Informācijas noplūde ASV

Zināms, ka jau vairākas nedēļas sociālajos tīklos cirkulē nopludināti militārus noslēpumus saturoši ASV Pentagona dokumenti, kas atklāj nozīmīgas detaļas Krievijas karā pret Ukrainu. Daļa no tiem šķietami varētu būt oriģināli, citi,  ekspertu vērtējumā, izskatās pārveidoti. 

"Dokumentu noplūde ir satraukusi Vašingtonu, bet ir arī ļoti grūti spriest par dokumentiem pašiem un par noplūdes iemeslu. Atšķirībā no [Edvarda] Snoudena lietas, kur acīmredzot bija viena persona, kura vēlējās parādīt pasaulei to, kas notiek Amerikas valdības un izlūkdienestu aizkulisēs, šajā gadījumā nav skaidrs, kurš ir nopludinājis un kādēļ. Dokumenti ir nofotografēti, daži ir manipulēti, ir par dažādām tēmām – par Ukrainu, bet arī par Tuvajiem Austrumiem un citiem jautājumiem," skaidroja Bērziņa. 

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

Viņa atzina, ka tas ne tikai rada satraukumu ASV amatpersonu vidū, bet arī reāli ietekmē Ukrainas pretošanos Krievijas karaspēkam. 

"Tas ietekmē reālo karadarbību Ukrainā, jo nopludinātajos dokumentos bija plāni un arī skaitļi uzrādīti ar to, kādas ieroču sistēmas Ukrainai ir, cik ilgi pietiks ieroču munīcijas, jautājumi par gaisa aizsardzību, jautājumi par to, kas notiek gaisā virs Melnās jūras. Tagad no Kijivas ziņo arī, ka ir jāmaina karadarbības plāni noplūdes dēļ," norādīja drošības eksperte. 

Ukrainas amatpersonām šobrīd jābūt ļoti piesardzīgām lēmumu pieņemšanā. Vienlaikus runa ir par slepeniem dokumentiem, kuriem ierasti pieejas nav nedz žurnālistiem, nedz ekspertiem, līdz ar to ir grūti spriest, kas no nopludinātajiem materiāliem ir, bet kas nav īsts. 

"Jebkurā gadījumā saruna par dokumentiem un informāciju, kura ir nopludināta, ietekmēs arī to, kas notiks tālāk. Patiesa vai nepatiesa, bet šī informācijas noplūde tagad sašūpos Amerikas, NATO un starptautisko sabiedrību attiecībā uz ārpolitiku un drošības jautājumiem.

Ir lielāka nedrošības un neskaidrības sajūta, un mēs tikai ar laiku sapratīsim, kāda bija nozīme un kas bija patiess un nepatiess šajos dokumentos," atzina Bērziņa. 

Krievijas militārās mācības Arktikā 

Krievija uzsākusi militārās mācības Arktikā, kurās 1800 karavīru apkalpo 15 kuģus un 40 kaujas lidmašīnas. Varētu šķist, ka Krievijas viss militārais spēks šobrīd ir Ukrainā, bet tā ir aktīva arī Arktikā.

"Ukrainā ir kājinieki, Ukrainā ir "Vagner", Ukrainā ir ļoti daudz karavīru, bet tā, protams, nav visa Krievijas militārā bilde. Lai gan no visas plašās Krievijas ļoti daudz spēku ir atvilkti tieši uz Ukrainu, jāskatās, ko Krievija šobrīd pasargā? Kur Krievija cenšas parādīt savu spēku? Ja par Krievijas karadarbību Ukrainā bieži runā, ka tā ir izgāzusies, ka redz, cik švaki un ar Otrā pasaules kara metodēm Krievija pieiet karam Ukrainā, tad jāskatās uz to, kas tagad notiks Arktikā," atzina Bērziņa. 

Arktikas jautājums ir svarīgs, ņemot vērā, ka Somija arī ir tikko pievienojusies NATO – Kolas pussala Krievijas teritorijā no Somijas nav nemaz tik tālu. 

"Norvēģijai un Somijai ir ārkārtīgi svarīgi tas, kas notiek Kolas pussalā, un ir svarīgi skatīties, kā tagad arī NATO attīstīs savus tālāko ziemeļu plānus, jo, – labi, [Krievijas] kājinieki no Somijas robežas ir aizsūtīti un daudzi krituši Ukrainā, bet kodolzemūdenes un flotes, un lidmašīnas – tur to vēl ir daudz.

Īpaši svarīgs ir arī Ķīnas jautājums šajā visā, jo Ķīna jau gadiem interesējusies par Arktiku, par iespēju izmantot Ziemeļu ledus okeānu, lai tiktu apkārt Āzijas un Eiropas kontinentam," skaidroja Bērziņa. 

Iespējams, tieši Arktikas jautājumā slēpjas atbilde, ko tieši Ķīna plāno iegūt no attiecību kopšanas ar Krieviju. 

Francijas prezidents Ķīnā

Ķīnā viesojies Francijas prezidents Emanuels Makrons. Eksperti pēc šīs vizītes izcēluši vairākas Makrona tēzes, tostarp, ka Eiropai nevajadzētu iesaistīties konfliktos, kas nav tās konflikti, proti, situācijā Taivānā. Arī, ka Eiropai nevajadzētu būt Amerikas vasalim. Vienlaikus dzirdami komentāri, ka nav pareizi saprasta Makrona un franču diplomātijas smalkā valoda, kura saka vienu, bet domā ko citu. 

"Ir bijis svarīgi, īpaši Ukrainas kara laikā, NATO noturēt apvienotu fronti attiecībā uz Ķīnu un Krieviju, bet visu laiku, un patiesībā tas ir jau gadiem, Francija vēlas atrast savu ceļu uz Ķīnu, un Vācija tāpat.

Francija ļoti izmanto terminu "stratēģiskā autonomija" tam, ka Eiropai būtu pašai jāvar tikt galā ar drošības jautājumiem gan Eiropā, gan aizstāvot savus uzskatus plašāk. Daudzviet Eiropā un ASV šis termins un ideja ir stipri nepopulāri, tāpēc  jautājums ir – vai tā autonomija nozīmē būt bez ASV vai pret ASV?" skaidroja Bērziņa. 

Makrons no jauna šo terminu izmantojis Ķīnā, līdz ar to, protams, tas izsaucis asas reakcijas. 

"Sarežģīti šajā jautājumā ir tas, ka lielā mērā Francija tagad daudz sakarīgāk uzvedas Eiropas drošības jautājumos.

Francija uzstāja uz to, lai Eiropai būtu lielākas ambīcijas, lai Eiropa spētu bez nepārtrauktas ASV palīdzības aizstāvēt sevi un savas intereses. Un savā ziņā tas nav nekas slikts.

Problēma ir, ka bieži izskatās, ka tas ir vērsts pret ASV, pret sabiedrotajiem un pret NATO. Tad atkal tiek savārītas ziepes – vai tas ir terminos, vai tas ir rakstura jautājums, bet šeit rīvējas tas, ka, no vienas puses, Francija šobrīd uzvedas daudz sakarīgāk un izpalīdzīgāk, bet, no otras puses, atkal savāra ziepes. Un tā nu mēs klupsim uz priekšu," Bērziņa vērtēja. 

Reģionālā līderība ir svarīga, bet neviena atsevišķa valsts Eiropas Savienības struktūrā nedrīkst vadīt visu vienpersoniski, un rodas problēmas, ja viena valsts cenšas pārstāvēt visas pārējās kādā jautājumā, piemēram, kā Makrona vizītes laikā Ķīnā.