ĪSUMĀ:
- Par "mūžīgajām ķimikālijām" dēvētās PFAS un PFOA ir cilvēku radītas, bez smaržas un garšas, toksiskas un ļoti noturīgas vidē.
- Tās izraisa vairogdziedzera slimības, sēklinieku vēzi, rada aknu un nieru bojājumus, kā arī ietekmē grūtniecību, rāda pētījumi.
- Piesārņojums ar šīm vielām izplatījies visā Latvijā. To rāda LVĢMC analizētie paraugi.
- Lielākais piesārņojums uziets zivīs krietni lielākajā daļā no tiem ezeriem, upēm, kur LVĢMC ņēma paraugus.
- Latvijas Radio atklāj, ka, visticamāk, piesārņotas arī lidostu, militāru bāžu un ugunsdzēsēju mācību poligonu apkaimes.
- "Mūžīgo ķimikāliju" dēļ Latvijā nākotnē varētu ciest 59 580 iedzīvotāji, un dzeramā ūdens attīrīšanai vajadzēs 34 miljonus eiro.
Visas šīs vielas ir cilvēku radītas, bez smaržas un garšas.
Tās satur oglekļa – fluora saites, kas ir vienas no spēcīgākajām ķīmijā. Tādēļ tās dēvē arī par mūžīgajām ķimikālijām.
"Šīs PFAS ir ļoti bioakumulatīvas. Tas nozīmē, ka
tās var, piemēram, uzkrāties zivīs un, kad jūs tās apēdat, tad jūs tālāk uzņemat šīs vielas," skaidroja profesors.
Ugunsdzēsības putas ir viens no šo vielu piesārņojuma avotiem. Tās ir piesārņojušas gruntsūdeni arī lidostās un militārajās bāzēs, kā arī to tuvējās apkaimēs. "Problēma ir tā, ka mēs nezinām, kuras PFAS ir iekļautas ugunsdzēsības putās. Tām ir dažādi zīmoli, ir dažādi produkti, un katrs no tiem satur citādākas šīs ķimikālijas," norādīja profesors.
Viena no vielām, piemēram, ir perfluoroktānskābe jeb PFOA. To pazīst arī kā C8. Tā ir tā saucamā garās ķēdes viela, jo tajā ir 8 oglekļi. Līdz ar to tā ir vairāk toksiska. Līdzīgi ir ar perfluoroktānsulfonskābi jeb PFOS. Zinātnieki šīs abas vielas ir visvairāk izpētījuši.
Tādēļ patlaban arvien vairāk ražo putu koncentrātus, kas nesatur fluoru. "Es gan esmu redzējis pētījumus, kur
zinātnieki ir analizējuši fluoru nesaturošas ugunsdzēsības putas, un tajās joprojām ir atraduši PFAS."
Līdz ar to Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" secināja, ka Latvijā apkaimes lidostu, militāro bāžu un ugunsdzēsēju mācību vietu tuvumā, visticamāk, ir piesārņotas ar perfluoralkilsavienojumiem. Tāpat pirms desmit gadiem mūžīgās ķimikālijas visdrīzāk nonāca arī Ičas upē.
Toksiskas cilvēka imūnsistēmai
Ugunsdzēsības putas ir tikai viens no izstrādājumiem, kur izmanto perfluoralkilsavienojumus. Ar tiem pārklāj pannas, lai tām nekas nepiedegtu, tostarp ar teflonu. PFAS izmanto arī, piemēram, ēdiena iesaiņojamam papīram un kartonam, lai tas nesamirktu, vai arī uz audumiem un tepiķiem, lai nepaliktu traipi.
Tieši ar pārtiku, patēriņa precēm un ūdeni cilvēki uzņem šīs vielas.
"Mēs izmantojam visus šos produktus mājsaimniecībā, tostarp elektroniskās preces, un daudzas no tām izdala šīs vielas gaisā, kuru mēs elpojam.
Vai arī mēs tās uzņemam caur putekļiem," pastāstīja profesors Lutss Ārenss.
Pirms astoņiem gadiem organizācija "Baltijas Vides forums" pētīja dažādu bīstamu vielu, tostarp PFAS klātbūtni cilvēkos. Igauņi un lietuvieši nodeva asins paraugus, Lietuvā šīs vielas meklēja arī cilvēku mājās. PFAS atklāja gan cilvēku asinīs, gan arī putekļos iekštelpās.
"Mazi bērni ir īpaši pakļauti šīm vielām, jo viņi liek mutē dažādas lietas un līdz ar tām arī daudz putekļu," atklāja Ārenss.
To, kā bērnus ietekmē šīs vielas, ir pētījis Filips Granžāns. Viņš ir profesors vides medicīnā Dienviddānijas Universitātē, kā arī pētniecības profesors Rodailendas Universitātē Amerikas Savienotajās Valstīs.
"Es pirmo reizi dzirdēju par PFAS pirms kādiem 15 gadiem, un man uzreiz radās aizdomas, ka tās var būt toksiskas cilvēka imūnsistēmai," pauda Granžāns.
Viņš tolaik pētīja, kā citas kaitīgas ķimikālijas ietekmē vakcīnu iedarbīgumu. Atklājās – jo vairāk bērns ir pakļauts ķimikālijām, jo zemāks ir antivielu līmenis.
"Tā mēs sākām pētīt PFAS. Mēs redzējām, ka antivielu līmenis nesamazinājās tikai nedaudz – tas ievērojami saruka. Katru reizi, kad palielinājās, dubultojās šo vielu ietekme, tad mēs redzējām, ka bērnam antivielu līmenis asinīs nokritās par 50 procentiem," pastāstīja pētnieks.
PFAS akumulējas cilvēka organismā un tajā paliek uz ilgu laiku. Pētījumi, uz kuriem atsaucas Eiropas Vides aģentūra, rāda, ka
šīs vielas izraisa vairogdziedzera slimības, sēklinieku vēzi, rada aknu un nieru bojājumus, kā arī ietekmē grūtniecību.
Proti, bērns var piedzimt ar mazāku svaru un mātei var lēnāk attīstīties piena dziedzeri.
"Mēs publicējām savu pētījumu par bērnu vakcīnām 2012. gadā. Un šim atklājumam pievērsa ļoti maz uzmanības. Vajadzēja paiet kādiem astoņiem gadiem, līdz Eiropas Savienībā attapās un secināja – o, labāk pazemināsim atļauto slieksni PFAS piesārņojuma līmenim!" pastāstīja Granžāns.
Viņš norādīja, ka zinātnieki ir sākuši arvien plašāk pētīt PFAS tikai pēdējos desmit gados: "Pirmie limiti PFAS piesārņojuma koncentrācijas līmenim dzeramajā ūdenī un pārtikā un citur, tie sliekšņi bija ļoti, ļoti augsti, jo nebija pierādījumu."
PFAS piesārņojuma koncentrāciju nosaka ārkārtīgi mazās mērvienībās. Runa ir par nanogramiem litrā jeb triljonu daļām no litra. Ja olimpiskā izmēra peldbaseinā iepilina vienu ceturto daļu no piliena ar PFOA jeb C8 – vielu, kuru izmanto gan ugunsdzēsības putās, gan arī teflonā, tad tas jau ir kaitīgi cilvēka veselībai. Tā ir aprēķinājuši žurnālisti no franču laikraksta "Le Monde".
"Pagāja gadi, un limitus samazināja. Un dažus limitus samazināja vairāk nekā tūkstoš reižu. Tas ir unikāli – kaut kas tāds iepriekš nekad nav noticis," sacīja profesors Filips Granžāns.
Vielas uzkrājas
Perfluoroktānsulfonskābe jeb PFOS, kas ir viena no visvairāk pētītajām "mūžīgajām ķimikālijām", ir iekļauta Eiropas Komisijas prioritāro vielu direktīvā. Savukārt 17 citas vielas no PFAS grupas ir minētas dzeramā ūdens direktīvā. Tas nozīmē, ka
dalībvalstīm šīs vielas jāmēra.
Latvijā ūdens monitoringu veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. "Zivīs pirmie mērījumi ir sākušies 2015. gadā. Tad virszemes ūdenī 2017. gadā un pazemes ūdenī 2021. gadā," pastāstīja Meteoroloģijas centra vecākā speciāliste Anete Kubliņa.
Atklājies, ka zivīs šīs vielas uzkrājas. "Bet pozitīvi ir tas, ka netiek pārsniegti vides kvalitātes normatīvi," piebilda Kubliņa.
PFOS ir atklājusies ne tikai zivīs, bet arī deviņās no kopumā 12 notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Tās ir Rīgā, Cēsīs, Ādažos, Preiļos, Aizputē, Liepājā, Kuldīgā, Talsos un Bauskā.
"Tika pārsniegts PFOS vides kvalitātes normatīvs gada vidējai koncentrācijai. Tas nozīmē, ka, jā, mēs lietojam dažādus ķīmiskos izstrādājumus, kuri satur PFAS vielas. Un šo izstrādājumu lietošanas rezultātā tās nonāk notekūdeņos, un tādējādi varbūt ietekmes izplūžu tuvumā virszemes ūdenī," skaidroja Kubliņa.
Viņa atklāja, ka ar PFAS ir piesārņoti arī pārsvarā pilsētu tuvumā esošie gruntsūdeņi: "Tie pārsniegumi ir bijuši vienreizēji. Tā kā pētījumi ir uzsākti tikai 2021. gadā, tad ir noteikti nepieciešami papildu mērījumi."
Piesārņojums ūdenī, visticamāk, nonāk arī no atkritumu poligoniem. "Visi šie izstrādājumi, ko mēs izmetam, laika gaitā ar infiltrātu jeb notekūdeņiem no poligona šīs vielas var nokļūt arī virszemes ūdenī," pastāstīja speciāliste.
Cik daudz PFAS iedzīvotāji uzņem caur dzeramā krāna ūdeni? "Nu, es varu pieņemt, ka nelielā koncentrācijā tās būs arī dzeramajā ūdenī, bet monitoringa uzsākšana nacionālajā līmenī vēl ir nākotnes jautājums," sacīja Kubliņa.
Piesārņojums visā Latvijā
Ja paskatās uz Latvijas karti no putna lidojuma, tad piesārņojumu var redzēt visā Latvijas teritorijā.
Tomēr tas ir nesalīdzināmi zemāks un mazāk izplatīts nekā rietumvalstīs ar attīstītu rūpniecību. Piemēram, Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā atsevišķos reģionos ir ļoti blīvs piesārņojums.
Lielākā daļa ekspertu, kuri konsultēja starptautiskā pētījuma žurnālistus, ieteica jebkuru paraugu, kurā PFAS piesārņojuma līmenis ir lielāks par 100 nanogramiem litrā (ng/L), noteikt kā karsto punktu. Latvijā tās ir zivis gandrīz visās upēs un ezeros, kur ir ņemti analīžu paraugi.
Profesora Lutsa Ārensa vērtējumā nav pamata domāt, ka šādas zivis patlaban būtu riskanti lietot uzturā, jo piesārņojams iekļaujas atļautajos limitos.
Kā viņš vērtē kopējo piesārņojumu Latvijā? "Latvija un Zviedrija ir līdzīgā situācijā. Tām abām nav lielu rūpnīcu vai industrijas, kas ražotu šīs toksiskās ķimikālijas," sacīja Ārenss.
Aizliegt visas PFAS vielas?
Zviedrijā tāpat kā Latvijā informācija par uzņēmumiem, kuri izmanto ražošanā PFAS, ir konfidenciāla. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kas uztur ķīmisko vielu datu bāzi, Latvijas Radio tos neatklāja.
Latvijas Radio sazinājās ar divu uzņēmumu vadītājiem, kuri neoficiālās sarunās atzina, ka ražošanā tādas izmanto. PFAS izmantojot arī citi uzņēmumi.
Lutss Ārenss uzskata, ka industrija ir pārāk aizsargāta: "Manuprāt, ir jāaizliedz visa grupa ar PFAS ķimikālijām. Eiropas Savienība var pieņemt regulējumu, kas aizliedz visas PFAS vielas un tās saturošus produktus, atstājot tikai jomas, kur tās nepieciešamas."
7. februārī piecas valstis – Dānija, Vācija, Nīderlande, Zviedrija un Norvēģija – iesniedza Eiropas Ķimikāliju aģentūrai priekšlikumu Eiropā aizliegt visas PFAS vielas. Tās brīdina, ka pretējā gadījumā nākamajos 30 gados vidē draud nonākt apmēram 4,4 miljoni tonnu ar "mūžīgajām" ķimikālijām.
Paaugstināta PFAS piesārņojuma dēļ Latvijā nākotnē cietīs vismaz 59 580 iedzīvotāju, un dzeramā ūdens attīrīšanai būs jāatvēl labākajā gadījumā vismaz 34 miljoni eiro. Piemēram, lai uzstādītu speciālas attīrīšanas iekārtas. Tā 2019. gadā savā ziņojumā lēsa Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs.
Ko Latvija dara lietas labā
Vai Latvijā ir plāns, kā risināt piesārņojumu ar perfluoralkilsavienojumiem?
"Nē, šobrīd nav," atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Turklāt arī tuvākajā laikā nav plānots pie tā strādāt. "Šobrīd ir daudzas prioritārākas lietas, kas būtu risināmas un pie kurām būtu jāstrādā. Tā ka, ja to mēs saskatīsim, ka tā ir problēma, kas ir ļoti strauji jārisina, tad mēs arī pie tās pieķersimies. Bet šai brīdī ir daudz aktuālākas lietas," sacīja Vesere.
Ko tikmēr darīt iedzīvotājiem, kuri vēlas sevi pasargāt no PFAS vielu uzņemšanas?
To Latvijas Radio vaicāja profesoram Filipam Granžānam: "Runājot par dzeramo ūdeni, ja jums to piegādā vietējā pašvaldībā, tad jums vajadzētu tajā vērsties un pieprasīt informāciju par PFAS piesārņojuma līmeni. Un, protams, ja tas ir augsts, tam tā nevajadzētu būt, bet, ja tas ir augsts, tad jūs patiesībā varat nopirkt filtru, kas attīrīs ūdeni no šīm vielām."
Ar dažādiem ēdieniem un pārtiku būs sarežģītāk, bet informāciju var pieprasīt arī dzērienu ražotājiem.
"Ja jūs vēlaties nopirkt jaunu lietusmēteli, jums vajadzētu pajautāt pārdevējam, vai šis lietusmētelis ir apstrādāts ar PFAS. Ja tirgotājs nevar sniegt tādu informāciju, tad jūs varat palūgt, lai to pārdevējs noskaidro pie ražotāja un atgriezties nākamajā dienā vai nedēļā. Ja pērkat arī jaunas mēbeles vai tepiķus, vai sporta apavus, vai arī ko citu, jums vajadzētu uzdot to pašu jautājumu," mudināja Granžāns.
