ĪSUMĀ:
- Tievētāju aprindās populāri kļuvuši preparāti, kas domāti cilvēkiem ar cukura diabētu.
- Tās ir recepšu zāles, ko saņem diabēta pacienti un cilvēki riska grupās. Zāles tostarp palīdz mazināt lieko svaru.
- Lielais pieprasījums pat radījis šo zāļu deficītu, un piegādes pārrāvumi jau ir bijuši arī Latvijā.
- Tas rada stresu diabēta pacientiem, kam šīs zāles ir patiesi vajadzīgas.
- Cik viegli tikt pie šīm zālēm Latvijā? "Aizliegtais paņēmiens" devās eksperimentā pie ārstiem.
- Eksperimentā arī vērsās aptiekās un pie sporta treneriem, no kuriem viens pauda gatavību piegādāt preparātu.
- "Drusku kremt, ka ir tas ētikas moments." Divas sievietes pastāstīja par šo zāļu lietošanas pieredzi.
- Ārste norāda uz riskiem un mudina ar nelielu lieko svaru cīnīties citos veidos.
- Prognozes liecina par aptaukošanās problēmu pieaugumu arī Latvijā, īpaši vīriešiem un zēniem.
Tievētāju aprindās populāri kļuvuši preparāti, kas domāti cilvēkiem ar cukura diabētu. Medicīniski izšķir vairāku tipu diabēta veidus, no kuriem plaši izplatīts ir otrais. Šī slimība nozīmē, ka cilvēkiem ir traucēta insulīna ražošana aizkuņģa dziedzerī, bet insulīns kā hormons ir vajadzīgs, lai cilvēka uzņemtais cukurs no asinīm nokļūtu šūnās. Ja šis process nenotiek, cukurs paliek asinīs, kas var izraisīt jau citas slimības, piemēram, sirds mazspēju.
Eiropā kopumā ir vairāk nekā 32 miljoni otrā tipa cukura diabēta pacientu, Latvijā – aptuveni 100 tūkstoši. Šiem pacientiem paredzēti dažādi medikamenti, kuros izmanto tādas aktīvās vielas kā semaglutīds, dulaglutīds, liraglutīds. Iedarbības princips visiem līdzīgs: tās ir pildspalvveidu injekcijas, ar ko ievada hormonu. Zinātniski tos sauc par GLP-1 receptoru agonistu.
"Šie medikamenti ir pietiekami efektīvi tieši diabēta ārstēšanai. Un ir ļoti daudz pacientu, kuriem tie tiešām ļoti uzlabo diabēta ārstēšanu, tai skaitā arī palīdz samazināt svaru. Otrā tipa cukura diabēts ļoti bieži arī saistīts ar lieko svaru, un medikaments palīdz samazināt ne tikai cukura līmeni, [bet arī] palīdz samazināt svaru, apetīti. Ir pētījumi, kas parāda, ka diabēta pacientiem šie medikamenti palīdz arī mazināt tādas komplikācijas kā sirds un asinsvadu slimību risku un arī nieru mazspējas progresēšanas risku," skaidroja Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes locekle Una Gailiša.
Zāles saņem gan diabēta pacienti, gan cilvēki riska grupās, kam šī slimība vēl varētu būt. Viena no tādām riska grupām – cilvēki ar lielu lieko svaru.
"Tur viens no svarīgiem kritērijiem ir ķermeņa masas indekss. Ja ķermeņa masas indekss ir virs 30, tad varētu būt pielietojama šī terapija. Kā aprēķina ķermeņa masas indeksu: kilogrami dalīts ar augumu metros kvadrātā," skaidroja Gailiša. Formula nav sarežģīta, un kalkulatora veidā pieejama arī internetā.
Vienlaikus ārste uzsvēra, ka zāles nav pirmā izvēle. Primāri ir pareizs uzturs un fiziskās aktivitātes. Medikamentu izvēlas, kad aptaukošanās rada papildu slimību riskus – diabētu, kardiovaskulārās slimības vai citas problēmas.
Visi minētie preparāti ir recepšu medikamenti, ko izraksta ārsts. Daļai pacientu ar precīzu diagnozi tos apmaksā valsts.
Taču pēdējos pāris gados vairāki no šiem preparātiem, no kuriem populārākais ir Dānijas uzņēmuma "Novo Nordisk" izstrādātais "Ozempic", ir kļuvuši par teju masveida tievēšanas līdzekli. Sākumā ASV, tad Rietumeiropā, tad Ziemeļeiropā un nu arī Latvijā.
Lielā mērā tas notiek, pateicoties sociālajiem tīkliem, kur savā pieredzē dalās influenceri, blogeri, tiktokeri. Pat "Teslas" radītājs Īlons Masks, lieloties, kā viņš zaudējis 13 svara kilogramus, pieminējis "Wegovy", kas ir līdzīgs "Ozempic", bet reģistrēts tieši pret aptaukošanos. Arī Latvijā tas ir reģistrēts, bet piegādes solītas tikai 2025. gadā.
Arī Latvijā, ierakstot vārdu "Ozempic" tviterī, paveras pilns ar ierakstiem. Galvenais vadmotīvs – preparāti mazina apetīti, un, ja neēd, tad iet nost kilogrami.
Vērojams pat zāļu deficīts
Šis drudzis jau izpleties tādā mērogā, ka attiecīgās zāles ir kļuvušas teju par deficītu, raisot nopietnas bažas par to primārajiem adresātiem – cukura diabēta slimniekiem. Vairākas valstis Eiropā, kā arī Eiropas Zāļu aģentūra ir izplatījušas publiskus aicinājumus neizrakstīt šīs zāles bez būtiskas vajadzības.
Piemēram, Francija vēršas pie savas valsts ārstiem ar šādu vēstījumu: "Zāļu "Ozempic" lietošana ir jārezervē nepietiekami kontrolēta otrā tipa cukura diabēta ārstēšanai. Ir ieviesta pastiprināta uzraudzība, lai nodrošinātu, ka receptes atbilst šai lietošanas sistēmai."
Savukārt Dānija plāno vērsties pret cilvēkiem, kas šos preparātus reklamē: "Mums ir stingri noteikumi pret farmācijas uzņēmumiem, kas reklamē zāles Dānijā. Mēs apzināmies, ka cilvēki un influenceri var izmantot sociālos medijus, lai veicinātu konkrētu zāļu lietošanu, un mēs plānojam kampaņu, lai palielinātu izpratni par to, ka noteikumi attiecas ne tikai uz farmācijas uzņēmumiem, bet uz visiem. Jums nav atļauts reklamēt zāles."
Latvijā nedz Veselības inspekcija, nedz arī Zāļu valsts aģentūra pagaidām trauksmi nav cēlušas. Tikmēr Latvijas Diabēta federācijas prezidente atklāja, ka
lielā pieprasījuma dēļ piegādes pārrāvumi jau ir bijuši arī Latvijā.
"Tas bija ļoti, es teiktu, pat traumējoši cilvēkiem. Pacienti ar diabētu zina, ka tas ir jāārstē regulāri, ka nevar medikamentu lietot ar pārtraukumiem. Un tad, kad šim medikamentam bija piegādes pārtraukums, kad tas nebija pieejams, tas radīja ļoti lielu stresu. Tas bija nevajadzīgs stress pacientiem. Otrkārt, domājot par tādu pārtraukumu, daļa pārtrauca lietot, viņi bija spiesti izlaist vienu vai divas injekcijas. Daļa pārgāja uz kādu citu terapiju. Protams, tas viss pasliktina diabēta kompensāciju, cukura rādītājus," pastāstīja Latvijas Diabēta federācijas prezidente Inga Štelmane.
Šobrīd piegādes esot atjaunojušās.
Tomēr Dānijas uzņēmums "Novo Nordisk" ir brīdinājis, ka garantijas dot nevar: "Paredzams, ka piegāžu pārtraukums turpināsies visu 2023. gadu. Kaut arī piegāžu apjoms palielināsies, nav skaidrs, kad tas būs pietiekams, lai pilnībā nosegtu pieprasījumu."
Un patēriņš iet debesīs arī Latvijā. Par to liecina Latvijas Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par GLP-1 analogu patēriņu Latvijā 2018.–2022. gadā.
Visstraujākais pieaugums ir preparātiem ar aktīvo vielu semaglutīdu, kas ir minētā "Ozempic" pamatā. Semaglutīds tiek izmantots arī salīdzinoši nesen klajā laistajām zālēm "Rybelsus", kas ir "Ozempic" analogs tablešu formā un ko ražo tas pats Dānijas uzņēmums.
Šis lēciens daļēji skaidrojums ar to, ka preparātu popularitāte aug pašu diabēta pacientu vidū, jo tas ir salīdzinoši jauns un ērts veids, kā cīnīties ar slimību.
"Kopš ienāca GLP-1 receptoru agonisti, tad tiešām daudz, daudz vairāk pacientiem ar otrā tipa cukura diabētu tagad ir iespēja neuzsākt insulīna terapiju.
Tad, kad mums nebija pieejami GLP-1 receptoru agonisti, daudz biežāk šiem pacientiem vajadzēja jau izmantot insulīnu, kas ir varbūt jāinjicē trīs vai četrreiz dienā. Turpretī šobrīd GLP-1 receptoru agonists – vienreiz nedēļā. Atsevišķai pacientu kategorijai tas ir daudz, daudz efektīvāks nekā insulīna terapija," pastāstīja Una Gailiša.
Vienlaikus lielais pieprasījums liek domāt, ka arī Latvijā pie šiem preparātiem var tikt ne tikai diabēta pacienti.
Latvijas Zāļu valsts aģentūrā to nevērtē, jo zāles izraksta ārsti un mērķi varot būt dažādi. "Diagnoze vai slimība, kas ir norādīta lietošanas instrukcijā, kam šīs zāles ir paredzētas, tā ir viena lieta. Bet ārstam ir tiesības zāles izrakstīt ārpus lietošanas instrukcijā norādītās informācijas. Tas ir "off-label". Tā ka viņš drīkst izrakstīt arī citām slimībām vai profilaksei, ja viņš uzskata, ka tas ir nepieciešams," skaidroja Zāļu valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane.
Eksperiments – vizīte pie ārsta
Vai Latvijā ir iespējams tikt pie "Ozempic" vai līdzīga preparāta receptes, ja nav cukura diabēta? Lai to noskaidrotu, "Aizliegtais paņēmiens" devās eksperimentā pie endokrinologiem, kas izvēlēti nejauši pēc īsākās rindas principa.
Eksperimenta varones ir divas sievietes. Viena – vecumā virs 50 gadiem, ar paaugstinātu ķermeņa masas indeksu, proti, viņas augums 167, svars 110 kilogrami, ķermeņa masas indekss 39,4, kas nepārprotami nozīmē aptaukošanos. Otra – vecumā ap 30 gadiem, augums 166, svars 71 kilograms, ķermeņa masas indekss – 25,8, kas norāda uz mazliet lieko svaru, bet tālu no aptaukošanās.
Lietotāju pieredze
Tātad nav gluži tā, ka ikviens pie zālēm var tikt uz katra stūra, bet nav arī tā, ka nebūtu iespēju, ja ļoti gribas to dabūt. Palīdz vai nepalīdz šis preparāts, kādas blaknes un kādas bažas? Par to LTV anonīmi un ar mainītiem vārdiem pastāstīja divas šo preparātu lietotājas, kuras nav cukura diabēta pacientes.
Elīna lieto "Ozempic" kopš šā gada februāra.
"Man šo medikamentu izrakstīja endokrinologs. Turklāt nevis tāpēc, ka es aizgāju un teicu: paklausieties, es resna jūtos. (..) Bet vispirms bija tā, ka pa pandēmiju biju krietni pieņēmusies svarā. Vairs jau nevar vainot pandēmiju, bet ir jāatzīst, ka pati jau vien. Nu lūk! Un es nekādi netiku vaļā," pastāstīja Elīna.
Sportojusi un ēdusi, kā vajag, bet tas nelīdzēja. Uztaisījusi analīzes, un ārste jau pirmajā reizē piedāvājusi injekcijas. Elīna gan sākumā esot atteikusies un teicās mēģināt kaloriju samazināšanu un sportu. Tomēr vēlāk nolēma pamēģināt.
"Pēc trim mēnešiem es "atrādīšos" [pie ārsta]. Pagaidām man tas efekts ir tiešām ļoti labs. Man ir viss kā pēc grāmatas. Man apmēram "noslīd" kilograms nedēļā, bet tas tiešām nav tikai no "Ozempic". Es ēdu nenormāli saprātīgi, brīnišķīgi, ļoti labi – tik, cik man pietiek. Tas mehānisms, ko izdara šis medikaments, ir sāta sajūta, ir vienmēr pilns kuņģis, tad ir pilnuma sajūta un vienkārši nevar ieēst," stāstīja Elīna.
Vienlaikus viņa apzinās, ka tādējādi rada šo zāļu deficītu cilvēkiem, kuriem patiešām tās vajadzīgas.
"Labi zinu šo visu cīņu, ka tās, protams, ir diabētiķu zāles, un diabētiķi paši pie tām netiek, jo visas "bagātās" sievietes nolemj kļūt ideālas līdz pludmales sezonai. Bet savam argumentam es varu teikt, ka es tiešām sadaļā "Sakārtot svaru" esmu gadus desmit ar mainīgiem panākumiem. Eju arī [uz] terapijām. Esmu ļoti daudz ko darījusi. Man jāsaka godīgi, ka
drusku kremt, ka ir tas ētikas moments. Protams, tās ir zāles, un, protams, tiem nabaga diabētiķiem tās vajag vairāk.
Es nezinu. Iestādīšu kādu kociņu. Es kaut kā "atstrādāšu" šo sirdsapziņu," pauda Elīna.
Zāles lieto arī Māra, kura gan nav ar lieko svaru un kura arī sporto.
"Stūrgalvīgie tauciņi, kuri vienkārši nenāk nost.
Un man vienkārši rokas nolaižas, jo es varu darīt visu, ko es gribu, bet "neiet" līdz galam. Un es vienkārši gribēju paskatīties, vai es varu mēģināt ar to kaut kādā ziņā veicināt tā "liekā" pazušanu, samazināšanu," pastāstīja Māra.
Viņa redzējusi, ka internetā par to runā, un nolēmusi paeksperimentēt: "Man bija iespēja tikt pie līdzīga medikamenta "Trulicity", kas ir dulaglutīds, nevis semaglutīds, kas "Ozempic" ir aktīvā viela. [Tas] pieder pie tās pašas medikamentu grupas, un arī tam ir tas efekts, ka mazinās svars. Jā, es izdomāju, ka pamēģināšu. Ja tie cilvēki nav nomiruši, gan jau es arī nenomiršu, visticamāk."
Kā tieši dabūjusi preparātu, viņa neatklāja.
"Pirmās divas dienas man bija slikta dūša. Tas gan nebija patīkami. Pēc tam tā sliktā dūša pārgāja. Bet tā esot ar jebkuru medikamentu, kuru sāc lietot. Ir kaut kādas sākotnējas blaknes. Var būt slikta dūša, un šim tas ir izteikti. Bet tā, pārējais, nekas nav," stāstīja Māra.
Un svars, šķiet, mazinājies. "Es izmēriem pārāk nesekoju līdzi, svaram savam arī. Es nesveros, jo būtībā es lietas vērtēju vairāk pēc sajūtām. Man, piemēram, ir M un 38. izmērs, tad vienkārši sāka kļūt mazliet vaļīgāks kaut kas."
Māra cenšoties uz tā "neuzsēsties": "Es esmu arī redzējusi, ka ir cilvēki, kas pārtrauc šīs injekcijas lietot, un viņiem svars neatgriežas. Un ir cilvēki, kuriem, protams, tas atnāk atpakaļ, un citiem – ar uzviju."
Riski un liekā svara tendences
To, ka lielākoties zāles palīdz samazināt svaru, neapšauba arī endokrinologi. Bet galvenais jautājums ir par ieguvumiem un riskiem. Proti, riski varētu būt atsverami cilvēkiem ar lielu lieko svaru, kas var izraisīt locītavu problēmas un sirds un asinsvadu slimības. Taču ar riskiem jārēķinās arī cilvēkiem, kam vien daži kilogrami liekā svara.
Kādi tad ir riski? Risks, ka organisms var izstrādāt antivielas. Tad risks, kad šīs zāles vajadzēs nopietniem nolūkiem, tad aktīvā viela var vairs nebūt iedarbīga. Un vēl risks, ka pacients var izlaisties – vairs pareizi neēst un nesportot. Un tas jau ir ceļš uz iespējamu zāļu atkarību.
"Medikaments samazina apetīti, un, protams, pacienti arī saka, ka vienkārši negribas ēst vai ka gribas ēst daudz mazāk. Un tas ir tāds ļoti viegls risinājums. Man nekas nav jādomā, un medikaments pats strādā, un vienkārši es ēdu mazāk.
Pie viegla virssvara es noteikti aicinu visus iet ārā staigāt, sportot un ēst zaļumus.
No ārsta viedokļa es ļoti gribētu, ka šie svara samazinošie medikamenti būtu pieejami cilvēkiem, piemēram, ar ķermeņa masas indeksu 40 un vairāk, kur tiešām ir ļoti grūti uzsākt [svara samazināšanu], jo tie ir cilvēki, kuriem ir ļoti grūti arī kustēties. Un, ja viņiem ir arī blakusslimības, piemēram, čūlas uz apakšējām ekstremitātēm, uz kājām, kuras ir grūti ārstēt līdz ar šo izteikti lielo svaru, tur mums tiešām būtu vajadzīgi šie medikamenti. Un es ļoti ceru, ka tie būs pieejami, un ārsti varēs tos izmantot arī tādas smagas aptaukošanās ārstēšanai," sacīja Endokrinologu asociācijas valdes locekle Una Gailiša.
Aptaukošanās problēmai tiek prognozēts pieaugums, īpaši vīriešu un zēnu vidū. Pēc šogad publicētā Pasaules aptaukošanās federācijas atlanta prognozēm, Latvijā sievietes ar aptaukošanos (ķermeņa masas indeksu virs 30) ir 28%, bet 2035. gadā būs aptuveni 30%. Savukārt vīrieši ar aptaukošanos ir 20%, bet būs 35% 2035. gadā.
Kopējais pieaugušo aptaukošanās līmenis Latvijas sabiedrībā ir 32% ar norādi, ka tas ir ļoti augsts. Un atzīmēta arī šī problēmas ietekme uz valsts iekšzemes kopprodukta rādītājiem, jo tie ir papildu izdevumi veselības aprūpei un samazināta cilvēku darbspēja.
Šie rādītāji ir slikti visā pasaulē. 2020. gadā liekā svara un aptaukošanās problēma bija aptuveni 2,6 miljardiem planētas iedzīvotāju, bet 2035. gadā tāda būs jau četriem miljardiem jeb aptuveni 45% no tā brīža prognozētā iedzīvotāju skaita.
