De Facto

Bērnu slimnīcas ziedotājs nonācis Valsts drošības dienesta redzeslokā

De Facto

(Zīmju valodā). DeFacto

Narkotikas pārdozējušo vairāk, bet policijā narkobiznesa krimināllietu – mazāk

«De facto»: Ar narkotikām pārdozējušo vairāk, bet narkobizness – vēl grūtāk izsekojams

Pārdzīvotais pandēmijas laiks nesis savu ietekmi ne vien uz cilvēku vēlmi lietot apreibinošas un atkarību radošas vielas, bet arī uz iespējām atklāt šo vielu piegādātāju tīklus. Kā izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", tad pēdējo četru gadu laikā ir būtiski pieaudzis ar narkotiskajām vielām saistīto izsaukumu skaits mediķiem, tikmēr kriminālpolicijā uz pusi sarucis ar narkotiskajām un psihotropajām vielām saistīto noziegumu skaits. 

ĪSUMĀ:

  • SPKC dati: Pēdējos gados no pārdozēšanas mirušo skaits pieaudzis.
  • Mainījusies  narkotiku pieejamība – tās var iegādāties, pat neizejot no mājas.
  • Policija reidos skolās lielākoties uziet dažādas smēķēšanas iekārtas.
  • Mediķi ceļ trauksmi – strauji pieaudzis ar narkotikām saistīto izsaukumu skaits.
  • Narkotiku pārdozēšanas dēļ gada pirmajos trīs mēnešos miruši jau vismaz 4 cilvēki.
  • NMPD izsaukumu skaits saistībā ar narkotisko vielu lietošanu pieaudzis par trešdaļu.
  • Daudz biežāk NMPD saistībā ar narkotiku lietošanu dodas pie jauniešiem līdz 24 gadu vecumam. 
  • Smagajos stāvokļos visbiežāk pie vainas sintētiskās narkotikas no opioīdu grupas. 
  • Policijas dati: visbiežāk Latvijā konstatētā viela ir marihuāna.
  • Ar narkotikām saistīto noziegumu skaits sarucis; kovida laiks narkobiznesu padarījis vēl latentāku.

Slimību profilakses un kontroles centram vēl nav apkopotu datu par pagājušo gadu, taču dati par iepriekšējiem liecina, ka 2019. gadā no narkotiku pārdozēšanas miruši 12 cilvēki, 2020. gadā teju uz pusi vairāk – 21 cilvēks, bet 2021. gadā no pārdozēšanas miruši 17 cilvēki. 

Narkotikas var iegādāties, pat neizejot no mājas

Jānis Skrastiņš divdesmit gadus bija alkohola un narkotiku atkarību varā. Sācis lietot pusaudža gados un tikai tagad, pēdējos piecus gadus dzīvo atturībā. Atteikties no vielām mēģinājis vairākkārt. 

"Es pats esmu piedzīvojis klīniskās nāves, pārdozēšanas, pašnāvības mēģinājumu, man ir apstājusies sirds – vienreiz mans tēvs izglāba mani principā. Man ir nomiruši cilvēki blakām, kurus esmu mēģinājis atdzīvināt. Šīs visas lietas, lai cik arī dīvaini neizklausītos, viņas mani neapstādināja. Mani apstādināja nogurums no dzīves, no šīs dzīves, es biju pārguris kaut ko mēģināt visu laiku saglābt ar savām metodēm, un es vairs nezināju, bija kaut kādā veidā jāpadodas. Un es sāku lūgt palīdzību," stāstīja Skrastiņš.

Tagad jau pāris gadu vīrietis mēģina palīdzēt citiem – braukā pa skolām, lai stāstītu par atkarībām un to profilaksi, un arī palīdz nostāties uz kājām tiem, kuri vēlas tikt vaļā no atkarībām. Procesam nepalīdz narkotiku pieejamība. Tās tagad var pasūtīt un saņemt, teju neizejot no mājas. 

"Ja ir [saziņas lietotne] "Telegram", tagad jauniešiem pat no mājas nav jāiziet, dažreiz pastkastītē iemet. Līdz ar to, protams, kad sākas kaut kāds neliels, nezinu, vai konflikts mājās vai kaut kas man nepatīk, vai kaut kas notiek skolā, un es nespēju tikt galā ar savām emocijām – iespējams, tas brīdis, jā, ja man ir "Telegram", viena poga – un man ir [piegādāts] mājās. Jā, protams, tas to atvieglo," atzina Skrastiņš.

Mediķi ceļ trauksmi – strauji pieaudzis ar narkotikām saistīto izsaukumu skaits

Policija nav atsevišķi izdalījusi to, cik daudz narkotisko vielu lietošanas vai glabāšanas gadījumu ir atklāti, ar suņiem apsekojot skolas. Pērn pavisam bijis 181 reids. Un tajos lielākoties atklātas dažādas smēķēšanas iekārtas. Bet valstī kopumā pērn pret nepilngadīgajiem par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu vai glabāšanu nelielā apmērā uzsākti 398 administratīvie procesi.

Mediķi ceļ trauksmi – strauji pieaudzis ar narkotikām saistīto izsaukumu skaits. Aizvien vairāk ir pārdozēšanas gadījumu, arī ar letālu iznākumu. 

Pāris piemēru no neatliekamās palīdzības izsaukumiem šogad.

Sieviete, 35 gadi. Gulējusi bezsamaņā lielveikala tualetē, blakus redzama šļirce. Mediķi viņu pusstundu mēģina reanimēt. Neveiksmīgi. 

Jaunietis, 17 gadi. Vectēvs atrada viņu guļam bezsamaņā savā istabā. Divas mediķu brigādes ilgi cīnās un reanimē. Vēl ceļā viņš jau neelpo, slimnīcā nonāk ļoti smagā stāvoklī ar mazām izredzēm uz atveseļošanos.

"Antidotus mēs arvien lielākos daudzumos dodam, jo sintētiskās narkotikas, ko viņi lieto, tās ir ar tādiem piejaukumiem, kur tīri neder naloksons vairāk. Neteiksim, ka neder, bet drīzāk tās sintētiskās vielas, kas ir piejaukumi, ir lielākos daudzumos nekā tā pamatviela. Un tas nozīmē, ka var biežāk gadīties situācija, ka ir letāli iznākumi jau aizbraucot," stāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārsta palīdze Liene Plēsuma. 

Slimnīcās nogādātie bieži ir ļoti smagā stāvoklī. 

NMPD izsaukumu skaits saistībā ar narkotisko vielu lietošanu pieaudzis par trešdaļu

Narkotiku pārdozēšanas dēļ gada pirmajos trīs mēnešos miruši jau vismaz četri cilvēki, kuru nāvi konstatējuši izsauktie neatliekamās palīdzības mediķi. 

NMPD dati liecina, ka ikdienas izsaukumu skaits saistībā ar narkotisko vielu lietošanu pieaudzis pat par trešdaļu. 

Turklāt tagad daudz biežāk jābrauc pie jauniešiem vecumā līdz 24 gadu vecumam. 2019. gadā tādu izsaukumu bija 390, bet pērn jau 609. 

NMPD mediķe Plēsuma stāstīsta, kā atpazīt pārdozējušu cilvēku: "Tā noteikti būs gārgšana, zila seja, visticamāk, ka kaut kur tuvumā mētāsies injekcijas šļirce vai jau ir atlocītas rokas [piedurknes]."

Smagajos stāvokļos visbiežāk pie vainas sintētiskās narkotikas no opioīdu grupas. Agrāk tas bija fentanils, ko dēvē arī par "suņa prieku", bet tagad šo nišu strauji pārņēmušas jaunās nitazēnu grupas vielas. To saturs un koncentrācija mēdz būt neparedzama, kas rada ļoti bīstamas situācijas. Par to brīdina gan ārsti, gan policija. 

"Pavisam jauna ķīmiskā formula tagad ir parādījusies. Tā saucamā nitazēnu grupas atvasinājumi, kas ir ārkārtīgi bīstami tādā ziņā, ka ir nesaprotams, un to policija arī apstiprina, nesaprotams šis pulvera sastāvs. Jo bieži vien tas nav kārtīgi sajaukts, un līdz ar to ir ļoti liela koncentrācija šiem opioīdiem vai nitazēna atvasinājumiem un ir arī dažādi ķīmiskie piejaukumi. Un pēc pētījumiem Amerikā, ar ko es esmu iepazinusies un lasījusi – viņi uzskata, ka tas ir apmēram 20 reizes spēcīgāks par fentanilu, kas bija, varētu teikt, dažus gadus atpakaļ ļoti populārs," stāstīja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.

RPNC pēc palīdzības vēršas aizvien vairāk ielaistu pacientu. Un arī te – stacionārā pērn, salīdzinot ar 2021. gadu, palīdzība sniegta vairāk nekā pusotram tūkstotim pacientu. Tas ir vairāk nekā divus iepriekšējos gadus.

Policijas dati: visbiežāk Latvijā konstatētā viela ir marihuāna

NMPD mediķe Plēsuma stāsta, ka pēc izsaukumu intensitātes viņi var nojaust, kur un kādas kvalitātes vielas pievestas.

Pēc policijas datiem skaitliski visbiežāk konstatētā narkotika Latvijā ir marihuāna. Tā pērn izņemta divreiz biežāk nekā psihotropie medikamenti, kas ir otrajā vietā. Tikai mazliet atpaliek amfetamīns un tam jau seko jaunie sintētiskie opioīdi. 

"Mūs satrauc lielais marihuānas patēriņš pašreiz Latvijā. Jo, pateicoties marihuānai, kas varbūt nav tāda, kā bija 5 vai 10 gadus atpakaļ, bet ir ar daudz spēcīgāku iedarbību, ar daudz lielāku šo aktīvo vielu vai tetrahidrokanabinola (THC) koncentrāciju, kas izsauc bieži vien dažādas psihotiskus traucējumus, un izsauc arī dažādas psihiatriskas slimības, paasinājumus vai pat izprovocē kādu psihisku slimību. Tas ir ārkārtīgi bieži tagad," stāstīja RPNC pārstāve Stirna.

Ar narkotikām saistīto noziegumu skaits sarucis

Savukārt pretējas tendences redzamas ar narkotikām saistīto noziegumu skaitā. Tas sarucis uz pusi, salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas.  2018. un 2019. gadā bija reģistrēts ap 2500 šādu noziegumu gadā, bet pērn – tikai nedaudz vairāk par 1000, liecina Valsts policijas dati.

"Nē, mēs nesakām, ka narkotiku mazāk, mēs sakām, ka viņa [noziedzība] ir kļuvusi neredzamāka," atzina Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš.

To esot sekmējis pandēmijas periods. Kovida ierobežojumu gadi narkobiznesu padarījuši vēl daudz latentāku. Turklāt dažādu valstu izmeklētāji lēš, ka šai laikā virtuālā tirgus izrāviens noticis pat par gadiem desmit. 

"Diemžēl šie čati ir ātri izveidojami, tur ir vajadzīgas dažas sekundes – ir šis cilvēku loks, kas uzreiz iesaistās, tā nav problēma. Un, arī aizturot kaut kādu zināmu grupu un grupas dalībniekus, mēs saprotam, ka šī komunikācija bijusi tīri grupas ietvaros "Telegram", bet, nu, – divas minūtes un ir jauna grupa. Faktiski tā ir šobrīd neatrisināta problēma, bet tas reāli ietekmē arī, protams, šo statistiku," stāstīja policijas pārstāvis Radziņš.

Eiropas mērogā sekmīgākās un vērienīgākās operācijas notikušas pēc lielu narkotīklu, īpaši šifrētu tālruņu platformu uzlaušanas kā, piemēram, "Sky ECC". Tas deva iespēju arī Latvijā pirms diviem gadiem apturēt kravu ar tonnu hašiša 15 miljonu eiro vērtībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti