12 skaļākie korupcijas skandāli Ušakova vadītajā Rīgas pašvaldībā

KNAB sāktais kriminālprocess par "Rīgas satiksmes" iepirkumiem ir līdz šim skaļākā, taču ne vienīgā korupcijas lieta Rīgas domē (RD) un tās uzņēmumos. LSM apkopoja informāciju par dažiem korupcijas skandāliem pēdējos gandrīz desmit gados, kopš Rīgas domes vadībā ir partija “Saskaņa” (iepriekš “Saskaņas centrs”) un to pārstāvošais mērs Nils Ušakovs.

ĪSUMĀ:

Ziņu ietekmēšana Pirmajā Baltijas kanālā

2012. gada sākumā portāls Kompromat.lv publicēja Rīgas mēra Nila Ušakova e-pastu saraksti. Tā atklāja, ka gan kā 9. Saeimas deputāts, gan vēlāk kā Rīgas domes priekšsēdētājs Ušakovs rakstiski norādījis Pirmā Baltijas kanāla (PBK) žurnālistiem, kādi ziņu sižeti gatavojami. Nosūtītās vēstules liecināja, ka Ušakovs rosinājis atspoguļot ar "Saskaņas centrs" aktivitātēm saistītus notikumus, norādījis, kā tas jādara, un pat sūtījis intervijās uzdodamos jautājumus. Pirms ievēlēšanas Saeimā Ušakovs pats bija PBK žurnālists.

Ušakova reakcija: Rīgas mērs medijiem atteicās izpaust, vai sarakste ir autentiska. Viņa toreizējā preses sekretāre Anna Kononova laikrakstam “Diena” sacīja, ka mērs nekomentē “nozagto un, iespējams, safabricēto saraksti un ar to saistītas publikācijas”.

Vēl pirms šīs sarakstes publicēšanas Kompromat.lv publicēja Ušakova 2008. gada saraksti ar toreizējo Krievijas vēstniecības padomnieku un vēlāk par spiegošanu aizdomās turēto Aleksandru Hapilovu. Pēc tam Ušakovs vērsās policijā par korespondences noslēpuma pārkāpšanu. 2016. gadā tiesa Kompromat.lv īpašnieku Leonīdu Jākobsonu attaisnoja. Vēlāk Apgabaltiesa šo lēmumu atcēla un lieta tiek skatīta atkārtoti pirmajā instancē.

Ārija Stabiņa un kukuļošana Mājokļu departamentā

2012. gada septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu RD Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldē un aizturēja septiņas personas, to skaitā pārvaldes vadītāju Āriju Stabiņu. Nepilnu gadu vēlāk KNAB lūdza sākt kriminālvajāšanu pret Stabiņu, uzskatot, ka viņa, izmantojot starpniekus, ilgstoši pieņēmusi kukuļus saistībā ar iesniegumu izskatīšanas organizēšanu un lēmumu pieņemšanu par pašvaldības dzīvokļu beztermiņa īres tiesību piešķiršanu. Apcietinātā Stabiņa tika izlaista pret drošības naudu un pēc lēmuma par kriminālvajāšanu pazuda. Šā gada rudenī viņa tika aizturēta Ēģiptē un nogādāta Latvijā. Prokuratūra Stabiņai uzrādījusi apsūdzību un turpina pirmstiesas izmeklēšanu.

2013. gada vasarā KNAB saistībā ar iespējamo kukuļņemšanu piemēroja aizdomās turētā statusu arī toreizējam Mājokļu un vides departamenta direktoram Anatolijam Aļeksejenko (''Gods kalpot Rīgai''). KNAB Aļeksejenko turēja aizdomās par 100 000 eiro kukuļa prasīšanu no Krievijas investoriem par zemes nodošanu nomā. Projekts neīstenojās, galvenā lieciniece - Aļeksejenko pakļautā Stabiņa - bija aizbēgusi no valsts, un lieta tika izbeigta, ziņoja Latvijas Radio.

