ĪSUMĀ:
- Par "mūžīgajām ķimikālijām" dēvētās PFAS un PFOA ir cilvēku radītas, bez smaržas un garšas, toksiskas un ļoti noturīgas vidē.
- Tās izraisa vairogdziedzera slimības, sēklinieku vēzi, rada aknu un nieru bojājumus, kā arī ietekmē grūtniecību, rāda pētījumi.
- Piesārņojums ar šīm vielām izplatījies visā Latvijā. To rāda LVĢMC analizētie paraugi.
- Lielākais piesārņojums uziets zivīs krietni lielākajā daļā no tiem ezeriem, upēm, kur LVĢMC ņēma paraugus.
- Latvijas Radio atklāj, ka, visticamāk, piesārņotas arī lidostu, militāru bāžu un ugunsdzēsēju mācību poligonu apkaimes.
- "Mūžīgo ķimikāliju" dēļ Latvijā nākotnē varētu ciest 59 580 iedzīvotāju, un dzeramā ūdens attīrīšanai vajadzēs 34 miljonus eiro.
KARTE: Kur Latvijā uzkrājas bīstamas "mūžīgās ķimikālijas"▼
Ičas upes piesārņojums
2013. gada 26. septembrī ugunsdzēsēji no glābšanas dienesta vietējās Balvu daļas rīkoja mācības pie Ičas upes krastiem. Mācību laikā imitēja avāriju, kurā vieglais auto uz Gulbenes–Rēzeknes šosejas ir saskrējies ar smago mašīnu – benzīnvedēju, no kura degviela ieplūst Ičas upē.
Tilta pakājē blakus Ičas upei mācību dalībnieki uz grants ceļa, kur imitēja degvielas noplūdi, izpūta ugunsdzēsības putas. Šim nolūkam viņi izmantoja speciālu putu koncentrātu.
Nepilnu mēnesi pēc mācībām, 20. oktobrī, vietējais iedzīvotājs zvanīja Valsts vides dienestam, ka Ičas upē var redzēt beigtas zivis. Ivars Ružāns, tagadējais dienesta Latgales reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītājs, brauca skatīties.
Ružāns tagad atminas tā laika notikumus: "Inspektori nedēļas laikā četras reizes veica uzskaiti. Tika uzskaitītas nedaudz vairāk par 700 līdakām un nedaudz vairāk par 800 asariem. Pārējo sugu zivis bija ļoti nelielā skaitā."
Ūdens un bojāgājušo zivju paraugus viņi nosūtīja ķīmiskajām analīzēm uz zinātnisko institūtu "Bior". "Skaidrs, ka tika izslēgti dabiskie apstākļi, jo pamatā, ja ir dabiskie apstākļi, tad tas saistās ar skābekļa saturu. Šajā gadījumā bija skaidrs, ka tas ir toksiskais piesārņojums," sacīja Ružāns.
Analīžu rezultāti to arī apstiprināja – ūdenī bija nonākušas virsmas aktīvās vielas. "Tas ir ķīmisks piesārņojums, kas ir radies toksisku vielu ietekmē, bet šīs toksiskās vielas "Bior" neidentificēja," pastāstīja Vides dienesta pārstāvis.
Vides inspektori nevarēja atrast piesārņojuma avotu un tikai sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem uzzināja, ka Ičas upes tuvumā ir notikušas ugunsdzēsēju mācības. "Valsts vides dienests visus tos materiālus, kurus mēs tajā brīdī, tajā laikā savācām, nodeva arī tiesībsargājošām iestādēm krimināllietas ierosināšanai," stāstīja Ružāns.
Policija Balvos 30. oktobrī ierosināja kriminālprocesu par ūdens piesārņošanu, tomēr vairākus mēnešus vēlāk, 14. jūnijā, lietu izbeidza. Izmeklētāji nekonstatēja noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) iekšējā pārbaudē nesaskatīja nekādus pārkāpumus un savu atbildību neatzina arī publiski.
Dzēšanas putas ar bīstamu vielu
Ugunsdzēsēji mācībās pie Ičas upes izmantoja putu koncentrātu ar nosaukumu "Sthamex F15 6%". Ivars Ružāns ar kolēģiem izmeklēšanas laikā no ražotāja Vācijā pieprasīja produkta drošības datu lapu. Tajā ir detalizēti uzskaitīts koncentrāta ķīmiskais sastāvs.
Valsts vides dienests šo drošības datu lapu atsūtīja Latvijas Radio. Lai datu lapā orientētos, Latvijas Radio uzrunāja intervijai vides zinātnieci un ķīmiķi, kā arī Saeimas deputāti Janu Simanovsku ("Progresīvie"). Ar viņu ieteica sazināties vairāki citi ķīmijas speciālisti.
