākajos tirdzniecības tīklos “Rimi” un “Maxima”, kuros pārdevēji strādā ar cilvēku plūsmu, vai, kā saka viena no šiem tīkliem vadība, atrodas “frontes pirmajā līnijā”.

Pagaidām neviens no šiem tīkliem nav veicis sava “frontes” personāla vakcināciju darba vietā,

lai gan valsts dienesti lielajiem darba devējiem tādu pakalpojumu piedāvā, noskaidroja Rus.lsm.lv. Aleksandra Litevska uzņēmumam, kā arī citām nelielām kompānijām tādas iespējas nav, jo ir vajadzīgi vismaz 25 cilvēki, kas vēlas potēties.

“Alis Co”: Krievvalodīgie un gados vecākie gaida “Sputņik”

Litevska uzņēmums savā nozarē ir pazīstams, darbojas tirgū jau 27 gadus. Kopš 1994. gada vairumā iepērk, pārstrādā un fasē mazumtirdzniecībai riekstus un žāvētus augļus, galvenokārt Baltijas un Skandināvijas valstīm. Apgrozījums (kopā ar Igaunijas meitasuzņēmumu) ir apmēram 20 miljoni eiro gadā, Latvijā ir 65 darbinieki. Ražotnes kolektīvs ir galvenokārt krievvalodīgie un bieži vien pirmspensijas vecuma cilvēki.

“Saprotams, viņi galvenokārt “sēž” Krievijas informācijas telpā, [saka]: “Ja būtu “Sputņik”, tad mēs potētos uzreiz…” Taču esmu par 90% pārliecināts, ka, ja viņiem atvestu vai “Sputņik” vai visu, ko gribi, viņi vienalga atrastu argumentus, lai nepotētos,” saka “Alis Co” īpašnieks. “Lai gan tagad man saslima viena sieviete, turklāt nepavisam ne viegli, un divi no viņas maiņas tūlīt pat aizskrēja pierakstīties potēties. Es domāju – nedod, Dievs, bet, ja kāds aizies viņsaulē, tad visdrīzāk visi aizskries [vakcinēties]. Bet… Labāk lai tā nebūtu.”

Vienā maiņā, ieskaitot krāvējus un šoferus, Litevska uzņēmumā strādā 17–18 cilvēku. Gada laikā pārslimojuši četri cilvēki administrācijā un tikpat daudz ražotnē. Pagājušajā gadā vadība mainīja darba grafiku, lai divas maiņas cita ar citu nesatiktos. Cilvēki ir fiziski atdalīti, noteikti stingri sodi par staigāšanu apkārt bez maskas. Lai gan ir arī bijušo padomju cilvēku mentalitāte, saka Litevskis: tā teikt, tāpēc jau ir noteikumi, lai tos pārkāptu.

“Tiklīdz grupā ir saslimušais, tūlīt pat visu maiņu nosūtām karantīnā un piedāvājam strādāt citai maiņai.

Par divkāršu samaksu. Ražošanas izdevumi nakts maiņu dēļ palielinājušies par 20%. Bez šaubām, tas mūs finansiāli ietekmē… Atbalsta programmai neesam pieteikušies, kur nu mums, mūsu uzņēmums strādā ar peļņu,” saka uzņēmuma vadītājs un īpašnieks.

Cilvēkus motivēt potēties cenšas ar dažādām metodēm – ir gan “pātagas”, gan “burkāni”. Pēc Litevska teiktā, gan viens, gan otrs iedarbojas ar mainīgiem panākumiem: “Mēs apdrošinām darbiniekus, turklāt, jāteic, nepavisam ne slikti – iekļauta gan stomatoloģija, gan onkoloģija, gan citas lietas. Pagaidām tikai par to atgādinām. Uz trijiem iedarbojās. Taču uz daudziem arī tas neiedarbojas.

Otra metode ir prēmijas. Tagad mums daži cilvēki jau saņēmuši divas potes. Mēs viņiem atļaujam ražotnē nevalkāt masku. Tas it kā iedarbojās, vienā “koviddisidentu” maiņā vēl četri pateica – jā, iesim potēties. Un trešais – tiem, kuri atnes izziņu par potēšanos, tiek izmaksāta prēmija. Pēc pirmās potes – 50 eiro, pēc otrās potes – divreiz vairāk. Par otro tik daudz maksājam, jo manam kolēģim ražotnē bija tādi gadījumi – darbinieki saņem pirmo poti, bet pēc tam saka – “jutos slikti, vairāk neiešu”. Un lai arī kā tu viņus nepārliecinātu…”

Cik daudzi no 65 cilvēkiem, neskatoties uz piesolītajiem labumiem, tomēr joprojām negrib potēties? Apmēram 35, saka kompānijas vadītājs. Vakcinācija darba vietā nav pasūtīta, jo nav varējuši vienlaikus savākt 25 nepieciešamos potēties gribētājus: “Nu, ko es varu darīt… Kad runā ar cilvēkiem, dzirdi tādas sazvērestības teorijas, ka viss tas vīruss vispār izdomāts… Un KĀ lai ar viņiem runā? Cilvēki, kas strādā fasēšanā, pakošanā, nez vai viņi ir ar augstāko izglītību, tādi pie mums nenāk.”

Tomēr uzņēmumā jau gandrīz izlemts, ka vakcinācija pret Covid-19 būs kritērijs, izvēloties jaunos darbiniekus.

“Mums pastāvīgi vajadzīgi darbinieki gan rotācijas dēļ, gan arī mēs pastāvīgi paplašināmies. Mūsu direktors ierosināja, lai, pieņemot darbā, prioritāte būtu potētajiem. [Pārrunās] pajautāsim – “bet kā ar potīti? Nav? Nu, nekas briesmīgs”. Un pieņemsim tādu, kurš ir [vakcinējies] (par analoģiskām prasībām jaunajiem darbiniekiem nesen paziņoja “airBaltic” – S.P.). Kāpēc gan mums uzņemties risku? Lai cilvēki [paši] domā. Diskriminācija? Es saprotu, iespējams, tas viss ir nežēlīgi, bet… dzīve piespiež. Kādēļ mēs strādājam? Lai attīstītos, ģenerētu peļņu, maksātu nodokļus valstij, kuru mēs visi uzturam. Un mums ir vieglāk, kad cilvēki neslimo," saka Litevskis.

“SAF Tehnika”: pagaidām runājam maigi

Labā ziņa ir tā, ka uzņēmumā darbinieki ir izglītoti, organizēti un bez īpašas pārliecināšanas 80% saņēmuši poti, stāsta “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Normunds Bergs.

Uzņēmumā strādā vairāk nekā 200 cilvēku, tātad 20% nepotēto – tas ir apmēram 40 darbinieku. Bergam šķiet, ka puse no viņiem nav vakcinējusies kaut kādu “tehnisku” iemeslu dēļ – slimojis, nav varējis, vēl kaut kas. Bet vēl puse, pēdējie 20, ir “ļoti interesanti cilvēki”, saka “SAF Tehnika” vadītājs: “Ir pat pāris tādu, kuri gaida “Sputņik”. Un, interesanti, lielākā daļa no šiem 20 procentiem ir ar krievu uzvārdiem un ar vidējo izglītību, [strādā] galvenokārt ražošanā, komplektēšanā. Viņi tomēr dzīvo citā informācijas telpā. Starp inženieriem man ir ļoti, ļoti maz tādu, kas nav saņēmuši poti. Tostarp ar inženieriem un pārdevējiem krieviem problēmu nav – viņi visi ir izglītoti cilvēki. Bet tos, kuri strādā komplektēšanā, domāju –  Krievijas televīzija spēcīgi ietekmē.”

Viņus nolemts “ar ļoti mīkstiem cimdiem” pārliecināt. “Vajag, protams, vispirms runāt. Tāda nikna “antivaksa” tomēr tur gandrīz nav,” saka Bergs. Viņš nosauc konkrētu termiņu – divi mēneši. Sākoties pandēmijai, uzņēmums gandrīz visu personālu norīkojis strādāt no mājām, daudzi birojā nav bijuši vairāk nekā gadu. Taču potētie drīz varēs atgriezties: “Un, kad mēs sāksim domāt par drošiem protokoliem, par to, kā atgriezties pie normāla darba, šie [nevakcinētie] kļūs par pietiekami nopietnu problēmu, un būs jādomā, kā no tās izkļūt.”

Uzņēmumā pagaidām neplāno maksāt prēmijas darbiniekiem par potēšanos – motivācijas sistēma būs, taču sarežģītāka: nevis papildu bonusi, bet “SAF Tehnikai” tradicionālo piemaksu saglabāšana vakcinētajiem un to “apcirpšana” tiem, kuri potēties atsakās.

“Pašlaik mēs vēl esam izstrādes procesā, taču ideja ir ļoti vienkārša.

Ja neesi potējies un tam nav nepārprotamu medicīnisku iemeslu, saņemsi tikai 50% vai 30% no tās prēmijas, kuru citādi saņemtu pilnā apmērā. Kaut kā tā,” stāsta Bergs.

Taču pagaidām nevajag pataisīt cilvēkus par vainīgiem, uzskata “SAF Tehnika” vadītājs: “Ir ļoti dažādi cilvēki un iemesli. Mēs redzam, ka ģimenes ārsti arī ir ļoti, ļoti dažādi. Ir cilvēki, kuri nesaprot, baidās, vai arī ģimenes ārsts viņiem pateicis – pagaidi līdz rudenim, varbūt, velns viņu zina, līdz tam laikam apmirs visi, kas potējušies? Un tu kā darba devējs pat nevari ģimenes ārsta teiktajam [atrast] nekādus pretargumentus. Tev jāatrod cits ārsts speciālists, kurš šo tēmu pārzina un var ar šādiem cilvēkiem strādāt. Šādā virzienā mēs domājam.”

Nākotne, pieņemot jaunus darbiniekus, jautājumu par poti droši vien nāksies uzdot. Šajā ziņā Bergs neklātienē piekrīt Litevskim: “Protams, jāsaprot, kur mūs iedzīs šie politkorektie cilvēki, un ko jautāt būs aizliegts ar likumu, bet… - (pauze) – jautāsim, jautāsim! Ja tu drīksti bez maskas un papildu lietām vienā istabā turēt tik daudz cilvēku, kuri saņēmuši vakcīnu (to paredz valdības nesen pieņemtie noteikumi – S.P.), tev par to darbiniekiem jājautā. Bez tā nekādi nevar.”

Sarunas bez diktofona

Daži biznesa pārstāvji runāt ar Rus.lsm.lv piekrita tikai ar noteikumu, ka viņi paliks anonīmi. Retorika viņiem ir stingrāka un emocionālāka, un tā ļauj saprast, kāda var būt reālā situācija daļai darba devēju.

“Manā kolektīvā ir daži tādi pārliecinātie “antivakseri”. Es, protams, vēlreiz ar viņiem parunāšu, ja ne[vakcinēsies], izmetīšu. [Likuma] pantu šim nolūkam atradīšu. Jo tā ir sērga – viņi taču arī tos, kuri nav pārliecināti un svārstās, velk iekšā savā “ticībā”,” saka kāda vidēja lieluma uzņēmuma īpašnieks.

“Man vienā nodaļā ir vesela trako “antivakseru” šūniņa, apmēram ceturtdaļa grupas,” saka citas kompānijas īpašnieks. “Vēl ceturtdaļa ir vakcinēti, bet atlikusī puse vēl joprojām domā. Un, lūk, viens uz turieni atnesa to “kovidu”, un gandrīz visa nodaļa sēž mājās karantīnā kā kontaktpersonas! Bet tie ir reāli zaudējumi, mums darbs stāv. Un nākotnē – man ir skaidrs, ka, ja tā ilgi turpināsies, “antivakseri” būs jāatlaiž.

Bet pagaidām es viņus, [nevakcinētos], ne tikai skafandros ieģērbšu, bet dažus arī svina apakšbikses piespiedīšu valkāt.

Es būšu briesmīgs un rīkošos bez žēlastības. Visu šausmīgāko, ko iespējams izdomāt legāli, to visu es viņiem arī izdarīšu. Jo reāli, ja tev cilvēks vajadzīgs birojā un viņš negrib vakcinēties, tu esi spiests viņam veidot visu atsevišķo infrastruktūru. Tu nevari viņus likt kopā citu ar citu. Tās ir reālas neērtības, tas ir bīstami, un tas maksā naudu.”

“Rimi”, “Maxima” un “Latvenergo”: tā ir katra personīgā darīšana

Atšķirībā no vidējā biznesa, kur darbinieku vakcinācijas procesu gandrīz vai ar “rokas vadību” kontrolē īpašnieki, Rus.lsm.lv aptaujātie pēc darbinieku skaita lielākie uzņēmumi – mazumtirgotāji “Rimi” un “Maxima”, kā arī valsts enerģētikas kompānija “Latvenergo” – šajā procesā iejaucas minimāli. Piemēram, nevienā no šiem uzņēmumiem nezina (un teic, ka pat nav mēģinājuši noskaidrot), cik liela daļa kolektīva jau vakcinēta. Atsaucas uz likumiem. Ir vēl viena pārsteidzoša atšķirība.

Vidējie uzņēmēji tiešā tekstā atzīst, ka nevakcinētie ir finansiāls trieciens biznesam. Lielajās korporācijās apliecina, ka nopietnus draudus pagaidām nesaskata.

“Mūsu HR (personāla daļa, no angļu "Human Resources" — S.P.) uzskata, ka tie ir jutīgi dati, tāpēc šo jautājumu [par vakcinēto skaitu kolektīvā] neesam mēģinājuši noskaidrot,” Rus.lsm.lv saka “Rimi” sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers. Apmēram to pašu, ka tie ir sensitīvi dati un darbiniekam nav pienākuma atskaitīties par savu veselību, pavēstīja gan “Maxima”, gan “Latvenergo”.

“Mēs domājam ieviest darbiniekiem brīvprātīgu pašdeklarāciju par to, ka darbinieks ir vakcinēts, taču jautāt mēs to nevaram,” stāsta “Latvenergo” preses sekretārs Andris Siksnis. Pēc viņa vārdiem, ja daļa kolektīva nepotēsies un kolektīvs sadalīsies divās daļās, pasīvos mēģinās kaut kā pārliecināt. Kā tieši, par to pagaidām nav domāts.

Vēl viena kopīga aptaujāto lielo spēlētāju iezīme ir tāda, ka nav materiālo stimulu, bonusu vai prēmiju par potēšanos. LSM.lv jau rakstīja, ka pasaules biznesa līderi, tostarp  “Amazon” un “Walmart”, šādus stimulus praktizē. 

Ieviest nelielus materiālus stimulus (gan personālam, gan klientiem) aicinājis arī veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!"), norādot, ka citās valstīs tas ir iedarbīgi: “Tā var būt brīvbiļete vai atlaide muzeja apmeklējumam, teātra vai koncerta biļetei; bezmaksas ēdiena vai dzēriena piedāvājums kafejnīcā; produktu dāvanas no Latvijas ražotājiem; bezmaksas sporta nodarbības apmeklējums.”

Pagaidām Rus.lsm.lv aptaujātie lielie uzņēmumi dod tikai nelielus atvieglojumus, un tie attiecas uz darba grafiku.

“Latvenergo” potēšanās dienā darbinieks var paņemt brīvdienu. “Rimi” veikalu vadītājiem ieteikts ļaut darbiniekiem doties vakcinēties, ja viņi uz poti pierakstījušies darba laikā. Tas Latvijas biznesā ir visizplatītākais atvieglojums, liecina nesenā Veselības ministrijas aptauja tviterī.  

“Personāls tiek pārliecināts vakcinēties, un viss,” skaidro “Maxima” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule. “Mūsu igauņu kolēģi rīkoja loterijas, taču saprata, ka tas nav iedarbīgi. Mēs esam sākuši iekšējo informācijas kampaņu, seminārus ar profesoriem, ārstiem, stāstām, kāpēc tas vajadzīgs. Kolēģi, kuri pārslimojuši, arī stāsta, kā tas bijis, – tādi cilvēciski stāsti, tie palīdz mainīt attieksmi.”

Vakcinācija darba vietā: kādas ir grūtības

Darba kolektīva vakcināciju var organizēt arī darba vietā. Taču, lai mediķi atbrauktu uz uzņēmumu, vajadzīgi vismaz 25 cilvēki, kas vēlas potēties (detalizētāk par noteikumiem – šeit). Pakalpojums ir bez maksas. 

Pēc “Lursoft” datiem, Latvijā pagājušajā gadā bijuši 4055 uzņēmumi, kuros ir 25 un vairāk darbinieku, bet tādu uzņēmumu, kuros ir mazāk darbinieku, ir daudz vairāk. Visā vakcinācijas pret Covid-19 laikā iesniegti 162 kolektīvie pieteikumi no darba devējiem, Rus.lsm.lv pavēstīja Nacionālajā veselības dienestā (NVD). Šādu interesi NVD vērtē kā lielu. “Interesējas gan patiešām lieli kolektīvi, gan nelieli biroji. Vidēji viens izbraukums – tie ir 70–100 cilvēku. Maijā [tādējādi] var tikt vakcinēti apmēram 15 tūkstoši cilvēku,” saka NVD Vakcinācijas projekta biroja komunikācijas koordinatore Ieva Stūre.

Tomēr paši mediķi iesaka, ja iespējams, potēties individuālā kārtībā – tas ir ātrāk, nekā gaidīt, kamēr tiks izpildīts darba devēja pieteikums par kolektīvo vakcināciju. Turklāt pat daži biznesa līderi sava kolektīva vakcināciju pagaidām tikai apdomā. Viena no problēmām, pēc viņu teiktā, ir procesa sarežģītā administrēšana.

“Ja mums būtu viens birojs kā “airBaltic”, tas būtu ļoti ērti. Taču mums liela daļa no 7700 darbiniekiem būtībā ir sadalīti starp 175 atsevišķiem veikaliem. Katrā veikalā organizēt atsevišķu kolektīvo vakcināciju ir sarežģīts process, cilvēkiem vienkāršāk un efektīvāk ir potēties individuāli, mums arī mediķi to saka,” teic “Maxima” pārstāve.

“Par kolektīvo vakcināciju vēl domājam, ja būs liels pieprasījums, iespējams, darīsim to mūsu centrālajā birojā. Pagaidām aicinām cilvēkus potēties individuālā kārtībā,” saka “Rimi” pārstāvis.

Darba devēji šo iespēju izmanto ļoti aktīvi, stāsta Vakcinācijas projekta biroja darbinieks Ņikita Trojanskis: “Daudzos gadījumos, ja medicīnas iestādes redz, ka darba devējiem nebūs slinkums pašiem atvest savus cilvēkus uz vakcinācijas centru, viņiem tiek piešķirts atsevišķs laiks. Piemēram – no 9 līdz 10 rītā ir “logs”, teiksim, LSM.lv darbiniekiem, un tad viss LSM.lv nāk potēties.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt