Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
Vēlēšanu rezultāti Igaunijā liek atviegloti uzelpot
Igaunijas parlamenta vēlēšanās ar rekordlielu pārsvaru pie varas palika esošie spēki, tajā skaitā Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, kas ir bijusi viena no skaļākajām Ukrainas atbalstītājām uz ārpolitikas skatuves.
"Burvīgs rezultāts, skatoties no Vašingtonas puses, no NATO puses un arī Eiropas Savienības līmenī. Igaunijā tagad valda ne tikai stabilitāte, bet arī ļoti atlantiska, eiropeiska, priekžīmīga valdība, kura ir vadījusi ļoti daudz jautājumu Eiropas un NATO līmenī.
Tas parāda to, ka ļoti maza Baltijas valsts var būt starptautiski spējīga, spēcīga un cienīga," vērtēja Bērziņa.
Vienlaikus, lai gan vadošā partija ir noturējusi savu pārspēku, risks varas pozīcijas ieņemt citām partijām un līdz ar to arī mainīt pieeju atbalstam Ukrainai un citiem jautājumiem, tomēr pastāvēja.
"Vašingtonā pirms nedēļas bija jautājumus, kā tas varētu būt, ka Kallasu varētu neievēlēt? Kādu piemēru viņa rāda visām pārējām eiroatlantiskajām valstīm! Bet, cik saprotu no Igaunijas pašas, tāda spilgta zvaigzne starptautiskajā pasaulē ne vienmēr spīd tik spilgti mājās.
Jautājumi par inflāciju, par enerģijas cenām, tie jautājumi ir sāpīgi, un nebija skaidrs, vai premjerministre bija attiecīgi izpildījusi savus pienākumus tādos vietējos jautājumos. Bet vēlēšanu rezultāts rāda, ka ārpolitika ir svarīga un arī laikam tik ļoti slikti mājās nemaz nav bijis," sprieda drošības politikas eksperte.
Gruzijas ceļš pretī Maskavai
To, cik svarīgas ir vēlēšanas, pierāda situācija Gruzijā. Par spīti tam, ka 2008. gadā Krievija iebruka Gruzijā, Ukrainas kara kontekstā Gruzija nav pārliecinoši iestājusies par palīdzību Ukrainai.
Un šajā nedēļā Gruzijas parlaments, ne bez kautiņiem, tostarp reāliem, fiziskiem kautiņiem starp deputātiem parlamenta ēkā, atbalstīja likumprojektu par "ārvalstu aģentiem". Tas ļoti līdzinās likumam, kas jau ilgāku laiku darbojas Krievijā un ko Kremlis izmanto, lai vērstos pret opozīciju.
Ceturtdien pēc vairākas dienas ilgiem protestiem valdošā partija "Gruzijas sapnis" paziņoja par asi kritizētā likumprojekta atsaukšanu.
"Gruzija šobrīd izvēlas savu ceļu, un tas neizskatās pēc ceļa uz Rietumiem.
Gruzija centās sevi virzīt eiropeiskā virzienā, Gruzijā galu galā notika 2008. gada iebrukums, tomēr Gruzijas piemērs nav no tiem, kas parāda, ka pēc iebrukuma valsts iesaistās eiroatlantiskās institūcijās un veselīgi un sekmīgi turpina pēcpadomju laika normalizēšanās ceļu. Tieši pretēji. Gruzijā pie varas ir valdība, kas cenšas, cik vien iespējams, izdabāt Krievijai un Maskavai," atzina Bērziņa.
Gruzija uzņēma ļoti lielu skaitu no Krievijas aizbēgušo. Valstī nav skaidra politiskā skatījuma; arestēts un, iespējams, sliktos apstākļos tiek turēts arī bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, kas norāda uz iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
"Gruzijas politika virzās ļoti apšaubāmā virzienā. Un neizskatās, ka Gruzija šobrīd ir sekmīga Rietumu valsts. Ar šo likumu, ko tā aizņemas no Kremļa, kuru var izmantot, lai apspiestu ar cilvēktiesībām saistītus cilvēkus un organizācijas valstī, – ja tāda būs Gruzijas nākotne, mēs vairāk vienā teikumā nevarēsim izmantot vārdus Moldova, Ukraina un Gruzija. Paliek Moldova un Ukraina, jo Gruzija pati būs virzījusies tieši Maskavas virzienā," vērtēja Bērziņa.
Tieši tāpēc vēlēšanas ir tik svarīgas, lai nepieļautu, ka pie varas nāk partijas, kurām ir ciešas ekonomiskās saites un intereses Krievijā, atgādināja drošības politikas eksperte.
"Ja brīvās vēlēšanās nāk pie varas tādi, kas pēc tam rada nebrīvu vidi, tad pēc tam atkal tikt pie brīvām vēlēšanām, kurās cilvēki var godīgi izvēlēties jaunu vadību, ir ārkārtīgi grūti," viņa secināja.
Ieroču ražošana Ukrainā
Vācijas "Leopard" tanku ražotājs paziņojis, ka varētu atvērt rūpnīcu Ukrainā, taču skaidrs, ka šobrīd tas nav diez ko reāls scenārijs.
"Reālāk man liekas būtu tas, ka Vācijas tanku ražotāji un visa lielā aizsardzības rūpniecība varētu sadarboties ar ukraiņiem, ar Ukrainas speciālistiem, inženieriem. Šobrīd ir saucieni no visām NATO valstīm, ka tagad, lūk, vajag vairāk ieroču, un kuri ir tie, kas tos ir spējīgi būvēt – īstenībā tā ir Ukraina.
Jo Ukrainā ir bijusi ļoti liela ieroču rūpniecība, un speciālisti joprojām darbojas un šobrīd radoši domā, kā tālāk attīstīt savu sektoru ilgtermiņā Ukrainā un īstermiņā, lai palīdzētu Ukrainai," skaidroja Bērziņa.
"Varētu būt interesanti kopprojekti citās Eiropas valstīs ar Ukrainas galvām un rokām un citu valstu drošību, bet šobrīd ir ārkārtīgi sarežģīti jebko uzbūvēt Ukrainā.
Ja ir bailes par to, ka Krievija varētu uzspridzināt rekonstruētas skolas un tiltus, ja elektrības infrastruktūra tiek regulāri izpostīta, tad, protams, tanku rūpnīcu varētu uzspridzināt ļoti ātri," viņa secināja.
Savukārt nākotnē, pēc miera iestāšanās, ieroču rūpniecību Ukrainā tiešām būtu vērtīgi attīstīt, taču tas jādara reizē ar spēcīgu un modernu gaisa aizsardzības sistēmu uzstādīšanu.
