Iespējamās sankcijas pret Ķīnu

Eiropas Komisijas jaunajā, nākamajā sankciju paketē varētu tikt iekļautas astoņas Ķīnas kompānijas, kas tā vai citādi ir komerciāli sadarbojušās ar Krieviju, pārdodot tai duālas nozīmes dažādas iekārtas, ko var izmantot arī militārajā sfērā. Ķīna, protams, jau ir paudusi savu sašutumu par šīm neoficiālajām ziņām, bet Igaunijas ārlietu ministrs ir nācis klajā, sakot, ka jebkuram, kurš palīdz Krievijai, ir jārēķinās ar sekām no ES puses. 

"Ir ļoti svarīgi, ka sankciju sarakstos parādās tās Ķīnas firmas, kuras materiāli palīdz Krievijai kara darbības veikšanā. Par šo ES jau ir brīdinājusi Ķīnu, ka tā nav joka lieta, ka Eiropas valstīm, protams, ir ļoti svarīgas tirdzniecības saites ar Ķīnu, bet stratēģiskie mērķi ir noteicošie. Ja ir Ķīnas uzņēmumi, kas cenšas pārdot pusvadītājus vai citas ierīces Krievijai, tas nav Eiropas interesēs, tāpēc ES attiecīgi var ieviest sankcijas," norādīja Bērziņa. 

Ja līdz šim Ķīnas amatpersonām bija cerība, ka tās varēs izvairīties no sankcijām un neiekrist vienā bedrē ar Krieviju, vienlaikus to atbalstot, šobrīd izskatās, ka tas nebūs iespējams.

"Ir ārkārtīgi nozīmīgi Eiropas Savienībai šobrīd parādīt mugurkaulu," uzsvēra Bērziņa. 

Protams, visām dalībvalstīm sankcijas vēl jāapstiprina, un tas nebūt nebūs vienkārši, taču ārkārtīgi svarīgi vienotas nostājas atspoguļošanai. 

NATO stratēģijas maiņa

Šonedēļ izskanēja ziņa, ka ASV no Polijas militārajām bāzēm uz Igaunijas militāro aviācijas bāzi Emari pārsūta vairākus jaunākās paaudzes "F-22 Raptor" iznīcinātājus.

"Te, lūk, mēs redzam atšķirību, ko nozīmē NATO valsts, un ko nozīmē ne-NATO valsts. Protams, Ukraina visām NATO valstīm ir liela prioritāte, un Ukrainas drošība ļoti ietekmē tieši NATO valstu, Baltijas valstu un visas pārējās alianses drošību, tas ir fakts, bet ASV nepārmet no Polijas uz Ukrainu F-22 lidmašīnas vai pat daudz vecākās F-16. Visjaunākās, vislabākās, sarežģītākās, spējīgākās lidmašīnas sūta uz NATO valstīm," norādīja Bērziņa. 

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

Lai gan iznīcinātāji nosūtīti uz Igauniju, nav runa tikai par Igaunijas gaisa telpas drošību vien, bet gan par visu Baltiju. No bāzes Igaunijā tiek uzraudzītas arī pārējo Baltijas valstu gaisa telpas. 

"Tas, ka tur šobrīd ir visjaunākās tehnoloģijas, parāda, ko nozīmē NATO. Tas nozīmē, ka NATO uzskata, ka vairāk nekā gadu ilgajā Ukrainas kara situācijā nevar un nevajag sūtīt lidmašīnas uz Ukrainu, bet uz Baltiju.

Tur ir tās reālās pārmaiņas, kas notiek NATO valstīs kopš Ukrainas kara sākuma – reāli NATO mainās un paliek arvien spējīgāka no pirmās minūtes aizsargāt visu NATO teritoriju.

Tas nozīmē, ka Baltijas valstīs ir jābūt jaunākajām tehnoloģijām, jo nevar gaidīt nedēļu, kamēr no kaut kurienes kāds atlidos," skaidroja Bērziņa. 

Drošības politikas eksperte piekrita, ka karš Ukrainā maina NATO darbības stratēģiju, jo līdz šim daudzās Rietumeiropas valstīs bija novērojama skepse – vai tad tiešām vēl kādreiz būs iespējams vecmodīgs karš ar tankiem Eiropā. 

"Iepriekš pieeja bija tāda – mēs atraidīsim uzbrukums ar to domu, ja jūs kaut ko mēģināsiet, mēs jūs pēc tam tik kārtīgi sasitīsim, ka tā būs bijusi kļūda. Pēc Bučas, pēc Irpiņas ir skaidrs, ka nevienā valstī, nevienā sabiedrībā tā nebūs… Ja uzbrucējs ir Krievija, un mēs tagad redzam, kā tas izskatās, kad Krievija uzbrūk, tad ir skaidrs, ka ne uz vienu minūti, ne uz vienu dienu nedrīkst pieļaut NATO teritorijai iekrist uzbrucēju, Krievijas, rokās," vērtēja Bērziņa. 

Līdz ar to stratēģija šobrīd ir nepieļaut iebrukumu, nedot iespēju pretiniekiem iekļūt NATO teritorijā. Lai tā strādātu, ir nepieciešams pareizais tehniskais ekipējums un karavīru klātbūtne gar NATO robežām. Un tam visam jābūt skaidri redzamam. 

Pieticīgā "Uzvaras diena" Maskavā

9. maija parādē Maskavā tās vērotājiem uzmanību visvairāk piesaistīja militārās tehnikas apjoms – tas, cik mazs tas bija. Salīdzinot ar 2021. gadu, kad tika izrādītas 197 militārās tehnikas vienības, šogad tādu bija tikai 51. Demonstrācijās piedalījās tikai viens tanks, un tas ir kaut kas līdz šim neredzēts. 

"Skaidrs pēc 9. maija parādes ir tas, ka notiek karš. Ja ir militārās vienības, ja ir materiāli, ja ir tanki, tie šobrīd tiek pielietoti frontes līnijā Ukrainā. Protams, ir sarežģīti. Tas, ka tas maksā dārgi, ka karavīri krīt, ka tam visam ir liela cena, tas tūlīt nenozīmē, ka Kremlī mainīsies taktika vai stratēģija, ka tas vairs nav tā vērts. Tieši pretēji – ja ir grūti, tas ir vērtīgāk tautas acīs. Šī "Uzvaras diena", šis 9. maijs ļoti atšķīrās no tās, kuru svinēja pirms gada. 

Ilūziju par to, ko nozīmē karš, šobrīd ir mazāk," vērtēja Bērziņa. 

Krievijai uzturēt kara darbību nav viegli jau esošo zaudējumu un sankciju dēļ, un situācija kļūst tikai grūtāka. Tas atspoguļojās šī gada 9. maija parādēs. 

KONTEKSTS:

Kopš Krievija pērn februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, Eiropas Savienība noteikusi jau desmit sankciju kārtas pret Krieviju. Sankcijas vērstas pret svarīgākajām Krievijas eksporta jomām, piemēram, naftas un gāzes eksportu, tādējādi cenšoties mazināt Krievijas ienākumus, kas tiek tērēti kara turpināšanai Ukrainā.

ES valstu diplomāti atzīst, ka sāk trūkt jaunu jomu, pret ko vērsties jaunu sankciju ietvaros.