Rīgas domes reakcija: Aļeksejenko pēc KNAB prasības bija atstādināts no amata domē, taču šajā laikā tika iecelts labi atalgotā amatā pašvaldības kapitālsabiedrības «Getliņi EKO» valdē. 2015. gada nogalē viņš atgriezās departamenta direktora krēslā.

Pārkāpumi Rīgas brīvostā

2012. gada februārī LTV raidījums ”De facto” informēja par līgumu, kas paredzēja iznomāt 166 hektāru lielas brīvostas platības Spilves pļavās pastarpināti un daļēji pašam Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam piederošai firmai. Līgums tika noslēgts, taču vēlāk uzņēmums no nomas atteicās un to lauza.
 
2013. gada martā Valsts kontrole (VK) ziņoja, ka no 2009. līdz 2011. gadam Rīgas brīvostā nelietderīgi un nelikumīgi iztērēts vairāk nekā 41 miljons latu. VK revīzijā secināja, ka Rīgas brīvosta neekonomiski rīkojusies ar zemi, nepamatoti maksājusi prēmijas, nelietderīgi tērējusi naudu, pērkot reklāmas pakalpojumus, finansējusi ar tās funkcijām nesaistītus pakalpojumus, maksājusi par darbiem, kuru izpildi noteiktā apjomā nav fiksēta. Tika konstatēts, ka bez noteiktām iepirkumu procedūrām slēgti līgumi par Kundziņsalas dzelzceļa un kuģu ceļa padziļināšanas būvdarbiem, kā arī par citiem pakalpojumiem 22 miljonu latu apmērā. Valsts policija sāka kriminālprocesu, un 2015. gada nogalē prokuratūra pieņēma lēmumu par Loginova un  viņa vietnieka Aināra Pečaka kriminālvajāšanu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar nelikumīgi veiktiem ziedojumiem, prēmijām un naudas dāvanām. 2017. gada sākumā pirmās instances tiesa abus attaisnoja, savukārt Rīgas apgabaltiesa otrajā instancē piesprieda atmaksāt nelikumīgi iztērētos 856 tūkstošus eiro, kā arī abiem noteica naudas sodu. Vēlāk Augstākā tiesa šo lēmumu atcēla, un lietu paredzēts skatīt no jauna.

Rīgas domes reakcija: Pēc Spilves pļavu nomas līguma nākšanas Rīgas vicemērs un brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks notikušo nosauca par nepamatoti saceltu brēku, kuras dēļ zaudētas miljonu investīcijas. Pēc 2013. gada VK revīzijas valsti pārstāvošie brīvostas valdes locekļi rosināja Loginovu atstādināt, taču RD pārstāvji to nepieļāva. Pašvaldības atbalstīts, viņš amatu saglabāja arī tad, kad tika sākta kriminālvajāšana un lieta jau tika skatīta tiesā. 2017. gada janvārī Loginovs iesniedza atlūgumu.

''Rīgas nami'' un pazudušais miljons

Valsts policija 2012. gada rudenī sāka kriminālprocesu par nelikumībām Rīgas pašvaldības uzņēmumā „Rīgas nami” (RN) un aizturēja tā valdes priekšsēdētāju Kārli Kavacu.   

TV3 raidījums „Nekā personīgi” ziņoja, ka RN bija ieguldījuši uzņēmējam Ivaram Ciskam (vēlāk Bergmanim) piederošajā valūtas maiņas uzņēmumā “Zeus” visus brīvos līdzekļus. No kopumā aizdotās naudas 1,2 miljonus latu „Zeus” nebija varējis atdot, jo tie ar tiesas lēmumu arestēti. Rīgas domes revidenti secināja, ka šādi valūtas maiņas pakalpojumi uzņēmumam vispār nebija vajadzīgi, turklāt nav bijis arī finansiāls ieguvums. Savukārt firmai “Zeus” ar 2000 latu pamatkapitālu tādējādi bez maksas bija pieejami lieli finanšu līdzekļi.

Kavacam tika celta apsūdzība par dokumentu viltošanu un pilnvaru pārsniegšanu, lieta vairākus gadus tiek skatīta tiesā.

Rīgas domes reakcija: Par finanšu mahinācijām ”Rīgas namos” sabiedrību informēja vicemērs Andris Ameriks („Gods kalpot Rīgai!”), viņš arī atstādināja no amatiem abus RN valdes locekļus, paša partijas biedrus Kavacu un Almeru Ludviku. Taču, kā ziņoja „Nekā personīga”, iesniegumu policijai pašvaldība uzrakstīja tikai trīs nedēļas pēc fakta uzzināšanas, tādējādi pasargājot iesaistītos no operatīvajiem pasākumiem. Lai gan Ameriks ar parakstu akceptējis visus RN gada pārskatus, viņš sacīja, ka nekādus pārkāpumus nav manījis. Mediji gan to apšaubīja, jo pēc neoficiālu avotu teiktā, Kavacs ar Ameriku bieži ticies un saskaņojis teju katru soli. 

Maksājumi ar “Saskaņu” saistītai arodbiedrībai

Kopš 2013. gada mediji ziņojuši par apšaubāmiem Rīgas pašvaldības uzņēmumu maksājumiem ar partiju “Saskaņa” (iepriekš “Saskaņas centrs”) saistītajai arodbiedrībai LABA. Partija arodbiedrības biedrus regulāri “izmantoja” piketos, kuros tiek pausta neapmierinātība ar valdības darbu un lēmumiem. Savukārt tās darbinieki - arī “Saskaņas” deputāti - dāsni ziedoja partijai.

Piemēram, 2013. gadā “Rīgas satiksme” pārskaitīja 1,2 miljonus eiro biedrībai “Arodbiedrību koordinācijas centrs”, kas savukārt daļu iemaksāja  arodbiedrībā LABA. Abu arodbiedrību struktūru vadībā bija RD “Saskaņas centra” frakcijas deputāts Raimonds Gailis. Valsts kontrole konstatēja, ka nauda tērēta, piemēram, baseinu un ledus haļļu nomai, sporta pasākumiem, arī jaunu auto iegādei. Tā norādīja, ka tēriņi ir nelietderīgi.

Vēlāk raidījums “De facto” ziņoja, ka ievērojami maksājumi arodbiedrībā LABA saskaņā ar koplīgumu nonākuši arī no “Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP). Turklāt darbinieki tikuši piespiesti iestāties arodbiedrībā, lai saņemtu veselības apdrošināšana polises.

Arodbiedrībai bijis visai nozīmīgs algu fonds – 2012. gadā tie bijuši 70 000 latu. „Panorāma” ziņoja, ka aptuveni trešo daļu šīs naudas saņēmuši četri „Saskaņas centra” RD deputāti, kuri visi arī ziedojuši partijai. Piemēram, Igors Solovjovs, kurš divu gadu laikā algā no LABA saņēmis vairāk nekā 21 000 latu, kopš 2010. gada partijas kasē iemaksājis 14 500 latu.

Savukārt 2017. gada augustā “De facto” informēja, ka Gaiļa vadītā Arodbiedrību koordinācijas centra nodibināta SIA sporta bāzes vajadzībām pirkusi zemi, kas iepriekš piederējusi pašam Gailim un viņa ģimenei.

Rīgas domes reakcija: Arodbiedrības vadītājs Raimonds Gailis atteicās medijiem izpaust ieņēmumu apmēru un to izlietojumu, norādot, ka tas apdraudētu arodbiedrību neatkarību un biedru aizsardzību. Rīgas mērs Ušakovs RNP ieguldījumu arodbiedrībā slavēja un nenoliedza arī LABA saistību ar partiju „Saskaņa” - tā esot pašsaprotama, jo arodbiedrības parasti atbalstot kreisi noskaņotos politiskos spēkus. Pēc zemes pirkšanas sporta bāzes vajadzībām abi uzņēmumi maksājumus Arodbiedrību koordinācijas centram pārtrauca.

"Rīgas mikroautobusu satiksme” un obligātie ziedojumi  

2013. gada sākumā KNAB sāka krimināllietu saistībā ar kukuļošanu Rīgas domes (RD) Satiksmes departamentā un maija vidū veica tajā kratīšanu. Birojs norādīja, ka tā amatpersona - kā vēlāk izrādījās, departamenta direktora biroja vadītājs Vitālijs Reinbahs - par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu saistībā ar pasažieru pārvadājumiem Rīgas pilsētā prasījusi veikt regulārus maksājumus arodbiedrībai. Reinbahs iepriekš bija arī Latvijas Apvienoto biedru arodbiedrības (LABA) vadītājs.

„Panorāma” ziņoja, ka no mikroautobusu pārvadājumu uzņēmumiem ik mēnesi prasīts 50 latu kukulis par katru mikroautobusu, kas kursē Rīgā. Pretī solīts labvēlīgs lēmums "Rīgas satiksmes" konkursā par mikroautobusu pakalpojumu nodrošināšanu, kurā 2012. gada nogalē par uzvarētāju  tika pasludināta ar RD vadošās koalīcijas partijas "Gods kalpot Rīgai!" biedru Aleksandru Brandavu saistītā pilnsabiedrība "Rīgas mikroautobusu satiksme”. Kopumā kukuļos samaksāti vismaz 150 tūkstoši latu.

Rīgas domes reakcija: Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) notikušo sauca par partijas "Vienotība" politisku pasūtījumu. Neraugoties uz aizdomās turētā statusu, 2014. gada nogalē Reinbahs tika iecelts par RD Satiksmes departamenta direktora vietas izpildītāju, bet pusgadu vēlāk kļuva par tā direktoru. Gadu vēlāk saistībā ar Barona ielas gausajiem remontdarbiem Reinbahs gan zaudēja Ušakova uzticību, taču atbrīvot no darba viņu neizdevās. Kā ziņoja “Nekā personīga”,  Reinbahs atstādināšanu apstrīdēja tiesā un visas instances lēma viņam par labu.  2017. gadā Reinbahs atgriezās darbā, un, tā kā viņa vietā jau bija pieņemts darbā jauns departamenta direktors - Emīls Jakrins -, alga tika maksāta diviem cilvēkiem, lai gan Reinbahs darba pienākumus neveica.

Nanoūdens jeb krāpšana “Rīgas satiksmē”

2015. gada februārī TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja par “Rīgas satiksmē” īstenotu krāpšanas shēmu. Uzņēmums gadu maksājis vairākus simtus tūkstošu par tīrīšanas līdzekļiem, ko nemaz nav saņēmis.

2013. gadā uzņēmums noslēdzis līgumu ar firmu “MJ partneri” par nanotehnoloģiju jeb speciālu mazgāšanas līdzekļu iegādi. Taču to vietā uzņēmumam piegādāts plastmasas mucās pildīts ūdens. Aizdomas par krāpšanos radušās Valsts ieņēmumu dienestam, kas ieradies pie “MJ partneri” un prasījis uzrādīt piegādāto preču izcelsmes dokumentus. Kopumā "Rīgas satiksme" par modernajiem tīrīšanas līdzekļiem samaksāja 339 917 latu.

Valsts policija sāka kriminālprocesu, kurā secināja, ka, iepriekš saskaņojot cenu piedāvājumu, iepirkuma procedūrā uzvarējušais pretendents guva iespēju 2013. gadā pašvaldības uzņēmumam piegādāt par nanotehnoloģisko ķīmiju uzdotas vielas, kaut arī darījumu ķēdē iesaistīto uzņēmumu rīcībā šādu vielu nebija. Preci piegādājot, tikušas viltotas preču pavadzīmes un produktu etiķetes. Pēc policijas izmeklēšanas prokuratūra trīs personām inkriminēja krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un legalizāciju lielā apmērā.

Vienai no tām inkriminēta arī dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgā nolūkā. Šā gada oktobrī “Leta” ziņoja, ka no patlaban prokuratūras lietvedībā esošās "nanoūdens" krimināllietas izdalīts vēl viens kriminālprocess par iespējamu krāpšanu lielā apmērā.

Rīgas domes reakcija: Rīgas mērs Nils Ušakovs dažas dienas pēc “Nekā personīga” raidījuma publicēja video, kurā krāpšanas shēmā iesaistīto uzņēmumu darbiniece un galvenā informācijas sniedzēja atsauca pašas iepriekš žurnālistiem stāstīto. Sieviete Ušakova izplatītajā video paziņoja, ka interviju raidījumam sniegusi “emocionālā un psiholoģiskā stāvokļa iespaidā”. Raidījuma veidotāji spiediena izdarīšanu noliedza. “Rīgas satiksme” ierosināja dienesta pārbaudi, kurā nekonstatēja pārkāpumus mazgāšanas līdzekļu iepirkumos.

Divpadsmit fiktīvi darbinieki “Rīgas namu pārvaldniekā”

Valsts kontrole, veicot revīziju “Rīgas namu pārvaldniekā” (RNP), konstatēja, ka uzņēmumā laika posmā no 2014. gada marta līdz 2015. gada aprīlim, iespējams, fiktīvi nodarbināti 12 darbinieki. Viņiem par faktiski neveiktiem darba pienākumiem izmaksāta darba alga teju 150 tūkstošu eiro apmērā.

“De facto” ziņoja, ka pēc Valsts kontroles intereses RNP nekavējoties likvidējis Attīstības projektu nodaļu. Tās vadītājs Agnis Kalnkaziņš atzina, ka tikai divi no 16 darbiniekiem bijuši pakļauti viņam. Pārējie - tieši vadībai, līdz ar to viņš nezinot, ar ko šie cilvēki nodarbojušies. Raidījums ziņoja, ka vairāki divu aizdomīgo nodaļu darbinieki bijuši cieši saistīti ar “Saskaņu”. Viņu vidū divu “Saskaņas” deputātu sievas, kā arī Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēls.

Par aizdomām Valsts kontrole vērsās Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, kura par minēto faktu uzsāka kriminālprocesu par krāpšanu. Šā gada aprīlī “De facto” ziņoja, ka vainu atzinusi un sodu jau saņēmusi viena no fiktīvajām darbiniecēm - bijušā RNP valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova māsa. Apsūdzība uzrādīta arī Kalnkaziņam. Pret desmit cilvēkiem tobrīd vēl notika pirmstiesas izmeklēšana.

Rīgas domes reakcija: Uzņēmums fiktīvo nodaļu likvidēja uzreiz pēc Valsts kontroles intereses. “Panorāma” vērsās pie Rīgas mēra Ušakova, kurš to nosauca par politisku pasūtījumu: “Lai tieši sešas nedēļas pirms vēlēšanām par to paziņotu, manuprāt, tā ir tikai un vienīgi politika, un man nav tur ko komentēt.” Viņam neesot informācijas, ka uzņēmumā būtu bijuši fiktīvi darbinieki. Arī pēc vienas darbinieces atzīšanās un sodīšanas viņš sacīja, ka lietā esot “krietni vairāk politikas nekā satura”.

