ĪSUMĀ: 

• Tiek iecelta pilnvarotā bērnu tiesību jautājumos Marija Ļvova-Belova
• Marija Ļvova-Belova. Dzimtenes apskāviens
• Bērni no Ukrainas valsts aprūpes iestādēm
• Stasa ceļojums. No Ukrainas bērnunama līdz ģimenei Krievijā
• Kara laikā no vecākiem nošķirtie bērni: ievainotie, tikko par bāreņiem kļuvušie, filtrācijas nometnēs nošķirtie
• Uz vasaras nometnēm brīvprātīgi nosūtītie bērni
• Hersonas apgabala tukšie bērnunami. Vispirms ieradās armija. Tad Krievijas birokrātija. Drīz pēc tam bērnu vairs nebija
• Nobeigumā
• Kā sākās šī izmeklēšana

Nepilnas divas nedēļas pēc tam, kad Krievija 2022. gada 24. februārī iebruka Ukrainā, prezidents Vladimirs Putins sēdēja greznā Kremļa kabinetā, viņam pretī pie galda bija viņa jaunizceptā pilnvarotā bērnu tiesību jautājumos Marija Ļvova-Belova.

Pirmais punkts darba kārtībā: ģimenes un bērni, kas evakuēti no okupētās Austrumukrainas. Ļvova-Belova paskaidroja, ka 1090 bāreņi jau ieradušies no valsts aprūpes iestādēm Donbasā un ka Krievijas pilsoņi, kuriem ir "plaša sirds", stāv rindā, lai viņus uzņemtu. Viņa teica, ka tiek reģistrēti nepilngadīgie ar dokumentiem, un tiem, kuriem ir Donbasā iegūta Krievijas pilsonība, varēs nokārtot pagaidu aizbildniecību. 

"Kāpēc tikai ar Krievijas? Ar jebkuru pilsonību," piesarkstot sacīja Putins. Pilnvarotā bērnu tiesību jautājumos sāka paskaidrot, ka ir "problēmas ar likumdošanu", taču Putins tūlīt pat viņu pārtrauca: "Pasakiet, kādas, novērsīsim."

Gandrīz trīs mēnešus vēlāk Putins parakstīja likumu, kas deva iespēju paātrinātā kārtībā piešķirt Krievijas pilsonību bērniem no pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas "tautas republikām", kā arī no pārējās Ukrainas, radot iespēju ukraiņu nepilngadīgos nodot audzināšanā Krievijas ģimenēm, kā arī paverot ceļu pastāvīgai adopcijai valstī, kurā adoptēt ārvalstu pilsoņus nav atļauts.

Valdības visā pasaulē, starptautiskās nevalstiskās organizācijas un Apvienoto Nāciju Organizācija ir nosodījušas šādu praksi. ANO augstais bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi   nesen paziņoja, ka "kara situācijā nav iespējams noteikt, vai bērniem ir ģimenes vai aizbildņi. Un tādēļ, līdz tas ir noskaidrots, nedrīkst viņiem piešķirt citu pilsonību vai nodot adoptēšanai citai ģimenei. Tātad tas ir pilnīgi skaidrs, mēs esam to teikuši, bet es gribu to pateikt atkal, tas notiek Krievijā, bet nedrīkst notikt," "Reuters" citē viņa sacīto vizītes laikā Kijivā.

Komanda, kurā bija žurnālisti no vairākām Eiropas sabiedriskajām ziņu raidorganizācijām, Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) Pētnieciskās žurnālistikas tīkla paspārnē vairākas nedēļas analizēja video no Krievijas oficiālajiem avotiem un intervēja Ukrainas amatpersonas, ģimenes un starptautisko nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

Marija Ļvova-Belova. Dzimtenes apskāviens

Rakstu lasiet šeit: 

Krievijas prezidenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Marija Ļvova-Belova ir spēcīgs tādas sabiedrības simbols, kādu to vēlas Krievijas prezidents Vladimirs Putins, - sabiedrības, kuru veido konservatīvas vērtības, pareizticība un impēriska varenība.

Uz lūgumiem sniegt intervijas, kas tika nosūtīti Marijas Ļvovas-Belovas un Maskavas apgabala gubernatora Andreja Vorobjova birojiem, Krievijas varas iestādes neatbildēja. Izmantojot informāciju no visiem pieejamiem avotiem, izdevās gūt apstiprinājumu tam, ka kopš kara sākuma vismaz vairāki simti bērnu no okupētajām Ukrainas teritorijām aizvesti uz Krieviju un nodoti ģimenēm vai valsts iestādēm, vai arī nav atgriezušies no ārstēšanās vai vasaras nometnēm Krievijas teritorijā, kam bija jābeidzas jau pirms vairākiem mēnešiem. 

Ļvova-Belova un Krievijas varas iestādes šo bērnu pārvietošanu pasniedz kā žēlsirdīgus centienus paglābt viņus no kara šausmām un sniegt labāku dzīvi par to, kāda viņiem bijusi līdz šim. Propagandas video un valsts televīzijas reportāžās redzami apmulsuši ukraiņu bērni, kas ar lidmašīnām un vilcieniem tiek atvesti uz Krievijas pilsētām.

Viņus ar dāvanu groziem un ciešiem apskāvieniem sagaida pieaugušie, kurus viņi personīgi nekad nav satikuši, – nākamie aizbildņi, kas ir gatavi veicināt viņu integrāciju jaunajā "dzimtenē". 

"Jums jāredz, kā viņi mainījušies tikai pāris mēnešu laikā, – kļuvuši priecīgi, starojoši, smaidīgi!" Ļvova-Belova sacīja naturalizācijas ceremonijā jūlijā, kurā grupa bērnu saņēma savas jaunās Krievijas pases. "Tagad, kad bērni kļuvuši par Krievijas pilsoņiem, pagaidu aizbildniecība var kļūt pastāvīga." 

Krievijā ir iespējams būt Krievijas un Ukrainas dubultpilsonim, ja par to tiek informētas varas iestādes. Savukārt Ukraina ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kas neatzīst dubultpilsonību. Kijivā tiek izstrādāti jauni tiesību akti, lai ļautu Krievijas okupēto teritoriju iedzīvotājiem saglabāt Ukrainas pilsonību, jo, kā norādījusi Ukrainas Ārlietu ministrija, Ukraina neatzīst to, ka okupēto teritoriju iedzīvotāji piespiedu kārtā automātiski kļūst par Krievijas pilsoņiem.

Tomēr nav skaidrs, kā Krievijas pilsonības iegūšana, atrodoties Krievijā, ietekmēs tādu nepilngadīgo kā Stass un viņa māsas Ukrainas pilsonību.

Maskava uzstāj, ka viņi tiek nodoti ģimenēm līdz laikam, kad tiks atrasti viņu radinieki, taču Ukrainas valdība to mēnešiem ilgi ir nosodījusi kā tūkstošiem nepilngadīgo piespiedu deportācijas kampaņu uz plašāka citu kara noziegumu fona. "Tas nav nekas cits kā ukraiņu tautas genocīds, izmantojot mūsu bērnus," saka Ukrainas prezidenta pilnvarotā bērnu tiesību un bērnu rehabilitācijas jautājumos Darja Herasimčuka. "Viņi viņus nolaupa, maina viņu pilsonību, nodod aizbildniecībā un adopcijā, īsteno seksuālo vardarbību un citus noziegumus. Viņi nogalina un ievaino mūsu bērnus, rada psiholoģiskas traumas. Protams, krievi to nedara tā, ka mēs varam ātri un viegli bērnus atrast un nodrošināt viņu atgriešanos Ukrainas teritorijā." Lai gan Krievija un Ukraina ir spējušas vienoties par karagūstekņu apmaiņu, konflikta laikā līdz šim nav izveidots neviens "zaļais koridors" bērnu evakuācijai no karadarbības zonām.

Nav iespējams noteikt precīzu to bērnu skaitu, kas bez pieaugušo tuvinieku pavadības nosūtīti no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krievijas pamatteritoriju vai citurieni. Vienīgo bez vēsts pazudušo bērnu reģistru veido Ukrainas valdība, bet tajā fiksēti arī bērni, kas pazuduši bez vēsts, esot kopā ar vecākiem. Februāra sākumā šajā vietnē bija vairāk nekā 16 000 nepilngadīgo vārdi, attēli un dzimšanas datumi. Atbilstoši šī avota informācijai Ukrainā atgriezušies 126 bērni, bet tas bijis tikai gadījumos, kad vecāki vai citi pieaugušie spējuši uzzināt viņu atrašanās vietu, kad viņiem bijis pietiekami daudz drosmes un materiālo resursu, lai dotos uz Krieviju un ierastos pie viņiem pēc ilga, dārga un briesmu pilna ceļojuma pāri aktīvām kara frontēm un vairākām robežām.

"Bērnu piespiedu pārvietošana, kā mēs to redzam, nepārprotami ir kara noziegums, bet tas ir arī noziegums pret cilvēci, ja tā tiek īstenota plaši un sistemātiski," saka ilggadējais kara noziegumu prokurors un Starptautiskās juristu komisijas loceklis Rīds Brodi. Viņš norāda, ka jebkuram prokuroram būs grūti pierādīt nodomu, kas ir genocīda juridiskais slieksnis. "Starptautiskajās tiesībās ir ļoti grūti pierādīt nodomu. Tomēr ir acīmredzams, ka juridiski, faktiski un emocionāli bērnu pārvietošana ir vēl nozīmīgāka, jo tās mērķis ir vai var būt mainīt reģiona demogrāfisko sastāvu. Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to noteic, ka "bērnu nodošana spaidu kārtā no vienas grupas otrai grupai" ir uzskatāma par genocīdu, ja tā "izdarīta nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu kā tādu".

Daudzi nepilngadīgie nogādāti Maskavas apgabalā, kur gubernators Andrejs Vorobjovs ir parūpējies par to, ka 30 skolas jau piedāvā īpašas apmācības programmas tiem, kuri vēlas pieņemt bērnus no Donbasa, kā arī ir īpaša telefona līnija, pa kuru viņi var saņemt atbildes uz saviem jautājumiem. Par katru pieņemto bērnu pienākas finansiāla kompensācija, un bieži vien šādām ģimenēm jau ir savi bioloģiskie un pieņemtie bērni tāpat kā Ļvovai-Belovai, kurai ir pieci bioloģiskie un četri pieņemtie bērni, kā arī viņa ir aizbildne 13 bērniem ar īpašām vajadzībām.

Galvaspilsēta bijusi sava veida izmēģinājuma poligons plašākai shēmai, kas tagad aptver visnomaļākos valsts nostūrus, no kuriem daži atrodas Sibīrijā. "Ir ukraiņu bērni, kas nokļuvuši Vladivostokā," saka "Human Rights Watch" asociētais direktors bērnu tiesību jautājumos Bils van Esvelds. Šī nevalstiskā organizācija pārvietoto bērnu jautājumu pētījusi vairākus mēnešus. "Krievija maijā mainīja likumus, lai šiem bērniem varētu piešķirt Krievijas pilsonību. Un iemesls, kādēļ viņi to gribēja, ir tāds, ka tad šie bērni varētu tikt nevis tikai nodoti aizbildnībā, bet viņus varētu pilnībā adoptēt Krievijas ģimenes. Un šādu gadījumu ir simtiem."

"Bērni no Donbasa", kā viņi tika dēvēti, tika uzaicināti piedalīties Jaungada pasākumā Baltkrievijā, kurā bija klāt arī prezidents Aleksandrs Lukašenko, tuvs Putina sabiedrotais. Un Čečenijas republikas vadītājs Ramzans Kadirovs saziņas platformā "Telegram" pavēstīja, ka Čečenijā bija ieradušies apmēram 200 ""sarežģīto" pusaudžu no dažādiem Krievijas reģioniem, to vidū Luhanskas un Doneckas "tautas republikām", un ar viņiem "veikts profilaktiskais darbs militāri patriotiskās audzināšanas nolūkā".

Nonākuši sistēmā, bērni nekavējoties tiek uzņemti skolā un sākas viņu asimilācijas Krievijas sabiedrībā process. "Ir liels jautājums, kāda vide būs ap šiem bērniem. Pat ja mēs iedomājamies, ka šie bērni atradīs vecākus, kādu ģimeni, kas par viņiem rūpējas," saka Pilsonisko brīvību centra direktore un Nobela Miera prēmijas laureāte Oleksandra Romancova.

"Tomēr šie vecāki būs Krievijas Federācijā, kur nav nekādas likuma aizsardzības, nav taisnīgas tiesas, nav līdzsvarotas izglītības sistēmas. Visiem šiem bērniem būs jāklausās, ka Ukraina ir fašistiska valsts. Tā notiek šo bērnu atsvešināšanās no ukraiņu kultūras, ukraiņu identitātes."

Bērni no Ukrainas valsts aprūpes iestādēm

"Laipni lūdzu Maskavā! Ejam!" Stāvot Krievijas Aizsardzības ministrijas lidmašīnas ejā, Ļvova-Belova kādā septembra dienā aicina 125 bērnus, kuri esot no "Doneckas tautas republikas", izkāpt Krievijas galvaspilsētā.  

Savā ierakstā ziņapmaiņas platformā "Telegram" par šo bērnu nogādāšanu Maskavā Ļvova-Belova vēsta par Iru no Mariupoles – vienu no pilsētām, kas kara laikā vissmagāk cietusi no Krievijas uzbrukumiem.

Kopš vasaras Ira dzīvojusi ģimenē Rjazaņā, kas atrodas četru stundu brauciena attālumā no Maskavas, un šodien viņa skrien pretī savai trīs gadus vecajai māsai, kas atvesta ar šo lidmašīnu, lai atkal būtu kopā ar viņu. Pārējie bērni no šīs, kā raksta Ļvova-Belova, "pēdējā laikā" lielākās uz Krieviju atvesto bērnu grupas tālāk mazās grupās tiks nogādāti 13 dažādos valsts reģionos.

Šis ir tikai viens no daudzajiem propagandas video platformās "Telegram" un  "YouTube", kā arī Krievijas iestāžu pārraudzītajos oficiālajos kanālos, kas ilustrē bērnu pastāvīgo plūsmu no Ukrainas uz Krieviju.

Vienkārši saskaitot skaitļus, kas minēti šajos kanālos, redzams, ka vismaz vairākus simtus bērnu, kas dzīvoja valsts aizbildniecībā Ukrainas aprūpes iestādēs, Ļvova-Belova, dažus burtiski paņemot aiz rokas, aizvedusi uz Krievijas teritoriju.  

Rīcības plāns ir vienkāršs, bet efektīvs: pēc tam, kad Krievijas karavīri okupējuši teritoriju, jaunā vietējā administrācija pārņem savā pārziņā sociālos dienestus, to vidū bērnunamus un internātus. Tas, ko Ļvova-Belova dēvē par visvarenās valsts daudzo dažādo dienestu "vienoto algoritmu", paātrina procesu, kurā bērni tiek nodoti ģimenēm un viņiem tiek piešķirta Krievijas pilsonība. Viņi tiek iekļauti Krievijas valsts datubāzē, kurā ir ziņas par bāreņiem un bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem.

Stasa ceļojums. No Ukrainas bērnunama līdz ģimenei Krievijā

Rakstu lasiet šeit:

Siltā pavasara dienā Maskavas apgabala Apreļevkas dzelzceļa stacijā uz perona sapulcējies pūlis, lai sagaidītu bērnus, kas atvesti no karadarbības zonām Ukrainas austrumos uz Krieviju, kur viņus gaida jaunas mājas un neskaidra nākotne.  

Vietnē usynovite.ru teikts, ka var adoptēt arī bērnus no Krimas un "četriem jaunajiem reģioniem" – "Doneckas tautas republikas", "Luhanskas tautas republikas", Hersonas apgabala un Zaporižjas apgabala – kurus Maskava nelikumīgi anektēja 2022. gadā.

Meklējot bērnus no Krimas, varēja iegūt 144 rezultātus, tomēr pētījuma veikšanas brīdī vietnē nebija datu par bērniem no jaunokupētajām teritorijām.

Aģentūra, kas palīdz atrast adoptējamus bērnus, sevi dēvē par "autonomu bezpeļņas organizāciju", kuru atzīst Krievijas Izglītības ministrija un kas darbojas ar tās atbalstu.

Pirms 2022. gada februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā bija augstākais valsts aprūpes iestādēs dzīvojošo bērnu īpatsvars Eiropā, liecina Eiropas Savienības un UNICEF dati, kurus analizējusi aģentūra "Reuters". 700 bērnunamos un internātos dzīvoja vairāk nekā 100 000 bērnu, no kuriem puse bija ar īpašām vajadzībām. Pirms Putins sāka savu "speciālo militāro operāciju", vairāk nekā puse no viņiem tika steidzami pārvietoti sistēmas ietvaros vai nodoti atpakaļ ģimenēm un citiem likumīgajiem aizbildņiem, padarot sarežģītāku viņu atrašanās vietas noskaidrošanu šodien. "Daudzos avotos to bērnu skaits, kas izņemti no aprūpes iestādēm un par kuriem tagad nav ziņu, tiek minēts lielāks par 2000," saka van Esvelds no "Human Rights Watch". "Daudzi tika nosūtīti uz mājām Ukrainā. Daži tika evakuēti uz citām Eiropas valstīm. Bet cik daudzus paņēmusi Krievija? Mēs nezinām precīzu skaitu. Šim jautājumam patiešām būtu jābūt prioritāram."  

Ukrainas Reģionālais cilvēktiesību centrs un ASV Lemkina Genocīda novēršanas institūts iesniegumā Starptautiskajai Krimināltiesai tieši apsūdz Ļvovu-Belovu par "rīcību, kurā ir genocīda nozieguma elementi".

Viena no iesnieguma sagatavošanā iesaistītajiem juristiem Katerīna Raševska norāda, ka, vācot materiālus iesniegumam, dokumentēti vismaz 400 gadījumi, kad bērni piespiedu kārtā nodoti Krievijas ģimenēm.

"Tulas apgabalā gubernators ieviesis īpašu bonusu sistēmu ģimenēm, kuras adoptē bērnus no Donbasa. Un arī Maskavas apgabalā esam dokumentējuši dažus šīs speciālās stimulēšanas gadījumus, īpašus labumus ģimenēm, kuras adoptē bērnus no Donbasa. Tās saņēma daudz dāvanu, piemēram, jaunu māju."

Kara laikā no vecākiem nošķirtie bērni: ievainotie, tikko par bāreņiem kļuvušie, filtrācijas nometnēs nošķirtie

Kad gandrīz pirms gada Mariuopolē sāka krist šāviņi, Oleksandram zem acs trāpīja šrapnelis brīdī, kad viņš skrēja uz kaimiņu māju, lai no turienes paņemtu māsu. Viņa māte Sņižana Kozlova aizveda viņu uz Iļjiča metalurģijas kombinātu, kur kara pirmajās dienās tika izveidots improvizēts militārais hospitālis.

"Ārsti izmazgāja manu brūci, un, kad mūsu karavīriem beidzās munīcija, krievi aplenca Iļjiča kombinātu un pavēlēja viņiem padoties," viņš janvārī stāstīja Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Šveicē, kur kopā ar Ukrainas prezidenta pilnvaroto bērnu tiesību un bērnu rehabilitācijas jautājumos Herasimčuku bija ieradies kā dzīvs pierādījums tam, ka Krievija organizē bērnu pārvietošanu.

"Ar smagajiem automobiļiem "KamAZ" mūs aizveda uz filtrācijas nometni [Bezimennē]. Tur mana māte tika nopratināta, un viņi pateica, ka mana māte nav izgājusi filtrācijas procesu un ka es viņai tikšu atņemts. Mums pat neatļāva atvadīties. Oleksandrs nonāca Doneckas reģionālajā traumatoloģijas centrā. "Tur viņi apskatīja manu aci, taču to neoperēja. Un tad es pateicu krieviem, ka man ir vecmāmiņa un es zinu viņas [tālruņa] numuru. Bet viņi sacīja: "Nevienam taču tevi nevajag. Tev būs jauna ģimene.""   

Tikmēr Oleksandra vecmāmiņa Ludmila Sirika izmisīgi meklēja ziņas par savu meitu un mazdēlu, kas abi bija pazuduši no Mariupoles. Viņai izdevās sazināties ar Oleksandru, pateicoties ierakstam sociālajā tīklā "Facebook", kurā redzams Oleksandrs un teikts, ka viņš meklē savu vecmāmiņu. Ludmila lūdza varas iestāžu palīdzību, savāca dokumentus un sagatavojās garajam un bīstamajam ceļam uz Donecku.

"Viņš ir mans. Viņš ir bez tēva, un viņa [Oleksandra māte] ir pazudusi. Ko es varēju darīt? Es teicu, ka braukšu. Zem lodēm, bet braukšu. Ko citu es varēju darīt?  Viņš mani gaidīja." Pēc brauciena cauri Polijai, Lietuvai, Latvijai, Krievijai un Doneckas apgabala okupētajai daļai viņa atrada Oleksandru un aizveda viņu uz Černihivas apgabala Prilukiem, kas atrodas Ukrainas kontrolētajā teritorijā. Pēdējās ziņas par bērna māti – ka viņa tiek turēta nebrīvē Taganrogā - ir no vasaras. Viņi nezina, vai māte vēl ir dzīva, bet viņiem joprojām ir cerība. "Jā, es gaidu savu māti un ticu, ka viņa atgriezīsies, un es gribu, lai tas notiktu pēc iespējas drīz," saka Oleksandrs.

Ir vēl daudz citu ziņu par to, kā bērni tikuši nošķirti no vecākiem filtrācijas nometnēs un kontrolpunktos, ko Krievijas karaspēks izveidoja pēc teritorijas okupēšanas.

Tajos viņi pārbauda ziņas par vietējiem iedzīvotājiem, un tos, kas viņiem šķiet aizdomīgi, nosūta uz aizturēšanas centriem, tādiem kā bēdīgi slavenais cietums netālu no Doneckas apgabala Oleņivkas, par kuru saņemtas ziņas, ka tur spīdzināti un nogalināti karagūstekņi un citi Ukrainas pilsoņi.

Citi pieaugušie nogalināti raķešu triecienos, un viņu bērni paliek vieni paši pusnopostītajās pilsētās, kuras atrodas pie frontes līnijas, un viņi nevar nokļūt pie citiem radiniekiem. 2023. gada janvāra sākumā ANO augstā cilvēktiesību komisāra birojs (UNHCR) lēsa, ka karā Ukrainā nogalināti apmēram 7000 civiliedzīvotāju, bet vēl apmēram 11 000 ievainoti.

Uz vasaras nometnēm brīvprātīgi nosūtītie bērni

Kozača Lopaņas pilsētciemats pie Harkivas bija viens no pirmajiem, ko pēc kara sākuma ieņēma Krievijas karaspēks. Pēc okupācijas Krievijas izveidotā jaunā vietējā administrācija sāka reklamēt jauniešu vasaras nometnes Melnās jūras reģionā. Kad Tatjana Hlahola ieraudzīja šo reklāmu laikrakstā, viņa nodomāja, ka tā varētu būt iespēja viņas deviņus gadus vecajai meitai Poļinai doties projām no kara posta un pastāvīgajām apšaudēm. "Mūsu ielā tika nogalināta sieviete un bērns. Mēs domājām, ka rīkojamies pareizi," viņa teica. "Mēs pieņēmām piedāvājumu, lai mūsu meita varētu būt drošībā." 

Augusta beigās Poļina kopā ar savu kaimiņieni Karīnu un 12 citiem bērniem no šī pilsētciemata ar autobusu devās uz vasaras nometni, kurai bija paredzēts beigties septembra vidū. Abu bērnu vecāki stāsta, ka viņiem lūgts iesniegt meitu dzimšanas apliecību oriģinālus un viņiem nav paziņota nometnes adrese un pat ne tālruņa numurs. Kad Ukrainas karaspēks septembrī pilsētciematu atkaroja, robeža ar Krieviju tika slēgta un viņu meitas neatgriezās paredzētajā datumā.

"Es zinu, ka viņi izsniedz dokumentus ukraiņu ģimenēm, lai tās varētu palikt Krievijā," saka Karīnas māte Natālija, kurai bija bail doties pēc meitas. "Viņi viņiem [bērniem] stāsta, ka Ukraina viņus vairs negrib, piedāvā viņus izmitināt. Ja es turp došos, zinu, ka nevarēšu atgriezties kopā ar savu meitu," viņa atzīst.

Kad "Human Rights Watch" asociētais direktors cilvēktiesību jautājumos Bils van Esvelds veica izmeklēšanu Harkivā, viņš šādus stāstus dzirdēja par desmitiem bērnu. Vecāki sūtīja projām savus bērnus, domājot, ka tā viņi gūs pagaidu atelpu no bombardēšanām.

"Tikmēr Ukraina sāka savu sekmīgo pretuzbrukumu, kurā atbrīvoja visas tās teritorijas, no kurām bija šie bērni, un tad Krievijas varas iestādes teica, ka bērni nevar atgriezties. Kāpēc šie bērni nevar atgriezties? Kāpēc šos bērnus nevar atdot Ukrainas varas iestādēm?"

Video: Nometne "Parītdiena" pie Melnās jūras "pusaudžiem no Donbasa, kuri gadiem ilgi dzīvojuši apšaužu apstākļos, un viņu vienaudžiem no atbrīvotajām teritorijām, kuriem netika ļauts lasīt mūsu grāmatas un skatīties mūsu filmas". 2022. gada augusts. Video no Marijas Ļvovas-Belovas "Telegram" kanāla

Poļina, Karīna un citi bērni no Kozača Lopaņas galu galā atgriezās pie savām ģimenēm, bet par citiem Ukrainas bērniem joprojām nav ziņu. Pateicoties Ukrainas un starptautisko nevalstisko organizāciju starpniecībai un brīvprātīgo un donoru tīklam, pēc ilga procesa un bīstama ceļojuma dažus bērnus Krievijas varas iestādes ir atdevušas viņu vecākiem, kuriem bija personīgi jāierodas pēc viņiem Krievijas teritorijā. Pirms tam bija sarežģītas un diskrētas sarunas starp abām pusēm.

Hersonas apgabala tukšie bērnunami. Vispirms ieradās armija. Tad Krievijas birokrātija. Drīz pēc tam bērnu vairs nebija

Rakstu lasiet šeit: 

Viņi ieradās pēcpusdienā, kad bērni Stepaņivkas sociālās un psiholoģiskās rehabilitācijas centrā pusdienoja. Ģērbušies militāros tērpos un bruņojušies ar šaujamieročiem, Krievijas karavīri ienāca ēkā, bet viņiem pa priekšu gāja Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieks.

"Tas nav sistemātiski, tas nav publiski. Par to nav iespējams runāt publiski," saka Nobela Miera prēmijas laureāte Romancova.

"Tas lielākoties ir humāns jautājums. Mums ir grupas ar juristiem, kuri mūs atklāti atbalsta karagūstekņu jautājumā, viņi to dara atklāti. Bet ir arī daudz vienkāršo cilvēku, kuri grib atbalstīt, viņi saprot, ka Krievijas Federācija viņus par to sodīs. Tādēļ viņi to nekad nedara atklāti. Tā nav oficiāla nevalstiskā organizācija vai kaut kas tāds. Ir neiespējami pastāvēt oficiālas nevalstiskās organizācijas formā, kas dara kaut ko tādu."

Pēdējās nedēļās starptautiskā tieslietu mašinērija tikai sāk reaģēt uz Ukrainas nepilngadīgo aizvešanu uz Krieviju. "Nekad vēsturē nav bijis tik plašas tiesiskās atbildes uz kriminālu rīcību, starptautisku kriminālu rīcību, kā šodien redzam Ukrainā," saka Rīds Brodi, norādot uz daudzajām ierosinātajām lietām.

"Ukrainas tieslietu sistēma ierosinājusi desmitiem tūkstošu kara noziegumu lietu. Starptautiskā Krimināltiesa sākusi izmeklēšanu par kara noziegumiem Ukrainā, kuru tā nosaukusi par savu lielāko izmeklēšanu. Ir vēl vismaz 14 valstis, kas sākušas izmeklēšanas, vai nu balstoties starptautiskajā jurisdikcijā, vai arī tāpēc, ka Ukrainā cietuši to pilsoņi. Valstis visā pasaulē sūta juridiskos ekspertus uz Ukrainu, netrūkst izmeklēšanas un jurisdikcijas Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem, kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu." Un dažas no šīm lietām ir vērstas pret nepilngadīgo deportēšanas no Ukrainas diviem galvenajiem plānotājiem – Putinu un viņa pilnvaroto bērnu tiesību jautājumos. "Jebkāda tiesiskā vajāšana saistībā ar bērnu piespiedu pārvietošanu nebūs pret bērnunama darbiniekiem. Tā būs pret šīs politikas arhitektiem. Tādiem cilvēkiem kā Marija Ļvova-Belova, varbūt saskaņā ar teoriju par augstākstāvošā atbildību. Pret pašu Vladimiru Putinu."

Kā sākās šī izmeklēšana

Rakstu lasiet šeit: 

2022. gada oktobrī Bari raidsabiedrību konkursa "Prix Italia" laikā Ukrainas sabiedriskās raidorganizācijas UA:PBC pētnieciskās žurnālistikas nodaļas reportiere Alla Sadovnika savā tālrunī parādīja video dažiem žurnālistiem, kas piedalījās EBU Pētnieciskās žurnālistikas tīkla seminārā.

Tikmēr Ukrainas varas iestādes, turpinoties karam, lūdz starptautiskās organizācijas un ārvalstu valdības palīdzēt vest sarunas par bez vēsts pazudušo Ukrainas bērnu atgriešanos. "Bez trešās valsts vai atbilstošas struktūras, tādas kā Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja vai varbūt Eiropas Savienības vai Apvienoto Nāciju atbilstošo struktūru starpniecības, rezultātus panākt būs daudz grūtāk," saka Ukrainas prezidenta pilnvarotā bērnu tiesību un bērnu rehabilitācijas jautājumos Herasimčuka. "Mēs aicinām visu pasaules sabiedrību pievienoties mūsu cīņai par katru no mūsu mazuļiem, par katru no mūsu bērniem, par katru no mūsu pusaudžiem, jo viņi ir katras valsts, arī Ukrainas, nākotne."

Reportieri: Mahsa Aminolahi (Mahsa Aminolahi), Emiliāno Boss (Emiliano Bos), Dereks Boulers (Derek Bowle), Dženija Hauzere (Jenny Hauser), Taisa Portu-Cenklūzena (Thais Porto-Zenklusen), Pilara Rekena (Pilar Requena), Alla Sadovnika (Alla Sadovnyk), Anjēze Vahramjana (Agnes Vahramian), papildu saturs no RTBF (Beļģija) un "Yle" (Somija). Projekta menedžments: Belena Lopesa Garrido (Belén López Garrido).