Simanovska pastāstīja, ka, tāpat kā katram cilvēkam ir savs personas kods, tāds ir arī katrai vielai. Tas nozīmē, ka kāds šīs vielas ir pārbaudījis un noteicis, cik tās ir toksiskas. "Ievadot šo vielu personas kodu datubāzē, es uzreiz arī varu pārbaudīt, kāda ir jaunākā informācija par šīm vielām. Nu, jā, un viena no šīm vielām tieši tātad bija bīstama, arī kaitīga ūdens videi," atklāja ķīmiķe.
Šī virsmas aktīvā viela ir nātrija alkilētera sulfāts. Jana Simanovska pieļauj, ka tieši tā ir vainīga pie zivju bojāejas.
Notikumi, visticamāk, risinājās šādi: Ičes upes krastā izpūstās ugunsdzēsības putas iesūcās gruntī un lietus tās ieskaloja ūdenī. Tādēļ piesārņojuma sekas varēja redzēt tikai pēc vairākām nedēļām. Tā Latvijas Radio neoficiālās sarunās pastāstīja ar izmeklēšanu saistīti cilvēki.
Lidosta
Ugunsdzēsības putas jau gadu desmitiem satur ir arī citas ķīmiskas vielas, kas tās padara par efektīvu dzēšanas līdzekli. Un tas ir būtiski arī lidostās.
"Mums ir 70 darbinieku ugunsdzēsības komandā un četras automašīnas cisternas, kuras paredzētas ugunsdzēsības nodrošināšanā lidostas teritorijā," pastāstīja Nauris Klauža, Ārkārtas situāciju vadības nodaļas vadītājs "Rīgas" lidostā.
Lidostās ugunsdzēsēju galvenais uzdevums ir likvidēt sekas pēc lidmašīnas avārijas. "Aviācijas negadījumu rezultātā bieži notiek degvielas noplūdes, ar kurām mums nākas cīnīties. Ja nu tās ir aizdegušās, tad jānovērš šī turpmākā degšana. Un pēc iespējas jācenšas evakuēt pasažierus, cilvēkus, norobežot zonu, respektīvi – veikt visus dzēšanas un glābšanas darbus," pastāstīja Klauža.
Viņa komanda izmanto putu koncentrātus, kurus atšķaida ar ūdeni. Tas tādēļ, ka lidostā atšķirībā no pilsētām nav pieejams tik daudz ūdens.
"Putas būtībā tika izveidotas 1960., 1970. gados, un uz to mirklī skatījās tikai uz to fizikālajām īpašībām. Respektīvi, lai pēc iespējas spētu norobežot izlijušo degvielu no apkārtējās vides, no skābekļa, lai varētu apturēt degšanu. Savukārt fluors bija viena no vielām, kas ļoti labi nodrošināja šo saistvielu veidošanos. Un pavisam 1990. gadu beigās, manuprāt, tika atklāts, ka fluors būtu aizstājams ar citām vielām, citiem savienojumiem, lai būtu videi zaļāks," zināja stāstīt Klauža.
Viņš skaidroja, kā šīs putas darbojas: "Tā vienkāršiem vārdiem sakot, ja jums uz plīts ir aizdegusies pannā eļļa, jūs uzliekat vāciņu virsū. Tātad putas izolē šo degvielu no skābekļa."
Iespējas aizstāt?
Kas ir fluors? Un ar kādām vielām un savienojumiem cenšas aizstāt fluoru ugunsdzēsības putās?
To skaidroja Lutss Ārenss – profesors vides organiskajā ķīmijā, kurš strādā Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātē Upsalā. Viņš pēta perfluoralkilsavienojumus jau vairāk nekā desmit gadus.
"Perfluoralkilsavienojumi jeb PFAS ir liela grupa ar ķimikālijām. Tur ir vairāk nekā 5000 vielas. (..) PFAS piemīt specifiska īpašība, ka tās ir ārkārtīgi noturīgas un nesadalās. Tas nozīmē, ka, ja šīs vielas nonāk apkārtējā vidē, tad tās tur paliek ļoti, ļoti, ļoti ilgu laiku un tās ir sarežģīti pēc tam dabūt ārā," pastāstīja Ārenss.
Visas šīs vielas ir cilvēku radītas, bez smaržas un garšas.
Tās satur oglekļa – fluora saites, kas ir vienas no spēcīgākajām ķīmijā. Tādēļ tās dēvē arī par "mūžīgajām ķimikālijām".
"Šīs PFAS ir ļoti bioakumulatīvas. Tas nozīmē, ka
tās var, piemēram, uzkrāties zivīs un, kad jūs tās apēdat, tad jūs tālāk uzņemat šīs vielas," skaidroja profesors.
Ugunsdzēsības putas ir viens no šo vielu piesārņojuma avotiem. "Ugunsdzēsības putas ir viena no lielākajām problēmām arī Zviedrijā, jo lielu daudzumu šo putu izmanto mācībās, kas notiek ik nedēļu vai arī katru otro nedēļu. Iepriekšējo desmitgažu laikā ugunsdzēsēju treniņu vietās ir izlietots milzīgs daudzums šo putu," zināja stāstīt Ārenss.
Tās ir piesārņojušas gruntsūdeni lidostās un militārajās bāzēs, kā arī to tuvējās apkaimēs. "Problēma ir tā, ka mēs nezinām, kuras PFAS ir iekļautas ugunsdzēsības putās. Tām ir dažādi zīmoli, ir dažādi produkti, un katrs no tiem satur citādākas šīs ķimikālijas," norādīja profesors.
Viena no vielām, piemēram, ir perfluoroktānskābe jeb PFOA. To pazīst arī kā C8. Tā ir tā saucamā garās ķēdes viela, jo tajā ir 8 oglekļi. Līdz ar to tā ir vairāk toksiska. Līdzīgi ir ar perfluoroktānsulfonskābi jeb PFOS. Zinātnieki šīs abas vielas ir visvairāk izpētījuši.
"Iepriekšējos gados notika pāreja no ugunsdzēsības putām ar C8 uz tādām, kas satur PFAS ar īsāku oglekļa ķēdi ar domu, ka tās būs mazāk bioakumulatīvas. Tām vajadzēja būt drošākām. Tomēr mūsdienās pētnieki saprata, ka arī tās nav labas," pastāstīja Ārenss.
Tādēļ patlaban arvien vairāk ražo putu koncentrātus, kas nesatur fluoru. "Es gan esmu redzējis pētījumus, kur
zinātnieki ir analizējuši fluoru nesaturošas ugunsdzēsības putas, un tajās joprojām ir atraduši PFAS."
Testē jaunas putas
Lidostas "Rīga" ugunsdzēsēju komanda patlaban ir aprīkota ar fluoru saturošiem plēvi veidojošiem putu koncentrātiem. Tomēr noliktavā jau stāv iegādāts pirmais putu koncentrāts, kurā, kā apgalvo ražotājs, neesot PFAS.
"Mēs sāksim tagad testēt vienu variantu. Ja tas mūs apmierinās, tad ar līdzīgu specifikāciju mēs jau vērsīsimies pie piegādātājiem, lai nodrošinātu saprātīgā termiņā visu putu koncentrātu nomaiņu," pastāstīja Nauris Klauža.
Eiropas Komisijas regula ļauj izmantot putu koncentrātus ar PFOA jeb C8 vēl tikai pāris gadus. Bet kopš šā gada sākuma mācības ar tādām jārīko tikai speciālās vietās.
"Mācībās mēs putu koncentrātu neizmantojam, tikai testēšanas nolūkos mums ir speciāls laukums, kur lidmašīnu atlidošana notiek. Līdz ar to tur ir nodrošināta savākšana visam produktam, kas nokļūst, teiksim, uz virsmas. Savukārt mācāmies ar putām mēs ārzemju poligonos," pastāstīja Klauža.
Vai droši zināms putu sastāvs?
Ar fluoru saturošiem plēvi veidojošiem putu koncentrātiem ir aprīkoti arī ugunsdzēsēji Liepājas lidostā. Ventspils lidostā vajadzības gadījumā liesmas dzēš ugunsdzēsēji no uzņēmuma "Ventspils terminālis", kas vēl pirms diviem gadiem izmantoja fluoru saturošas putas.
Savukārt to, vai militārajos lidlaukos un armijas bāzēs izmanto šādas putas, skaidru atbildi no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem Latvijas Radio neizdevās iegūt. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs atrakstīja, ka neiegādājas un neizmanto putu koncentrātus militārajos objektos. Tomēr 2016. gada rudenī šī iestāde apstiprināja iepirkumu tieši fluoru saturošam putu koncentrātam.
Bet kā ir ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu?
"Jaunās sintētiskās putas, kuras mēs izmantojam plus/mīnus no 2020. gada, ir, teiksim tā, pēc sava raksturojuma videi draudzīgas," zināja teikt VUGD Operatīvās vadības pārvaldes dežurants Eduards Musatovs, norādot, ka dienests tagad izmanto fluoru nesaturošus putu koncentrātus "Bio Foam 15".
No divtūkstošo gadu sākuma dienests izmantoja sintētisko putu koncentrātus "Sthamex F15 3%" un "Sthamex F15 6%", kuras jau minēti raidījumā. Ražotājs, Vācijas uzņēmums "Dr. Sthamer", attiecīgo koncentrātu drošības datu lapās nenorāda, ka tie satur fluoru.
Starptautisks inženierzinātnes konsultācijas uzņēmums "Sweco" 2020. gada pētījumā par perfluoralkilsavienojumiem ugunsdzēsības putām Īrijā secināja, ka "Sthamex F15" tomēr satur fluora savienojumus. To, ka šīs putas satur vairākas PFAS vielas, 2017. gadā atklājuši arī Somijas bruņotie spēki.
Līdz ar to Latvijā apkaimes lidostu, militāro bāžu un ugunsdzēsēju mācību vietu tuvumā, visticamāk, ir piesārņotas ar perfluoralkilsavienojumiem. Tāpat pirms desmit gadiem mūžīgās ķimikālijas visdrīzāk nonāca arī Ičas upē.
