Tā uzskata bijušais Gruzijas vēstnieks ASV un vairāku respektablu domnīcu līdzstrādnieks Batu Kutelija, kurš pagājušajā nedēļā piedalījās Baltijas Aizsardzības koledžas rīkotajā konferencē Tartu.
Viņu uz sarunu aicināja Latvijas Radio žurnālists Uldis Ķezberis.
Uldis Ķezberis: Kāpēc pašreizējā Gruzija valdība nevēlas paust stingru atbalstu Ukrainai un nosodīt Krievijas agresiju?
Batu Kutelija: Sāksim ar to, ka pašreizējai Gruzijas valdībai ir apšaubāma leģitimitāte, jo tā atrodas pie varas, pateicoties vairākām viltotām vēlēšanām. Un šo valdību vada neformāls līderis – krievu oligarhs Bidzina Ivanišvili. Un valdība pilnībā atskaitās šim neformālajam līderim, kurš finansē šo, teiksim tā, Krievijas stila valsts sagrābšanu.
Tāpēc varam teikt, ka viņi ir Krievijas sabiedrotie, un vienīgais veids, kā viņi var saglabāt varu, ir izdabāt Krievijai. Tāpēc ir dabiski un acīmredzami, ka viņi ir Krievijas sabiedrotie.
Sarežģītā lieta stāstā par valsts sagrābšanu Gruzijā ir tāda, ka 80 procenti Gruzijas iedzīvotāju pauž atbalstu Ukrainai, un to apliecina sabiedriskās domas aptaujas.
Viņi ir gatavi palīdzēt Ukrainai un vēlas, lai arī valdība daudz aktīvāk atbalstītu Ukrainu. Vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju piedalījās vairākās Ukrainas atbalsta demonstrācijās Gruzijā.
Savukārt valdība rīkojas gluži pretēji. Un tā ir lielākā Gruzijas problēma. No vienas puses, iedzīvotāji atbalsta Ukrainu, brīvības idejas un to, ka ir jāsakauj agresors – Krievija, jo Gruzija bija pirmais upuris Krievijas agresīvajam revizionismam, bet, no otras puses, Krievijai izdevās īstenot Gruzijā valsts sagrābšanu ar neleģitīmas valdības un oligarhu tīklu palīdzību.
Vai tas liecina par Gruzijas atgriešanos Krievijas ietekmes orbītā un virzīšanos prom no eiroatlantiskās integrācijas ceļa?
Vēlreiz – Gruzijas iedzīvotāji nav tie, kuri novēršas. Viņi joprojām atbalsta šo ceļu. Un tā ir unikāla problēma, jo ne mēs, ne mūsu Rietumu partneri nav saskārušies ar tik plaša mēroga valsts sagrābšanu, kad vairākums iedzīvotāju ir prorietumnieciski noskaņoti un atbalsta iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā, bet valsti vada neleģitīma valdība, kas saglabā savu varu, pateicoties kleptokrātiskiem sakariem ar Krievijas finanšu, politisko un noziedzīgo sistēmu.
Bet, jā, Gruzija ir valsts, kas attālinās no integrācijas Rietumu sabiedrībā. Pēdējais piemērs tam bija valdības ierosinātais "ārvalstu aģentu" likumprojekts, kas pilnībā kopēja Krievijā pieņemtu likumu. Tas vēlreiz skaidri apliecināja, ka pašreizējā Gruzijas valdība īsteno valsts sagrābšanu, vadoties pēc Kremļa rokasgrāmatas.
Diemžēl Gruzijas iekšienē vairs nav resursu, kas palīdzētu valsti pagriezt citā virzienā. Gruzijas vienīgā iespēja atgriezties prorietumnieciskas integrācijas trajektorijā ir spēcīga ārējā spiediena izdarīšana uz tiem, kuri ir pie varas, piemēram, ar sankciju ieviešanu pret Ivanišvili un citiem neformālajiem vadītājiem.
Gruzijā pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā ieradušies desmitiem tūkstošu Krievijas pilsoņu. Vai šie cilvēki rada risku Gruzijas drošībai vai stabilitātei?
Pirmkārt, mums šis imigrācijas vilnis no Krievijas ir jāskata caur nacionālās drošības risku prizmu. Fakts, ka pašreizējā Gruzijas valdība nav ieviesusi nekādas rūpīgākas pārbaudes uz robežas, sākot ar biometrisko datu apkopošanu un citas būtiskas informācijas pārbaudīšanu, protams, paaugstina risku, ka valstī varētu iefiltrēties Krievijas specdienesti.
Riskus rada arī dažādas aktivitātes. Piemēram, nupat sociālais tīkls "TikTok" publicēja savu pārskatu, kurā bija identificēts nozīmīgs skaits no Gruzijas pārvaldītu profilu, kuru uzdevums ir paust atbalstu Krievijai karā pret Ukrainu. Šie digitālie nomadi vairumā gadījumu kaut kādā veidā ir saistīti ar Krievijas izlūkdienestiem.
Mēs esam novērojuši arī Krievijas naudas iepludināšanu Gruzijā, piemēram, caur nekustamajiem īpašumiem vai ar eksportu un importu. Gruzijā ir pieaudzis ievestās elektronikas daudzums, kas pēc tam tiek reeksportēts uz Krieviju. Visas šīs darbības veic Krievijas pilsoņi, kuri ieradās Gruzijā, bauda diezgan liberālus uzturēšanās noteikumus un dara to, kas viņiem ir jādara, jo viņi ir lojāli Putina sistēmai.
Aptuveni 20 procentus Gruzijas teritorijas joprojām ir okupējusi Krievija, kas atbalsta un uztur Abhāzijas un Dienvidosetijas separātistus. Kādas ir iespējas atjaunot pilnīgu Gruzijas teritoriālo suverenitāti?
Jā, divdesmit procentus Gruzijas teritorijas ir okupējusi Krievija. Diemžēl pēc šīs okupācijas pārējos astoņdesmit procentus arī "maigi" ir okupējusi Krievija, īstenojot šo oligarhisko valsts sagrābšanu.
This is #Georgia🇬🇪 within its internat'ly recognized borders. 20 perc. of its territory (in colours) is currently occupied by #Russia🇷🇺. After 🇷🇺 aggression ag 🇬🇪 in Aug 2008, 🇷🇺 failed to withdraw its forces from 🇬🇪 & is erecting illegal borders there.
-- LT_OSCE (@LT_OSCE) April 20, 2020
Credits for pic - GFSIS pic.twitter.com/R8ztQ0OlAO
Gruzijas integrācija Eiropas Savienībā un NATO ir vienkāršākais veids, kā mēs varam miermīlīgā ceļā atjaunot savu teritoriālo nedalāmību.
Tāpēc Krievija ar informatīviem un politiskiem līdzekļiem cenšas apdraudēt Gruzijas integrāciju NATO un Eiropas Savienībā. Fakts, ka viņi ierosināja "ārvalstu aģentu" likumu, skaidri parāda to, kā viņi vēlas traucēt Gruzijas vēsturiskajai iespējai iegūt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu un paātrināt mūsu integrāciju NATO, jo līdz ar Ukrainas pretošanos Krievijas agresijai Melnā jūra kļūst par nozīmīgu Eiropas drošības arhitektūras daļu, un tas paver Gruzijai iespēju kļūt par NATO locekli.
Pēdējā laikā liela uzmanība ir pievērsta bijušā Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili veselības stāvoklim. Kāpēc Gruzijas valdība neatļauj viņam doties ārstēties uz ārvalstīm? Vai tā ir Saakašvili pretinieku atriebība viņam?
Sāksim ar to, ka Saakašvili ir politieslodzītais. Gruzijā ir vēl viens politieslodzītais – Nika Gvaramija. Viņš vadīja lielāko opozīcijas televīzijas kanālu. Autoritāriem režīmiem ir raksturīgi demonstratīvi sodīt savus politiskos oponentus un radīt tādu atmosfēru, lai citiem nebūtu iespēju pretoties, jo tādā gadījumā viņi piedzīvotu līdzīgu likteni.
Saakašvili gadījumā tā ir pragmatiska personiska atriebība, bet tam ir arī simboliska nozīme. Ja jūs pavērotu Krievijas propagandas vēstījumu, kas lielā mērā sakrīt ar Gruzijas valdības propagandu, tad pamanītu, ka viņi mēģina pasniegt Saakašvili ieslodzīšanu kā Gruzijas tautas sodu proamerikāniski noskaņotam bijušajam valsts līderim, bet amerikāņi viņu nevar izglābt.
Diemžēl līdzīgu retoriku dzirdam arī no Gruzijas valdības amatpersonām, kuri, kā jau teicu, apkalpo oligarha Ivanišvili un Krievijas intereses.
Saakašvili turēšana cietumā un viņa neatbrīvošana humānu iemeslu dēļ skaidri apliecina Putina personisko atriebību, ko īsteno viņam uzticamais oligarhs Ivanišvili.
KONTEKSTS:
Gruzijā plašos protestus izraisīja valdības iecerētais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". Tas paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm. Par atteikšanos no reģistrēšanās "ārvalstu aģentu" reģistrā varēs uzlikt 25 000 laru jeb 8800 eiro lielu naudas sodu.
Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili, kura pārstāvētā partija "Gruzijas sapnis" atbalstīja šo likumprojektu, apgalvoja, ka Gruzijas sabiedrībai ir jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu. Likumprojekta pretiniekus viņš nosaucis par spiegiem.
Likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilda Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kas īpašā uzrunā paziņoja, ka protestētāji pārstāv brīvo Gruziju.
Rietumvalstis brīdināja Gruzijas valdību, ka likumprojekta pieņemšana būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
Pēc vairākas dienas ilgiem plašiem protestiem 9. martā "Gruzijas sapnis" paziņoja, ka atsauc šo likumprojektu.
