ĪSUMĀ:
- Ministrijas un dažādas to padotībā esošas iestādes strādā vairāk nekā 200 ēkās Rīgā. Vairums ēku ir vecas un sliktā tehniskā stāvoklī, piemēram, Zemkopības ministrijas ēka.
- Vairākus ēkas stāvus šobrīd vairs neizmanto, ministrija meklē nomniekus. Finanšu ministrija piedāvāja pārveidot ēku par mūsdienīgu biroju.
- Bijušo Centrālkomitejas ēku varētu pārveidot par vairāku ministriju biroju, kur varētu strādāt vismaz 1000 darbinieku. Tas ļautu ietaupīt vairākus miljonus eiro.
- Valsts ieņēmumu dienesta ēkas uzturēšana gadā izmaksā sešus miljonus eiro, arī tur tiek uzrunāti vairāki nomnieki, piemēram, Ekonomikas ministrija.
- FM kopā ar Valsts kanceleju līdz gada beigām valdībā jāiesniedz ziņojums par nākotnes biroja konceptu.
- Secināts, ka potenciālie optimizācijas resursi ir gandrīz divu miljonu eiro apmērā.
Ziemā ir drusku vēsīgi
Zemkopības ministrijas (ZM) 26 stāvus augstā ēka blakus Vecrīgai ir vairāk nekā 60 gadus veca. Pirms dažiem gadiem veiktajā tehniskajā apsekošanā secināja, ka ZM ēkā ventilācijas un klimata sistēma ir novecojusi. Arī iekšējās inženierkomunikācijas, tai skaitā ūdens, kanalizācijas un elektroapgādes sistēmas, ir nokalpojušas un sliktā tehniskā stāvoklī.
ZM Administratīvā departamenta direktors Rihards Kancēvičs norādīja, ka ministrija ēkai veic dažādus uzlabojumus, piemēram, šobrīd vecos liftus maina pret jauniem: "Lai kā mainītos šī ēka, liftu šahtas un ieguldījumi liftos paliks."
Pirms vairākiem gadiem nomainīti arī logi, bet ēkai aizvien ir pamatīgas energoefektivitātes problēmas jeb liels siltuma zudums. Ja ziemā kabinets ir ciet, tad var uzturēt siltumu. Bet no nesiltinātajiem logiem nāk aukstums, stāstīja Kancēvičs.
Kādā koridorā aiz durvīm atrodas evakuācijas kāpnes un būtībā vaļēja ēkas fasāde, kuru sedz vien metāla žalūzijas visas ēkas augstumā.
"Un tad ir evakuācijas kāpnes, un te viss ir vaļā. Tas ir no ugunsdrošības viedokļa, ka pastāvīgi ir jābūt svaigam gaisam. Šobrīd ir forši, te vēdinās, mēs dabūjam svaigo gaisu. Vasarā tas ir patīkami, ziemā ir drusku vēsīgi," norādīja Kancēvičs.
Pēc energoresursu cenu pieauguma aizvadītajā ziemā ZM optimizēja darba vietas un atbrīvoja vairākus ēkas stāvus. Tagad ZM strādā ēkas trešajā stāvā, kopumā ēkā cilvēki strādā piecos stāvos.
"Zemkopības ministrija un tās pakļautības iestādes aizņem 70% no ēkas, bet 5–10% aizņem pārējie nomnieki," skaidroja ZM Administratīvā departamenta direktors. Ceturtdaļa no ēkas jeb pieci stāvi šobrīd stāv tukši, bez mēbelēm, telpās nodrošina tikai tehnisko temperatūru.
"Kā jūs redzat, šeit nenotiek uzkopšana, apkure šeit ir atslēgta, elektrība arī šeit nestrādā. Grīda nav pacēlusies tādēļ, ka telpās ir tikai tehniskā temperatūra un griesti nekrīt virsū.
Telpas nenes peļņu, bet šobrīd nenes arī zaudējumus. Protams, negūto peļņu arī var uzskatīt par zaudējumu, bet, ja nav to nomnieku, tad nav. Tad var uz to samazināt tikai izdevumus," sacīja Kancēvičs.
Šobrīd ZM meklē nomniekus. "Šobrīd mēs esam atvērti gan privātajam, gan publiskajam sektoram. Arī iepriekš tā bija. Vienkārši nebija tik daudz to telpu, ko piedāvāt. To, ka šeit ir brīvas telpas, to zina visas ministrijas. Bet nav bijis tāds plāns, ka kāda konkrēta ministrija, piemēram, Ekonomikas ministrija, uz šejieni nāktu," stāstīja Kancēvičs. Šobrīd apgrūtinoša esot nomas maksa: "Mums ar šiem vecajiem komunikācijas mezgliem, ar lieliem siltuma zudumiem, energoefektivitātes problēmām, mēs konkurējam ar labu centra ofisu."
Kancēvičs atklāja, ka ZM rudenī bija iecerējusi uz brīvajām telpām pārcelt vienu no tās pakļautības iestādēm – Valsts meža dienestu. Tas varētu aizņemt vienu stāvu. "Tika izstrādāts arī tehniskais projekts vesela stāva renovācijai un pielāgošanai moderna biroja vajadzībām – tas nozīmē, ka ir atvērta tipa, slēgta tipa, kabīnes. Diemžēl vai par laimi parādījās iespēja, ka varētu būt investīcijas un ēku varētu pilnībā sakārtot."
Tāpat ZM domā par sadarbību ar "Latvijas valsts mežiem" (LVM). "Nauda ir tik, cik tā ir. Arī valstij, ne tikai ministrijai. Lai kādi plusi būtu nodokļu ieņēmumos, tās prioritātes šobrīd ir citas. Vadībai ir arī savs redzējums, ko darīt, ja arī šie plāni neīstenosies. Mēs domājam par sadarbību ar LVM, kas šobrīd domā par savas biroja ēkas būvniecību un mūsu resoram kaut ko kopīgu skatīt," stāstīja ZM pārstāvis.
Rudenī Finanšu ministrija, kas ir valstij piederošo nekustamo īpašumu politikas veidotāja, nāca klajā ar ieceri daudzstāvu ēku pārbūvēt par mūsdienīgu biroju. Tas nozīmē, ka tajā izvietotu vairākas ministrijas. Kamēr šāda iecere ir tikai "uz papīra", ZM vērienīgas investīcijas ēkas sakārtošanā neiegulda.
"Tas būtu diezgan bēdīgi, ja mēs ieguldītu un pēc pieciem sešiem gadiem "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) veiktu nopietnas investīcijas un visu ārdītu ārā, paliktu tikai liftu šahtas un stūros šie nesošie balsti. Tad mēs principā būtu izmetuši naudu vējā," sacīja Kancēvičs.
ZM tagad gaida politisko izšķiršanos, kas viesīs lielāku skaidrību par ēkas nākotni. Revīzijā pirms diviem gadiem Valsts kontrole (VK) secināja, ka šo ēku nepārvalda pietiekami ekonomiski un izdevīgi.
"Nav skaidrs šis nākotnes redzējums, kas ar ēku būs. Nav plāni, kādiem ieguldījumiem būtu jābūt, kādos laika periodos tos ministrija veiks. Dzīvē visi darbiņi tiek veikti kā ugunsdzēšana, tādu absolūti neatliekamu situāciju vai atsevišķos gadījumos bīstamu [situāciju novēršana], tad darbi tiek veikti. Kāpēc nenotiek plānošana? Ļoti bieži ir atruna, ka nav līdzekļu," norādīja VK padomes locekle un ceturtā Revīzijas departamenta direktore Inga Vilka.
Viņa stāstīja, ka šādas investīcijas būtu jānosedz ar nomas maksu, tomēr ZM gadījumā tā nenotika: "Mēs nonācām pie problēmas, kā tiek noteikta nomas maksa un ka ir šīs iespējas jeb atrunas, ka attiecībā uz publisko nomnieku, kas ir ministrijas un ministriju iestādes, ja nav finanšu iespējas, tad attiecīgi šajā nomas maksā šī komponente, kas paredz uzkrājumu veikšanu, lai nepieciešamos remonta darbus varētu veikt, netiek ielikta."
Savukārt no privātajiem nomniekiem ZM iekasēja nepietiekamu nomas maksu. Kopumā no revīzijā sniegtajiem 15 ieteikumiem ministrija ir ieviesusi deviņus. Šobrīd ministrija vērienīgus ieguldījumus ēkas sakārtošanā neveic.
"Katrs šis neveiktais darbiņš nozīmē lielākus ieguldījumus nākotnē. Vēl, protams, mums ir jārunā arī par to, ka šīs ēkas ir darba vide, un to stāvoklis, arī vizuālais izskats, tas ir arī būtisks motivācijas elements darbiniekiem," piebilda Vilka.
Citā pārbaudē VK secināja, ka nav nākotnes skatījuma un vienotas pieejas. Pirms 17 gadiem valdība apstiprināja valsts nekustamo īpašumu vienotas pārvaldības un apsaimniekošanas koncepciju. Tas ir dokuments, kas norāda – jāievieš viens modelis, kā apsaimniekot un pārvaldīt valstij piederošās ēkas. Tomēr koncepcija ir īstenota tikai daļēji, un valstij piederošos īpašumus joprojām apsaimnieko sadrumstaloti.
Tur potenciāls ir milzīgs
Bijušo Centrālkomitejas ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, ir iecerēts pārveidot par mūsdienīgu biroju. Tā pieder valstij un jau vairāk nekā divus gadus stāv tukša.
"Pēc idejas savulaik tiem kungiem, kam šī ēka tika būvēta, izmantoja diezgan kvalitatīvus materiālus. Mūsdienās mēs to jau vairs atļauties nevarētu. Piemēram, tādu apdari," stāstīja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Ēku vēlāk dēvēja par Pasaules tirdzniecības centru, un ilgus gadus telpas nomāja dažādi uzņēmumi. Celtne jau vairāk nekā divus gadus ir apjozta ar metāla žogu, un tajā nevar iekļūt. Ēkas fasādes apdare ir sliktā stāvoklī, un bez ēkas remonta to vairs nedrīkstēja iznomāt. Vidēji gadā šī ēka valstij izmaksā līdz 100 tūkstošiem eiro, norādīja Vārna.
Un tās ir tikai apsaimniekošanas izmaksas. Kopumā VNĪ aprēķināja, ka ēkas uzturēšana un apsaimniekošana divos gados radīja zaudējumus teju 800 tūkstošu eiro apmērā.
"Savulaik mēs sākām sarunu ar Ekonomikas ministriju (EM) par šīs ēkas pielāgošanu ministrijas un resoru vajadzībām. Tad bija iecere, ka šeit varētu veidot koncertzāli. Tad mums iecere ar EM beidzās, un arī iecere par koncertzāli ir atlikta un tiek izskatīts cits objekts, kas ir šeit blakus," skaidroja VNĪ valdes loceklis.
Jaunākā iecere ir šo māju pārveidot par vairāku ministriju biroju, kur varētu strādāt vismaz 1000 darbinieku.
"Doma ir tāda, ka mēs šo ēku veidojam kā energoefektīvu namu, bet tajā pašā laikā saglabājot visu, kas te jau vēsturiski ir," skaidroja Vārna. Ieguldījumi ēkā būtu vairāki desmiti miljoni eiro aptuveni piecu gadu laikā.
Konceptuālais ziņojums par to, kā ēka Elizabetes ielā 2 varētu pārtapt par modernu biroju, valdībā varētu nonākt līdz šī gada beigām.
Tādas pašas ieceres ir arī par ēku Kronvalda bulvārī 6. Bijusī jūrskola stāv tukša jau aptuveni desmit gadu.
"Tad jau tas ir izšķiršanās jautājums, vai mēs to darām vai atliekam, jo atkal, ja mēs lēmumu pieņemam šogad, tad mēs augļus dabūsim pēc pieciem septiņiem gadiem.
Tas nav tā, ka mēs prasām, ka mums uzreiz vajag zināmu naudas apjomu. Un papildus tam tur var arī pretim kaut ko saņemt. Mēs runājam par diezgan lielu efektivizāciju," skaidroja Vārna.
Līdz ar vairāku ministriju koncentrēšanu dažās lielās biroju ēkās publiskā sektora telpu patēriņu varētu samazināt uz pusi. Šādā veidā, visticamāk, varētu ietaupīt vairākus miljonus eiro. "Ja mēs skatāmies, ka mēs piecos gados, ņemot vērā investīcijas un to, ka mēs samazinājām telpas un dažus servisus dalām ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), mēs ietaupījām miljonu eiro. Bet mēs esam samērā maz, 250 cilvēku. Tad, ja mēs paskatāmies, tad tur potenciāls ir milzīgs," sacīja VNĪ valdes loceklis.
Varam arī dzīvot pieticīgāk
VID ēku Talejas ielā 1, Čiekurkalnā, dienesta vajadzībām uzbūvēja pirms deviņiem gadiem. Pirms tam Rīgas iedzīvotājiem nācās meklēt VID nodaļas 14 dažādās adresēs.
"Tā visa nākšana uz centrālo biroju uz sanāksmēm. Diezgan daudz neefektīvi pavadīts laiks. Tas, ko kolēģi atceras no tā laika, ka viena vēstule divas vai trīs dienas parakstījās, kamēr tā izgāja ārā pa VID lietvedību," stāstīja VID ģenerāldirektora vietniece Indra Kārkliņa.
Sākotnēji VID aizņēma gandrīz visu Talejas ielas biroja ēku. Te bija atvēlētas darba vietas vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku, bet šobrīd uz pusi mazāk.
"Sapratām to, ka mēs varam arī dzīvot pieticīgāk un sašaurināties. Pēdējos gados mēs esam samazinājuši platību par vairāk nekā 5000 m2. Mēs esam pārgājuši arī daļēji uz attālināto darbu, uz šo hibrīdo darba modeli," stāstīja Kārkliņa.
Dienā vidēji uz darbu klātienē nāk ap 500 cilvēku. Kārkliņa norādīja, ka attālinātais darbs dod iespēju ne vien samazināt biroja platību, bet arī piesaistīt darbiniekus no reģioniem.
"Šobrīd mums uz trīs cilvēkiem ir viena darba vieta. Nākotnes modelis, uz ko mēs skatāmies, ir uz pieciem darbiniekiem viena darba vieta," atklāja VID ģenerāldirektora vietniece.
Līdz ar attālināto darba modeli ir uzlabojusies arī VID darbinieku labsajūta. "Kas nav mazsvarīgi. Tātad mazāk laika ceļā, produktīvāks darbs. Jā, mēs neesam centrā, bet pie šāda darba modeļa nav atšķirība, kur Rīgā birojs atrodas," stāstīja Kārkliņa.
VID ēkas uzturēšanas izmaksas gadā sasniedz sešus miljonus eiro. Biroja optimzācija gadā devusi vērā ņemamu ietaupījumu, norādīja Kārkliņa: "Tas ir aptuveni 1,1 miljons eiro, ko mēs kopumā esam ietaupījuši. Tās ir gada izmaksas. Noteikti, ka optimizācijas iespējas mums visiem kopā valsts pārvaldē ir. Bet tas ļoti ir arī atkarīgs no tā, cik ministrijās ir tās velkošās lokomotīves un līderi, kas saka: ejam un darām."
Arī centrālo VID ēku Rīgā pārvalda VNĪ. Jau vairāk nekā gadu tiek uzrunāti jauni nomnieki – vairākas valsts iestādes, lai tās pārceļas uz Talejas ielu, bet nesekmīgi.
"Dažādi iemesli, ko mēs dzirdam, kāpēc tur nevar atrasties. Viens no tiem ir lokācija. Skaidrs, ka šīs pārmaiņas dažās iestādēs nāk ar zināmu piepūli no vadības puses. Mums arī turpinās sarunas ar Veselības ministriju (VM) un EM," atklāja Vārna. Vietas šīm divām ministrijām ēkā būtu.
Patlaban VID ēkā 6% telpu ir neiznomātas. VID līdz gada beigām iecerējis vēl optimizēt biroju, līdz ar to brīvās platības pieckāršosies. Ja telpām neatradīs nomniekus, tad VNĪ mēnesī nomas maksā zaudēs teju 190 tūkstošus eiro, bet gada griezumā šī summa būtu jau vairāk nekā divi miljoni eiro.
Viens potenciālais Talejas ielas nomnieks ir EM. Tā patlaban ir izvietota vairāk nekā 120 gadus senā dzīvojamā ēkā. Lai gan tai ir atjaunota fasāde, tās tehniskais stāvoklis nav labs.
"Inženiertehniskie cauruļvadi nav mainīti kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, pamatiem nav veikta hidroizolācija. Lai arī katru gadu tiek ieguldīti līdzekļi "ielāpveida" remontdarbiem, avārijas situāciju rašanās bīstamība nav novērsta.
Būtu nepieciešams komplekss risinājums gan elektrotīklu, gan inženiersistēmu pilnīgai nomaiņai," skaidroja EM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
EM ēkas atjaunošana izmaksātu vairāk nekā 20 miljonus eiro, aplēsis uzņēmums VNĪ. VM izvērtē iespējas, tostarp finansiālo aspektu, atsevišķu tās iestāžu pilnīgai pārvietošanai uz Talejas ielas telpām.
Šāda iespēja vienmēr pakausī jāpatur
Par valsts nekustamo īpašumu politikas attīstīšanu valstī ir atbildīga FM. Tās pārziņā ir arī tas, cik lietderīgi ministrijas izmanto ēkas un vai tās līdz ar attālinātā darba ieviešanu nestāv pustukšas.
"Līdz šī gada beigām VK kopā ar FM jāaiznes uz Ministru kabinetu ziņojums par nākotnes biroja konceptu un kā valsts pārvalde sasēdīsies ciešāk. Rīgā ir 204 nekustamie īpašumi, un izdevumi ir 46 miljoni eiro. Šajos izdevumos ir viss – apkopējas, noma, elektrība," norādīja FM administrācijas vadītāja Ieva Braunfelde.
FM ir skatījusi optimizācijas iespējas un secinājusi, ka potenciālie optimizācijas resursi bija norādīti gandrīz divu miljonu eiro apmērā, skaidroja Braunfelde.
"Tāpēc arī ir konceptuālie ziņojumi, kur mēs skatām, skaitām, rēķinām. FM šajā ziņojumā atspoguļos visu informāciju, dodot iespēju valdībai lemt.
Ja izmaksas būs budžetam nepaceļamas, tad droši vien tas arī var būt kaut kāds secinājums, ka tas šobrīd ir ļoti dārgi, valsts nevar atļauties, jo valstij ir citas prioritātes. Šāda iespēja vienmēr pakausī jāpatur.
Jāņem vērā, ka konceptuālais ziņojums būs rudenī par to, kā tas varētu būt. Un tālāk projekta īstenošana ir gana gara, vismaz līdz 2026. gada rudenim. Tur ir projektēšana, būvniecība. Pretim jau tiks likts, ja 2026. gadā nodod ēku, kas būs tie īpašumi, ko atsavinās, no kā daļēji šos izdevumus segt," sacīja FM pārstāve.
Tiešajā valsts pārvaldē – ministrijās un tās padotības iestādēs – strādā ap 60 tūkstošiem cilvēku.
"Mēs pārsvarā uzturamies novecojošā kabinetu vidē, kas ir izvietoti īres namos vai vecās skolās. Daļa no šiem nekustamiem īpašumiem ir arī kultūras piemineklis. Ļoti grūti šādu namu ir pielāgot modernam birojam.
Tāpēc ir ideja virzīties uz lielākiem nekustamiem īpašumiem, kurus varam pielāgot modernām biroja telpām," skaidroja VK Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultants Kaspars Ņesterovs.
Publiskajā pārvaldē vairāk nekā puse darbinieku strādā kabinetos. Pārsvarā vienā telpā strādā divi līdzi četri cilvēki.
"Tas, uz ko mēs tiecamies nākotnes biroja koncepcijā – pāriet uz aktivitātēs balstītu biroju. Tas nozīmē, ka nav piesaistītās darba vietas, kad katram darbiniekam ir savs galds ar savu puķu podu, bet mēs ejam uz to, ka birojā ir sadalītas funkcionālās zonas birojā, vai tas ir individuālais darbs, komandas darbs vai sapulce," skaidroja Ņesterovs.
Viņš norādīja, ka šobrīd nav daudz tādu iestāžu, kas veikušas optimizāciju un atteikušās no telpām. Tomēr ir arī pozitīvi piemēri. Piemēram, Valsts kase ir samazinājusi kopējo telpu platību par piekto daļu, bet Iepirkumu uzraudzības birojs – par trešdaļu.
Tomēr ir arī ministrijas, kurās darbinieki strādā klātienē (Satiksmes un Aizsardzības ministrijas), tādēļ telpas ir pilnībā noslogotas.
Tomēr lielākā daļa publiskā sektora darbinieku nekustamo īpašumu konsultācijas uzņēmuma "Colliers" veiktajā pētījumā atklāja, ka izmanto attālināto darbu, bet, esot birojā, vairāk nekā puse strādā kabinetā.
"Pajautājām, ko jūs vēlētos uzlabot birojā, lai uz to vēlētos braukt biežāk.
Publiskajā sektorā ļoti izteikti pirmajā vietā bija klimats un gaisa kvalitāte, ergonomika un biroja funkcionalitāte.
Ja mēs nevaram nodrošināt klimatu un gaisa kvalitāti, vai mēs varam sagaidīt, ka cilvēki šeit varēs produktīvi un ar atdevi strādāt šajās telpās? Ja mēs nenodrošinām ergonomiku, tad vai mēs varam sagaidīt, ka cilvēki nebūs pārāk bieži "uz slimības lapas", vai viņi darbā strādās, nevis domās par to, ka viņiem, piemēram, sāp mugura," stāstīja "Colliers" biroja vadītāja Olga Mihailova.
Šie faktori nenāk par labu brīdī, kad publiskajam sektoram jākonkurē par darbiniekiem ar privāto sektoru. "Jo jaunāki speciālisti, jo vairāk biroja vide spēlē lomu. Tas ir tas, ko jaunā paaudze sagaida no darba devēja. Tas viņiem ir svarīgi. Atnākot uz darbu, kur ir kabinetu sistēma, kur katrs sēž savā kabinetā pie sava galda, aiz sienām, neviens nevienu neredz, vai viņi to saņem tajā vidē? Droši vien, ka nē," uzsvēra Mihailova.