Trīs kukuļošanas kriminālprocesi Centrāltirgū

2015. gada vidū KNAB veica kratīšanu Rīgas Centrāltirgū un vēlāk pieprasīja no amata atstādināt tā valdes priekšsēdētāju Anatoliju Abramovu. Mediji ziņoja, ka lieta saistīta ar naudas piesavināšanos un dienesta stāvokļa izmantošanu saistībā ar maksas iekasēšanu par tirgošanos nakts tirgū. Lieta tiek skatīta tiesā, un viens no apsūdzētajiem ir bijušais tirgus darbinieks Vitālijs Litvins.

2016. gada jūnijā KNAB darbinieki Abramovu, saslēgtu rokudzelžos, izveda no Zivju paviljona un vēlāk informēja, ka sākts vēl viens kriminālprocess. "De facto" ziņoja, ka saskaņā ar apsūdzību Abramovs izspiedis kukuļus no kāda tirgus nomnieka. Maksājums esot bijis fiksēts – 1100 eiro mēnesī. Lieta tiek skatīta tiesā.

Vēl vienā no trim kukuļošanas kriminālprocesiem Abramovs jau notiesāts. Tiesa atzina, ka viņš pieņēmis kukuli par atbilstošu specifikāciju sagatavošanu dezinfekcijas un deratizācijas iepirkumā.

Rīgas domes reakcija: 2015. gadā pirmā kriminālprocesa ietvaros pēc KNAB prasības Rīgas mērs un uzņēmuma kapitāldaļu turētājs Ušakovs atstādināja Abramovu no valdes. Taču darbu Centrāltirgū Abramovs saglabāja, proti, uzņēmums viņu pieņēma darbā par projektu vadītāju. Ušakovs skaidroja, ka Abramovam jāpabeidz vairāki pilsētai svarīgi projekti un jauns vadītājs pagaidām netiks meklēts. Kad otra kriminālprocesa ietvaros Abramovu apcietināja, par Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju kļuva Andris Morozovs, kurš “Saskaņas” sarakstā kandidēja uz 12. Saeimu, bet vēlāk tika ievēlēts 13. Saeimā. Savukārt pirmajā procesā apsūdzētais Litvins vēl 2017. gadā turpināja darbu Centrāltirgū un kandidēja no "Saskaņas" uz deputāta vietu Jelgavas pašvaldībā.  

Kukuļošana Salu tilta remontdarbos

2016. gada 16. jūnijā KNAB sāka kriminālprocesu saistībā ar Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumu par papildu darbiem Salu tilta rekonstrukcijā. KNAB aizturēja četrus "LNK Industries" darbiniekus un Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas vadītāju Uģi Brožu.

KNAB Brožu atstādināja no amata, bet jau divus mēnešus vēlāk ar viņu darba līgumu uz pusgadu noslēdza “Rīgas satiksme”, ziņoja “Nekā personīga”.

Vēlāk atklājās, ka kopš 2015. gada vidus līdz 2016. gada sākumam Satiksmes departaments noslēdzis 26 līgumus par Rīgas ielu remontu būvuzraudzību ar iepriekš Brožam piederējušo uzņēmumu SIA “Bild”. Satiksmes departamenta vadītājs Emīls Jakrins, jautāts, kāpēc tik bieži izraudzīts tieši šis uzņēmums, sacīja: ”Pārsvarā apzināšana ir no tiem darbu veicējiem, kas ir zināmi mūsu departamentā. Viņi tiek apzināti, mutiski tiek uzprasīts cenu piedāvājums un saņemts.”

Šā gada janvārī KNAB Latvijas Radio ziņoja, ka kriminālprocesā ir septiņi aizdomās turētie un vēl piecas personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess. KNAB atklāja, ka tiek izmeklēta ne vien dokumentu viltošana, bet arī iespējama kukuļošana un krāpšana lielā apmērā.

Rīgas domes reakcija: Rīgas vicemērs Andris Ameriks neilgi pēc kriminālprocesa sākšanas sacīja, ka kukuļošana Satiksmes departamentā ir maz ticama, jo tajā strādājot “samērā jauni cilvēki”, un "būtu absolūti stulbi", ja viņi savas karjeras sākumā mēģinātu tikt pie papildu naudas pretlikumīgā ceļā.

Dokumentu viltošana Barona ielas darbos

2016. gada oktobrī KNAB sāka kriminālprocesu par iespējamu dokumentu viltošanu saistībā ar Krišjāņa Barona ielas seguma atjaunošanas darbiem. 2017. gada nogalē, kad KNAB šajā lietā rosināja sākt kriminālvajāšanu, “Panorāma” ziņoja, ka aizdomās tiek turēts tobrīd jau bijušais Satiksmes departamenta darbinieks Uģis Broža, vadītāja vietnieks Jānis Spriņģis, kā arī būvuzraugs Andrejs Kisiļevs-Podgornijs.

Prokuratūra vēlāk atklāja, ka būvobjektā nav notikusi būvuzraudzība, savukārt dokumenti sastādīti tā, it kā būvuzraudzība būtu notikusi un līdz ar to objektu varētu nodot ekspluatācijā. Šā gada decembra sākumā lieta tika nodota tiesai.

Rīgas domes reakcija: Satiksmes departaments norādīja, ka nekādi zaudējumi nav nodarīti. Krimināllietā apsūdzētais departamenta  darbinieks Spriņģis ne tikai saglabāja amatu, bet arī saņēma prēmiju par labo darbu 2017. gadā. Departamenta direktors Jakrins skaidroja, ka Spriņģis to nopelnījis par smago darbu saistībā ar Rīgas ielu remontiem pērnvasar.

Administratīvo resursu izmantošana pašreklāmai

Mediji regulāri ziņojuši par vērienīgo finansējumu, ko Rīgas dome tērē it kā iedzīvotāju informēšanai par pašvaldības darbu portālos, sociālajos tīklos un avīzēs, taču realitātē - Rīgas mēra slavināšanai.

Piemēram, pirmsvēlēšanu 2016. gadā pašvaldība informēšanai piešķīra 320 tūkstošus eiro, bet vēlāk - vēl 400 tūkstošus papildu izdevumiem. “De facto” izpētīja, ka daļa naudas tikusi izmantota arī Rīgas mēra Nila Ušakova privāto kontu sociālajos tīklos popularizēšanai.

Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” izskaitļoja, ka Ušakova popularitātei trīs gados iztērēti vismaz astoņi miljoni eiro rīdzinieku naudas. Nauda tiek tērēta gan līgumiem ar privātmedijiem, kas publicē tā sauktās Rīgas ziņas, gan nodibinājumam Riga.lv. Tā paspārnē tiek gatavoti labas kvalitātes videorullīši, kurus vēlāk pārpublicē domes un Ušakova sociālo tīklu kontos, turklāt tikai neliela daļa informē par pašvaldības darbu. Bez tam pašvaldība finansē vairākas nevalstiskās organizācijas, kuru aktīvisti piedalās Ušakovu un “Saskaņu” atbalstošos piketos. “Re:Baltica” konstatēja vairākus gadījumus, kad šo cilvēku vēstījumi ir nofilmēti un vēlāk tiražēti Ušakova sociālo tīklu kontos. Vēl viens veids ir “Youtube” raidījums, kurā Ušakovs atbild uz rīdzinieku jautājumiem. Kā secināja “Re:Baltica”,  liela daļa komplimentāro jautājumu uzdevēju ir viltus profili jeb troļļi, bet vēl daļa ir ar “Saskaņu” saistīti cilvēki.

Rīgas domes reakcija: Detalizētu informāciju, kā tieši nauda tērēta, domes amatpersonas nav sniegušas. Arī pats Ušakovs ir izvairījies skaidrot rīdzinieku informēšanai paredzētos tēriņus un to, kurš apkalpo viņa kontus sociālajos tīklos.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti