Pērnā gada nogalē reģionā uzliesmoja vardarbība, kas visiem attiecību uzlabošanas pūliņiem bija kā liels solis atpakaļ.
Bažas par konflikta saasināšanos
Pagājuši jau vairāk nekā 20 gadi kopš Kosovas kara, kad bijušās Dienvidslāvijas teritorijas piedzīvoja vienu no Eiropas vardarbīgākajiem konfliktiem. Tajā tika nogalināti vairāk nekā 13 000 cilvēku. Tagad reģionā atkal jūtamas šī baisā kara atbalsis.
Kad Priština pieprasīja valstī dzīvojošiem serbiem nomainīt Serbijas auto numurzīmes uz Kosovas izsniegtajām, neapmierinātie serbi uz ceļiem sabūvēja barikādes, kas beigās rezultējās vardarbīgas sadursmes ar drošības spēkiem. Tika slēgta robeža, Serbija lika savai armijai būt kaujas gatavībā un pirmo reizi kopš 1999.gada NATO miera misijai tika lūgts nosūtīt karavīrus.
Spriedze mazinājās tikai pēc Rietumu diplomātu pūliņiem, kas rezultējās ar Kosovas piekrišanu šo prasību atlikt.
Taču domstarpību cēlonis aizvien nav atrisināts. Serbija uzskata Kosovu par savu teritoriju, bet Kosova apzinās sevi kā neatkarīgu valsti.
Vislielākās problēmas sagādā Kosovas ziemeļos dzīvojošā 50 000 lielā serbu minoritāte, kas par savu galvaspilsētu uzskata Belgradu, no tās arī saņem algu un pabalstus, bet nodokļus nemaksā nevienai no valstīm. Šeit neatzīst vietējo Kosovas valdību un ielās plīvo Serbijas karogi. Tikmēr pārējo Kosovas daļu – vairāk nekā 90% teritorijas – apdzīvo etniskie albāņi.
"Mēs varam tikai aicināt abas puses – Belgradu un Prištinu – darīt maksimālo. Un es uzskatu, ka abām valstīm ir svarīgi virzīties Eiropas Savienības integrācijas virzienā, kas tagad nepieciešams vairāk kā jebkad iepriekš, redzot, kas notiek Eiropā, pie kā noved nestabilitāte un strīdi, kas var izraisīt briesmīgu konfliktu. Mēs, protams, ceram, ka šāda veida konflikti šajā Eiropas daļā paliks pagātnē," vēsta Larss Gunnars Vigemarks, kurš vada Eiropas Savienības misiju Kosovā (EULEX).
Kosovas serbi negrib saraut saites ar Belgradu
Pēc Otrā pasaules kara Kosova baudīja diezgan lielu autonomiju Dienvidslāvijas sastāvā. Tas mainījās 1989. gadā, kad tā laika Serbijas līderis Kosovu tieši pakļāva valdībai Belgradā un Dienvidslāvijas sabrukums valstis atstāja uz kara sliekšņa.
Sekojot Slovēnijas un Horvātijas piemēram, Kosova pasludināja neatkarību, bet nekur tālu netika, līdz 1996. gadā dibināja paramilitāru grupu, kas uzsāka bruņotu kampaņu pret serbu līderi. Serbija uz to atbildēja ar etnisko albāņu nogalināšanu. 1998. gadā sākās Kosovas karš, kas beidzās gadu vēlāk ar NATO bombardēšanas kampaņu Serbijā.
Tikai desmitgadi pēc tam – 2008. gada 17. februārī – Kosova pasludināja neatkarību, ko tagad atzīst vairāk nekā 100 valstu, tai skaitā ASV un 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija.
Taču to nav atzinusi ne Serbija, ne arī Kosovas serbi, kas ir ap 6% no reģiona iedzīvotāju kopskaita.
Viņi nevēlas integrēties, jo baidās zaudēt Serbijas bezmaksas veselības aprūpi un divreiz lielākās pensijas. Tā vietā viņi vēlas izveidot autonomu asociāciju, kas apvienotu visas serbu vairākuma apdzīvotās pašvaldības.
To arī paredz Rietumos radītais 11 punktu plāns abu valstu attiecību normalizācijai. Serbijai pretī jāapsola pārtraukt bloķēt Kosovas centienus integrēties starptautiskās organizācijas. Abu valstu valdības galvas esot gatavas pieņemt šo plānu, taču vēl nepieciešamas sarunas.
Krieviju vaino par spriedzes uzkurināšanu Balkānos
Tiesa gan, diplomāti Briselē ir skeptiski un norāda uz ļoti atturīgi noskaņoto valdību Kosovā, kas uzskata, ka šādas asociācijas izveide etniski sadalītu valsti. Serbija izskatās piekāpīgāka.
"Vai mēs kļūsim par Eiropas izstumtajiem, ja nepieņemsim Rietumu plānu? Jā. Pilnībā izolēti, neviens ar mums nerunās. Mums nebūs pieejas līdzekļiem, nav iespējams funkcionēt pilnībā vieniem modernajā pasaulē," saviem tautiešiem norāda Serbijas prezidents Aleksandrs Vucičs.
Belgradā šonedēļ gan notika serbu nacionālistu protesta akcijas pret Vučiču un Rietumu atbalstīto miera plānu, ko serbu nacionālisti uzskata par nodevību.
Serbijas izolācija būtu bīstama arī pārējai Eiropai, jo Belgrada ir viena no ciešākajām Maskavas sabiedrotajām Eiropā. Turklāt Kosova apsūdz Maskavu centienos uzkurināt etnisko spriedzi reģionā, lai vēl vairāk destabilizētu situāciju Eiropā.
"Mums vajag attiecību normalizāciju. Es negribu, lai mūsu ziemeļu kaimiņš ir Krievijas propagandas un militārā bāze. Tas ir bīstami mūsu nākamajām paaudzēm. Es vēlos, lai Serbija kļūst par demokrātisku un eiropeisku valsti," vēsta Kosovas premjerministrs Albins Kurti.
Krievija atbalsta Serbijas pretenzijas uz Kosovu kā savu teritoriju. Savukārt Serbija atteikusies vērst sankcijas pret Maskavu par tās karu Ukrainā. Tāpat Serbijā aizvien darbojas krievu propagandas kanāls RT, kas aizliegts citviet Eiropā, un valsts no Krievijas iepērk gāzi.
