15 tūkstoši Covid-19 testu diennaktī vienā laboratorijā – reāli, bet ļoti grūti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Gandrīz 200 000 pret Covid-19 nevakcinēto Latvijas skolēnu tagad pārbauda katru nedēļu, un tas laboratorijām rada lielu slodzi. Kad parādījās oficiālie paziņojumi par to, ka 31. augustā apstrādāti 54 tūkstoši paraugu, sociālajos tīklos aktivizējās "kovidnoliedzēji", kuri apgalvoja, ka tik daudz analīžu diennaktī veikt nav iespējams. Desmitiem tūkstoši testu katru diennakti – tas ir reāli, Rus.lsm.lv sacīja "E. Gulbja laboratorijas" zinātniskais direktors Dmitrijs Perminovs. Vienīgi realitāte izrādās ļoti skarba.

Dmitrijs Perminovs, E. Gulbja Laboratorijas zinātniskais direktors
Dmitrijs Perminovs, E. Gulbja Laboratorijas zinātniskais direktors

Pašlaik skolēnu pārbaudēm izmantojamie Covid-19 siekalu "pacientu testi" ir radīti tieši šajā laboratorijā. Dmitrijs Perminovs Rus.lsm.lv izskaidroja, kā lielas paraugu partijas var pārbaudīt īsā laikā.

Lai apstrādātu lielo materiāla plūsmu, kas nonāk laboratorijās gan Latvijā, gan citās valstīs, tiek izmantota grupveida testēšanas jeb tā dēvētā pūlinga metode. (Grupveida testēšanas vispārīgo principu aprakstu lasiet atsevišķā LSM.lv rakstā.)

"Tiek apvienoti vairāki paraugi (pašlaik – desmit). Tos sajauc un analīzi veic vienkopus, un tad, ja tiek saņemts pozitīvs signāls, tas nozīmē, ka viens no desmit paraugiem visdrīzāk ir pozitīvs. No šīs grupas visi paraugi tiek testēti otrreiz, un, kad atrodas tas pozitīvais (vai vairāki), pēc tam tiek veikta arī apstiprinošā analīze.

Atkarībā no [vīrusa] izplatības [populācijā] paraugu skaits grupā var mainīties. Standarta skaits ir pieci, tagad – desmit, jo jāveic milzīgs skaits testu."

Savukārt, ja grupā infekcija nav atklāta, visi desmit paraugi tiek uzskatīti par negatīviem, paskaidroja zinātnieks.

"Tas, kas izskan sociālajos tīklos, ka neesot spļāvuši, bet galu galā ieguvuši rezultātu, ir saistīts ar to, ka vienā no šīm grupām siekalu parauga vienkārši nebija. Varbūt cilvēki ielējuši ūdeni… Vizuāli, protams, katrs paraugs tiek pārbaudīts, vai tur ir saturs, bet mēs taču nevaram ar aci noteikt, vai tās ir siekalas… Vai tur bijis materiāls no cilvēka, mēs varam noteikt, bet tikai, kad analizējam paraugus pa vienam. Ar tādu skaitu [kā tagad] nav iespējams tikt galā ar katru atsevišķi. Vajadzīgs milzīgs skaits speciālistu, daudzi cilvēki maiņā strādā 24 stundas, protams, ar pārtraukumiem, taču tikai tā arī tiekam galā. Bez grupveida testēšanas vispār būtu neiespējami."

Tomēr, ja ir liela infekcijas izplatība, šīs metodes izmantošana zaudē jēgu, sacīja Perminovs:

"Ja inficēto procents ir diezgan augsts, vienkārši iznāks tā, ka mēs velti tērējam reaģentus gan grupveida testēšanai, gan atkārtotajai atsevišķajai testēšanai… Un pat ne tik daudz reaģentus, cik laiku, kuru patērējuši speciālisti. Ja mums katrs desmitais skolēns ir "pozitīvs", tad grupveida testēšanas sistēma vairs nebūs iedarbīga. Ir, protams, nopietni zinātniskie aprēķini. Pastāv sākotnējās rekomendācijas, kad vispār grupveida testēšanu var izmantot. Savukārt pie mums ir tāda situācija – ko valsts no mums prasa, to mēs arī darām. Mēs bez šīs metodes netiktu galā."

Apgalvojumus, ka tik daudz analīžu Latvijā diennaktī neesot iespējams veikt, Perminovs stingri noliedza:

"Mums ir daudz aparātu, kuros to visu var darīt. Katrā aparātā var ielikt 96 paraugus. Grupveida testēšanā katrā aparātā apstrādājam gandrīz pa tūkstotim paraugu.

Jā, tos vēl vajag saliet kopā. Taču cilvēki pie mums strādā ātrāk nekā robotizētās sistēmas! Vienkārši mēs visi jau tādā mērā esam "automātā", katram ir savs precīzs uzdevums, un tikai ar tāda konveijera palīdzību mēs varam ar to visu tikt galā."

Pēc "E. Gulbja laboratorijas" zinātniskā direktora vārdiem, grupveida metodi tagad izmanto tikai skolēnu testēšanai. Viņš atzina, ka ne velti pamatieteikums ir, ka grupā vajadzētu būt pieciem paraugiem, pašreizējie desmit ir izņēmums. Toties siekalu testi ir ļoti precīzi:

"Mēs esam izmēģinājuši [savu tehnoloģiju] arī ar standarta uztriepēm, kad atbilstošu siekalu paraugu nebija. Mums bija mūsu siekalu testēšanas metodes kā tādas pilnīga pārbaude! Un mums bija salīdzinājums, cik lielā mērā siekalu testu [rezultāti] būs līdzīgi uztriepju [testu rezultātiem]. Dažos gadījumos izrādījās, ka tie vairāk atbilst cilvēka patiesajam stāvoklim."

Uz Rus.lsm.lv jautājumu, cik daudzus paraugus saņemot, Latvijas laboratoriju caurlaides spēja izrādīsies izsmelta, Perminovam bija sarežģīti atbildēt:

"Ļoti grūts jautājums! Ja mums būs apmēram 15 tūkstoši paraugu diennaktī (ar esošo kolektīvu), vēl dažas nedēļas, un es domāju, ka cilvēki vienkārši izdegs, patiešām."

Kā sarunā ar Rus.lsm.lv piebilda "E. Gulbja laboratorijas" projektu vadītāja Džineta Dimante, grupveida testēšanas metode dod iespēju samazināt gan patērēto laiku, gan izdevumus:

"Tagad mēs apvienojam pa desmit paraugiem. Ja tiem visiem [rezultāts] ir negatīvs, izmaksas samazinās desmit reižu. Ja grupas rezultāts ir pozitīvs, katru no šiem desmit paraugiem analizējam atsevišķi. Tad izmaksas ir pat nedaudz lielākas nekā parasti. Taču, ja inficēto daļa ir maza, līdzekļu ekonomija ir būtiska." Ar laika ekonomiju aina, pēc Dimantes teiktā, ir līdzīga – kad infekcijas desmit paraugu grupā nav, tas ir lieliski, bet, ja tā ir, tad jātērē laiks jau individuālām analīzēm.

"Pašlaik mēs strādājam ar pilnu jaudu, tas ir apmēram 16 tūkstoši paraugu diennaktī. Ir bijušas diennaktis, kad šo skaitu esam pārsnieguši, tomēr tādas pārslodzes nav iespējams nodrošināt ilgstoši vai regulāri," pastāstīja Dimante.

Jau ziņots, ka 23. augustā sākās Latvijā lielākā testēšana nolūkā atklāt Covid-19 pamata, vidējās un profesionālās izglītības iestādēs, lai skolēniem būtu iespēja maksimāli droši mācīties klātienē.

Nodarbības klātienē paredzētas tiem, kuri pārslimojuši Covid-19, un vakcinētajiem skolēniem un skolotājiem ar Covid-19 sertifikātiem, bet tiem, kuri vēl nav pārslimojuši un nav potēti, tiek veikta siekalu paraugu iknedēļas testēšana, paredz valdības apstiprinātie noteikumi.

Trešdien, 1. septembrī, kļuva zināms, ka iepriekšējā diennaktī Latvijā veikts Covid-19 testu rekordskaits – 54 975. Šī ziņa izraisīja neuzticības vilni vakcinācijas pretinieku vidū, jo ne senāk kā pagājušā gada beigās testēšanas jaudas bija 5000 paraugu diennaktī, un Veselības ministrija uzskatīja par savu uzdevumu palielināt šo skaitu līdz 10 000. Pandēmijas ziemas-pavasara uzliesmojuma laikā, 8. aprīlī, tika fiksēts starprekords – apstrādāti 24 155 paraugi (apmēram desmit reižu vairāk, nekā diennakts laikā tika apstrādāts 2020. gada pavasarī). Rekords krita, kad sākās bērnu masveida testēšana pirms skolas; 27. augustā Latvijas laboratorijas paziņoja, ka apstrādājušas 33 416 testu, nākamajā dienā – jau 39 511,  bet 31. augustā – 41 310. Iepriekš LSM.lv rakstīja, ka visas sistēmas caurlaides spēju palielināt izdevies, pateicoties sadarbībai ar privātajiem biomedicīnas uzņēmumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti