ĪSUMĀ:
- Turcija un Ungārija joprojām vilcinās ratificēt Zviedrijas uzņemšanu NATO.
- Starptautiskās politikas eksperti spriež, ka šīm valstīm agri vai vēlu nāksies piekāpties.
- Zviedrijai kavēšanās ar uzņemšanu NATO sagādā neērtības, bet nav pamats lielam satraukumam.
- Pēc ekspertu domām, šis neskaidrais stāvoklis diez vai būs ilgs.
Lai gan atsevišķas NATO dalībvalstis – Turcija un Ungārija – joprojām turpina bloķēt Zviedrijas pieteikuma ratificēšanu, Zviedrija līdz gada beigām kļūs par NATO dalībvalsti un tai nav nepieciešams papildu rīkoties, lai iegūtu šo statusu. Tā uzskata Zviedrijas ārpolitikas eksperti: Augusts Danielsons, Upsalas Universitātes doktorants politikas zinātnes nodaļā un Gunilla Herolfa, Zviedrijas Ārpolitikas institūta vecākā asociētā pētniece.
Iebildumi vēl nav pārvarēti
Līdz ar 2023. gada 4. aprīli, kad Somija tika uzņemta NATO un kļuva par tās 31. dalībvalsti, Zviedrija ir vienīgā valsts Baltijas jūras reģionā (izņemot Krieviju), kas nav pievienojusies transatlantiskajai aliansei.
Zviedrijas pieteikumu dalībai nav ratificējušas tikai divas NATO dalībvalstis: Turcija un Ungārija. Lai gan tās ir tikai divas no 31 valstīm, to nostāja ir visbūtiskākais šķērslis Zviedrijas ceļam uz dalību NATO.
Turcija iebilst pret Zviedrijas pievienošanos NATO, jo tā uzskata, ka Stokholma sniedz patvērumu kaujiniekiem, kas ir Kurdistānas Strādnieku partijas biedri. Šī partija Zviedrijā, Turcijā un ASV ir atzīta par teroristisku grupējumu. Ankara vēlas, lai Zviedrijas valdība tai izdotu šos kaujiniekus, bet tas līdz šim nav izdarīts.
Savukārt Ungārijas nostāja nav tik konkrēta. Tās valdības spīkers Zoltāns Kovāčs šī gada martā paziņoja, ka Ungārija neatbalstīs Stokholmas pieteikumu NATO, jo tā ir kritizējusi Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vairākkārt pieļautos tiesiskuma pārkāpumus pēdējo 13 gadu laikā.
Zviedrija nav satraukta
Zviedrijai pēc iespējas ātrāk jākļūst par NATO dalībvalsti. Tas ir nepieciešams ne tikai pašai Zviedrijai, bet arī NATO, uzskata Gunilla Herolfa, Zviedrijas Ārpolitikas institūta vecākā asociētā pētniece.
"Viens no NATO tagadējiem mērķiem ir visas Ziemeļvalstis apvienot vienā operāciju zonā. To nav iespējams īstenot, ja Zviedrija nav NATO dalībvalstu vidū," norāda Herolfa.
Herolfa tālāk norāda, ka Zviedrija galu galā tiks apstiprināta NATO, jo alianses vadības rindās ir ļoti liela apņēmība to izdarīt.
Upsalas Universitātes doktorants Augusts Danielsons uzskata, ka Zviedrijas valdība pēc Somijas uzņemšanas NATO nav vairāk uztraukta par Zviedrijas uzņemšanas procesa attīstību. Viņa ieskatā tā neveiks nekādas pastiprinātas darbības, lai pierunātu Turciju un Ungāriju ratificēt Zviedrijas pieteikumu.
"Manuprāt, Zviedrija jau ir izdarījusi daudz – ir paredzēts ieviest jaunus pretterorisma likumus un pārtraukts atbalsts kurdu kaujiniekiem Sīrijā. Tāpēc es nedomāju, ka politiķu vidū līdz ar Somijas uzņemšanu NATO pastāv pastiprināts stress," secina Danielsons.
Krievijas uzbrukums Zviedrijai ir ļoti mazticams
Vērtējot, vai Somijai un Zviedrijai vajadzēja tikt kopā uzņemtām NATO, Danielsons norāda, ka tas nav tik būtiski. "Protams, tīri no militāri stratēģiska skatpunkta, tas ir labāk – abas valstis var vieglāk koordinēt aizsardzības plānus, piemēram, Krievijas uzbrukuma gadījumā. Taču, ņemot vērā, ka Krievija pašlaik nav tikusi galā ar sevis iesākto karu Ukrainā, tās iebrukums Zviedrijas teritorijā ir ļoti mazticams," atzīmē Danielsons.
Lai gan teritoriāla uzbrukuma iespējamība ir zema, pastāv risks, ka Zviedrijas palikšana ārpus NATO robežām var sagādāt problēmas gan pašai Zviedrijai, gan NATO.
"Es gan nedomāju, ka tas tieši tagad ir tik svarīgi. Protams, ja paiet 10 vai 15 gadi un Zviedrija vēl joprojām nav pievienojusies NATO, tad tā varētu būt problēma," norāda Danielsons.
Savukārt Herolfa tālāk atzīmē, ka Somijai līdz ar NATO dalībvalsts statusa iegūšanu ir sniegta piekļuve slepenai informācijai, kas nav pieejama Zviedrijai. Līdz ar to militārā sadarbība starp abām valstīm tagad ir apgrūtināta.
"Taču es uzskatu, ka Zviedrijas un Somijas vienlaicīga uzņemšana lielākoties būtu simbolisks notikums, tas nav sevišķi nozīmīgi. Galvenais, lai uzņemšanas process pārāk neieilgst," saka eksperte.
Turcijai un Ungārijai nāksies piekāpties
Pievēršoties Turcijas un Ungārijas lomai Zviedrijas uzņemšanas procesā, Danielsons secina, ka tās galu galā būs spiestas Zviedrijas pieteikumu ratificēt, jo tām no uzņemšanas procesa kavēšanas nav nekādu ieguvumu:
"Nevienam, pat Redžepam Tajipam Erdoganam un Viktoram Orbānam, nav izdevīgi Zviedriju neuzņemt aliansē – par to var nākties maksāt smagu politisko cenu."
Spriežot, vai Ungāriju un Turciju pēc Somijas uzņemšanas NATO būs vēl grūtāk pārliecināt par nepieciešamību apstiprināt Zviedrijas dalības pieteikumu, pētnieks norāda, ka Ungārijas gadījumā ir grūti spriest, jo tās prasības Zviedrijai nav tik skaidri saprotamas un izpildāmas.
"Orbāns ir teicis, ka Zviedrijai ir jāizbeidz kritizēt Ungārijas politika sakarā ar demokrātijas un tiesiskuma principu ievērošanu. Tas, salīdzinājumā ar Turcijas pieprasījumiem, kas ietver aptuveni 130 kurdu kaujinieku izdošanu, ir ļoti vispārīgi," secina Danielsons.
Pētot Ungārijas gadījumu, Herolfa norāda, ka viens no galvenajiem iemesliem tās izvēlei neratificēt Zviedrijas dalību aliansē ir Orbāna tuvās attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
"Galu galā, rudenī Putins slavēja Orbānu par viņa piekopto "objektivitāti" un izvēli neatbalstīt Zviedrijas dalību NATO. Turklāt, kara laikā Ungārija ar Krieviju vairākkārt parakstīja jaunu līgumu par turpmāku gāzes piegādi," norāda pētniece.
Turcijas nostājai vairāki izskaidrojumi
Analizējot Turcijas izvēli neratificēt Zviedrijas pieteikumu, Danielsons norāda, ka to ir iespējams izskaidrot trīs veidos. "Pirmā versija ir tā, ka Turcijas prezidents Erdogans patiešām tic, ka visi no Turcijas sastādītā izdodamo kurdu saraksta ir teroristi un apdraud viņa režīma stabilitāti. Viņa izpratnē tas ir "leģitīmi." Ņemot vērā, ka šajā sarakstā nav iekļauti tikai kaujinieki, bet arī opozicionāri noskaņoti žurnālisti, viņa bažas ir ļoti apšaubāmas."
Otrais izskaidrojums ir saistīts ar Turcijas prezidenta vēlēšanām, kas notiks 14. maijā. Danielsons spriež, ka Erdogans Zviedrijas uzņemšanas procesa palēnināšanu varētu izmantot, lai gūtu vēlētāju atbalstu. "Teorētiski, varētu teikt – ja viņš tiek pārvēlēts prezidenta amatā, viņš ir sasniedzis savu mērķi un tāpēc varētu ratificēt pieteikumu. Taču, ja uzvar kāds no galvenajiem opozīcijas kandidātiem, tad Zviedrijas pieteikumam vajadzētu tikt ratificētam arī tādā gadījumā."
Trešā versija ir Turcijas vēlme saņemt "F-35" iznīcinātājus no ASV. Tādējādi Turcija varētu darboties pēc principa, ka tā apstiprinās Zviedrijas pieteikumu, ja tiks uzņemta atpakaļ "F-35" iznīcinātāju iepirkšanas programmā.
No šīs programmas Ankara tika izslēgta 2019. gada jūlijā, kad tā iepirka Krievijas "S-400" pretgaisa aizsardzības sistēmas.
"Šajā gadījumā Zviedrijai ir grūti kaut ko ietekmēt, jo tai nav pilnvaru mudināt Baidena administrāciju rīkoties. Turklāt, Baltais nams noteikti nav tas, ko būtu visgrūtāk pārliecināt – tas ir Kongress," secina Danielsons.
Zviedriju varētu uzņemt jau šovasar
Apspriežot, vai Zviedrijas uzņemšanas process varētu noslēgties tuvākajā laikā, Danielsons komentē, ka tas, visticamāk, notiks līdz šī gada vasaras beigām: "Ņemot vērā, ka tiek daudz runāts par Zviedrijas uzņemšanu NATO līdz vasarai, ir pamats tā domāt. Es domāju, ka ir iemesls, kāpēc zviedru politiķi tā runā."
Vienlaikus viņš atzīmē, ka ir jāskatās, vai Turcijas prezidenta vēlēšanas atstās kādu iespaidu. "Ja Turcijas izvēle neratificēt Zviedrijas pieteikumu tika pamatota ar popularitātes vēlētāju vidū saglabāšanu, tad gan Erdogana uzvaras, gan zaudējuma gadījumā var paredzēt, ka Zviedrija varētu tikt uzņemta."
"Savukārt, ja Turcija vēlas no ASV saņemt "F-35" iznīcinātājus, tad nav iespējams paredzēt, cik ātri Kongress piekritīs tos sniegt. Tādā gadījumā Zviedrijas uzņemšanu NATO ir grūtāk paredzēt," norāda Danielsons.
Par Zviedrijas uzņemšanu NATO tuvākajā laikā optimistiska ir arī Herolfa: "Zviedrija noteikti tiks uzņemta NATO. Mums ir jāskatās, vai tas notiks pirms šī gada Viļņas samita. Taču es domāju, ka līdz gada beigām tas varētu notikt."
