ĪSUMĀ:

• Krievijas pastrādātie kara noziegumi tiek rūpīgi dokumentēti.
• Starptautiskā Krimināltiesa vērsusies pret Putinu, bet tās iespējas ir ierobežotas.
• Līdzšinējo kara noziegumu tribunālu pieredze ir grūti piemērojama Krievijas gadījumā.
• Ukraina varētu sadarboties ar starptautiskajām organizācijām, lai panāktu Krievijas sodīšanu.

Krievijas asiņainajam karam Ukrainā ritot jau vairāk kā gadu, pasaule turpina saņemt informāciju par Krievijas pastrādāto noziegumu nežēlību. To raksturs šokē – nepiedodamo rīcību sarakstā iekļaujami ne tikai raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumi, kur noziegums tiek veikts ar tehniskā starpnieka palīdzību, bet arī civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana, sakropļošana, izvarošana.

Krievijas pastrādātie noziegumi tiek dokumentēti

Pastāv pamatotas aizdomas, ka Krievija nelikumīgajā karadarbībā pielieto aizliegtus ieročus. Nesen daudzus šokēja video, kurā redzams, kā iebrucēji kādam Ukrainas aizstāvim nogriež galvu. Turklāt Krievija lepojas, ka iesaistās organizētā Ukrainas bērnu nolaupīšanā. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, potenciālu starptautisko noziegumu dokumentācija sasniegusi bezprecedenta apmērus. Tomēr skaidrības par to sodīšanu nav arī šobrīd.

Gada laikā kopš 2022. gada 24. februāra, ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs reģistrējis 18 817 civiliedzīvotājus, kuri cietuši Krievijas uzsāktajā karā. 7155 no tiem nogalināti un 11 622 – ievainoti. Birojs atzīst, ka šie gadījumi, visticamāk, ir tikai daļa no reālā cietušo skaita. Tikmēr Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paralēli Ukrainas nevalstiskajām organizācijām, kas apvienojušas koalīcijā ar nosaukumu "Ukraina. Piecos no rīta" (Ukraine. 5 a.m. coalition), turpina ziņot par masu cilvēktiesību pārkāpumiem visā Ukrainas teritorijā.

Ukrainas Ģenerālprokuratūras apkopotā statistika par agresijas un kara noziegumiem Ukrainā (80 840 sūdzības), noziegumiem pret nacionālo drošību ( 17 040 sūdzības), Krievijas amatpersonām, līdzvainīgām noziegumos (647 personas) un noziegumiem pret bērniem (miruši 470 bērni, ievainoti 948 bērni). Krievija savu atbildību par tiem steigusies noliegt.

Ukrainai jau šobrīd pieejamie taisnīguma ceļi

Visi Krievijas pastrādātie noziegumi, kas pārkāpj starptautisko humanitāro (kara) likumu, var tikt klasificēti kā starptautiskie noziegumi. Piemēram, Nirnbergas Militārais tribunāls norādījis, ka "starptautisks noziegums ir tāds nodarījums, ko vispārēji atzīst par kriminālu, ko uzskata par būtisku starptautiska mēroga jautājumu un ko kāda pamatota iemesla dēļ nevar atstāt tās valsts ekskluzīvajā jurisdikcijā, kura to kontrolētu parastos apstākļos."

Ukrainā pārliecinoši identificējami sekojošie noziegumi, kas pārkāpj starptautisko likumu: genocīds, kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un agresijas noziegums.

Šādi pārkāpumi ir tik rupji, ka tie sodāmi ar starptautiskā krimināllikuma palīdzību.

Kopš kara pirmās dienas, noziegumu izmeklēšanā līdzās Ukrainas autoritātēm iesaistījusies starptautiskā kopiena. Starptautiskā Krimināltiesa (SKT, no angļu val. - International Criminal Court), par spīti faktam, ka Ukraina nav ratificējusi Romas Statūtus, atvērusi trīs izmeklēšanas Ukrainā: pirmo par noziegumiem Ukrainas teritorijā no 2013. gada 21. novembra līdz 2014. gada 22. februārim, un otro no 2014. gada 20. februāra.

Jāpiemin, ka starptautiskais krimināllikums paredz, ka personām, kas līdzvainīgas smagos noziegumos, iestājas individuāla atbildība. Nirnbergas un Tokijas tribunālu pieredze vēsta, ka individuālā atbildība attiecas ne tikai uz cilvēkiem, kas veikuši nozieguma redzamo daļu. Tā attiecas arī uz tiem, kas organizējuši noziegumus, veidojuši to plānus vai citādi piedalījušies noziegumos.

Izdots orderis Putina apcietināšanai

2022. gada februārī SKT izziņoja trešās izmeklēšanas uzsākšanu. Šī gada 17. martā Starptautiskās Krimināltiesas II pirmstiesas palāta izdeva apcietināšanas orderi Vladimiram Putinam un Krievijas bērnu tiesību komisārei Marijai Aleksejevnai Ļvovai-Belovai.

SKT norādīja, ka aizdomās turētie ir atbildīgi par kara noziegumu, proti, iedzīvotāju (bērnu) nelikumīgu deportāciju un iedzīvotāju (bērnu) nelikumīgu pārvietošanu no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krievijas Federāciju, kaitējot ukraiņu bērniem.

Ukraina un sabiedrotās valstis – tajā skaitā Latvija – sākušas izmeklēšanu arī zem universālās jurisdikcijas principa. Šis princips paredz, ka valsts var tiesāt personu neatkarīgi no vietas, kur noziegums pastrādāts. Ukraina iesniegusi vairākas lietas SKT par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem kopš 2013. gada.

Tomēr uzsākt efektīvu lietas izmeklēšanu traucē fakts, ka nedz Ukraina, nedz Krievija nav parakstījušas Romas Statūtus, kas sniegtu SKT jurisdikciju pilnā apmērā.

Papildus, Romas Statūti nosaka gan komandieru, gan izpildītāju atbildību. Romas Statūti sniedz garantiju, ka nedz militārie, nedz politiskie līderi neaizbēgs no atbildības, pat tad, ja apgalvos, ka notiekošais "bijis ārpus to kontroles". Turklāt Krievijai kā pastāvīgai ANO Drošības padomes (DP) loceklei ir veto tiesības attiecībā uz jebkuru šīs struktūras darbību.

Tāpēc ES un tās starptautiskie sabiedrotie kopā ar Ukrainas iestādēm pašlaik izskata iespēju izveidot jaunu starptautisku vai hibrīdtiesu, lai izmeklētu un sauktu pie atbildības Krievijas augstākos vadītājus, kuri tiek uzskatīti par atbildīgākajiem par agresijas noziegumu pret Ukrainu.

Nozīmīgi īsi apkopot arī Ukrainas likumdošanas sniegtos risinājumus. Pagājušā gada maijā Ukrainā norisinājās pirmā tiesas prāva pret Vadimu Šišimarinu, kurš apsūdzēts 62 vīriešu nogalināšanā. Diemžēl Ukrainas krimināllikums neparedz visu valsts teritorijā notikušo starptautisko noziegumu sodīšanu.

Piemēram, "noziegumu pret cilvēci" koncepts nav definēts krimināllikuma ietvaros, līdz ar to nav iespējams piemērot atbildību pret šādiem noziegumiem. Krimināllikuma 438. pants iekļauj "lietussarga terminus" dažādiem kara likuma pārkāpumiem, taču to nepieciešams papildināt, lai veiksmīgi pielietotu praksē.

Visbeidzot agresijas noziegums, kas uzskatāms par vienu no smagākajiem starptautiskā likuma pārkāpumiem, Ukrainas krimināllikumā definēts atšķirīgi kā, piemēram, Romas Statūtos.

Precedenti vēsturē nesniedz atbildes tribunāla izveidošanai

Ko darīt situācijā, kad SKT nevar tiesāt valsti, jo tai par to nav jurisdikcijas? Kā iespējams risinājums bieži minēts īpašs (ad hoc) tribunāls, kuram piešķirts mandāts tiesāt Krievijas agresijas noziegumus pret Ukrainu. Lai to veidotu, pieredzi iesējams smelties arī pagātnes traģiskākajās lapaspusēs.

Pēc Otrā pasaules kara tika izveidoti divi tribunāli – Nirnbergas un Tokijas. Pēc Vācijas kapitulācijas ASV, Padomju Savienība, Francija un Lielbritānija okupēja Vāciju un, darbojoties ANO interesēs, 1945. gada 8. augustā noslēdza līgumu par kara noziedznieku tiesāšanu. Pēc pāris mēnešiem tika izveidots arī Starptautiskais Tālo Austrumu Militārais tribunāls jeb Tokijas tribunāls. Pēc Japānas kapitulācijas 1945. gada 2. septembrī valsts nonāca sabiedroto spēku kontrolē. 1946. gada janvārī tika izveidots tribunāls.

Abām izveidotajām institūcijām bija jurisdikcija par noziegumiem pret mieru (agresijas noziegumiem), kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Ņemot vērā to kompetenci, šie divi tribunāli uzskatāmi par labākajiem piemēriem Ukrainas tribunāla veidošanai.

Tomēr jāņem vērā, ka situācija pēc Otrā pasaules kara radikāli atšķīrās no pasaules kārtības tagad.

Krievija nav Ukrainas sabiedroto sakauta (un grūti iedomāties šādu notikumu attīstības scenāriju); Krievijas pilsoņi, kuri galu galā nonāktu tribunāla priekšā neizrāda pretestību esošajai valsts iekārtai un Krievija, pateicoties ANO DP uzbūvei, šobrīd ir pat tās prezidējošā valsts.

Dienvidslāvijas un Ruandas tribunālu piemērs

Citu ieskatu situācijas risinājumā piedāvā Dienvidslāvijas un Ruandas tribunāli. Dienvidslāvijas tribunāls tika veidots 1993. gadā un Ruandas – 1994. gadā. Tā kā šo tribunālu veidošanas laikā par pasaules miera uzturēšanas nozīmīgāko organizāciju bija kļuvusi ANO, tie tika veidoti uz ANO Hartas VII nodaļas 25. panta pamata. Līdz ar to visām ANO dalībvalstīm – arī noziegumos apsūdzētajām - bija pienākums sadarboties ar tribunāliem.

Abi tribunāli turklāt bija ANO DP palīgstruktūras. To jurisdikcija aprobežojās ar genocīdu un noziegumiem pret cilvēci, un kara noziegumiem. Tie neietvēra agresijas noziegumus. Iepriekš minētās ANO uzbūves dēļ, šos tribunālus nevar uzskatīt par nozīmīgiem piemēriem Ukrainas tribunāla veidošanai.

Par citu, pavisam unikālu precedentu var uzskatīt Sjerraleones tribunālu, kas tika izveidots 2002. gada janvārī. Šai tiesai bija jurisdikcija pār noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un atsevišķiem noziegumiem, kas iekļauti Sjerraleones kriminālkodeksā. Sjerraleones tribunāls nebija ANO DP palīgstruktūra; tiesas uzbūve liecina, ka tā tika piemērota valsts unikālajai situācijai.

Sjerraleone izteica vēlmi izveidot tribunālu, un pieprasīja ANO dalību Rezultātā tā izveides sarunās piedalījās ANO ģenerālsekretārs. Tieši šādu scenārija attīstību pateicoties Krievijas nozīmīgajai lomai ANO DP ir grūti iedomāties.

Eiropas Parlamenta analīze liecina: pat ja minētie tribunāli tika izveidotas ar starptautisku līgumu palīdzību, to jurisdikcijas pamats ir atrodams lielākoties iesaistīto valstu krimināltiesību jurisdikcijā. Piemēram, Vācijai piederēja jurisdikcija pār Nirnbergas tribunālu un Sjerraleonei – par Īpašo tiesu Sjerraleonei.

Izņēmumi ir tikai Dienvidslāvijas un Ruandas tribunāli, kuri tika izveidoti uz ANO DP rezolūciju pamata. Jāpiemin, ka jebkuram tribunālam būs nepieciešams arī finansiāls atbalsts, kas mērāms simtos miljardos ASV dolāru. Līdz ar to nozīmīgi nodrošināt maksimāli daudz pasaules valstu atbalstu īpašā tribunāla izveidošanai jau tagad.

Iespējamie scenāriji

Starptautiskā likuma eksperti meklējuši vairākus iespējamus risinājumus Ukrainas tribunāla radīšanai. Šobrīd izslēdzama ir vienīgi tribunāla radīšana zem ANO DP "cepures". Alternatīvu varētu piedāvāt ANO Ģenerālā asambleja (ĢA). Tās rezolūcijā nr. 377 norādīts, ka gadījumos, kad DP patstāvīgo locekļu nevienprātības dēļ nespēj pildīt nepieciešamo, lai saglabātu starptautisko mieru un drošību, ĢA var īstenot nepieciešamās darbības. Tieši uz šīs rezolūcijas pamata ĢA 2022. gada 22. martā nosodījusi Krievijas karu Ukrainā.

ĢA veidota tribunāla precedents meklējams 1949. gadā, kad tika izveidots ANO Administratīvais tribunāls, lai regulētu attiecības starp saviem darbiniekiem. SKT ir atzinusi, ka pat tad, ja ANO Statūtos nav īpašu noteikumu, ANO ĢA ir tiesīga izveidot "neatkarīgu tiesu institūciju, kas [..] pasludina spriedumus bez pārsūdzības".

Tomēr jāņem vērā, ka ĢA rezolūcijas nav saistošas (pretēji ANO DP rezolūcijām) un tāpēc šāda tribunāla izveidi ĢA var tikai rekomendēt. Rekomendācija nevar kļūt par saistošu likuma avotu, lai radītu tribunālu, tāpēc tam būtu jāsakņojas Ukrainas likumdošanā.

Minētais Īpašās tiesas Sjerraleonei precedents liecina, ka iespējams veidot ad hoc tribunālu, vienojoties valstij un ANO. T.i., Sjerraleone izteica vēlmi izveidot tribunālu, un pieprasīja ANO dalību, kuru realizēja ģenerālsekretārs. Nekas nekavē Ukrainai iet šo ceļu. Tomēr ANO DP dalība tajā ir izslēdzama; šajā gadījumā ĢA varētu pieprasīt ANO ģenerālsekretāra iesaisti.

Ukraina var vērsties pie citām organizācijām

Otrs iespējams risinājums ir tribunāla veidošana, vienojoties Ukrainai un starptautiskajai organizācijai, vai Ukrainai un citām valstīm. Šāda pieeja ļautu izvairīties no ANO DP bloķēšanas un apiet Krievijas veto.

Kā minēts, Ukrainas krimināllikums, kaut arī nepilnīgs, satur atsauces uz agresijas noziegumiem. To pilnveidojot uz starptautiskas vienošanās pamata, Ukraina varētu savas suverēnās tiesības tiesāt šos noziegumus tā vēlētos deleģēt uz šīs vienošanās pamata izveidotajai īpaši izveidotai tiesai.

Visbeidzot gadījumā, ja Ukraina izvēlas nesadarboties ar ANO, tā var griezties arī pie citām starptautiskām organizācijām. Ukraina varētu noslēgt vienošanos, piemēram, ar Eiropas Padomi, un Ukrainai būtu jāpiemēro Eiropas Padomes tiesību normas savā likumdošanā.

Kaut arī Eiropas Padomes primārais dibināšanas mērķis ir "panākt lielāku vienotību starp tās locekļiem to ideālu un principu nodrošināšanai un īstenošanai, kuri veido šo valstu kopējo mantojumu un veicina to ekonomisko un sociālo progresu", 2022. gada septembrī tās Ministru komiteja pieņēma lēmumu, kas nosodīja Krievijas agresijas noziegumu.

Līdz ar to sadarbība vismaz teorētiskā līmenī būtu iespējama. Taču Ukraina var izvēlēties sadarboties arī ar ES. Tomēr šobrīd ekonomiskajā blokā nav skaidrības, vai Kopējā ārpolitika un drošības politika pieļauj šāda tribunāla veidošanu. Tāpēc ES mudinājusi Ukrainu meklēt sadarbības formātus ar ANO un Eiropas Padomi.