"15 minūšu pilsēta" ir plānošanas modelis, kas paredz ērtu pakalpojumu pieejamību. Skolai, pārtikas veikaliem, veselības aprūpes iestādei un citām biežākajām pieturvietām vajadzētu būt ne vairāk kā 15 minūšu attālumā no dzīvesvietas, dodoties kājām vai ar velosipēdu. Mazāk nāktos braukt ar auto, un pilsēta kļūtu draudzīgāka videi.
Ar modeli pirms vairākiem gadiem nāca klajā Parīzes Universitātes asociētais profesors Karloss Moreno. Taču pērn decembrī Lielbritānijas alternatīvo ziņu kanāli un galēji labējie aktīvisti sāka nepamatoti biedēt sabiedrību.
Pēc viņu teiktā, pilsētas plānots sadalīt striktās zonās, kuras nedrīkstēs pamest, būvēs žogus vai liegs pārvietoties ar automašīnu.
Šie meli izauguši par Eiropā populāru sazvērestības teoriju, kuras izplatīšanā piedalās arī atsevišķi politiķi.
Vēl pirms Rīgas domes paziņojuma gandrīz 2000 sociālo mediju lietotāju Latvijā dalījās ar Vācijas galēji labējās partijas Alternatīva Vācijai jeb AfD Eiroparlamenta deputātes Kristīnes Andersones video, tulkotu krievu valodā.
Andersone: "Un nākamā lieta, ko mēs redzēsim, ir tā saukto 15 minūšu pilsētu ieviešana. Es tomēr jūs aicinu tās nesaukt par 15 minūšu pilsētām. Tie ir 15 minūšu geto. Esiet ļoti precīzi savos vārdos, lai uzsvērtu, ko viņi patiesībā dara."
Tam nav nekāda pamata. 15 minūšu pilsētas modelis neko tādu neparedz.
Arī Rīgas apkaimju centru attīstības plānā nav nekā, kas norādītu uz iespējamiem liegumiem pārvietoties pa pilsētu vai ierobežojumiem izmantot pakalpojumu citās apkaimēs. Skaidro Rīgas domes deputāte Alija Turlaja: "Es varu apgalvot – nē. Tas nav ar domu sadalīt pilsētu kaut kādos apžogojumos, nometnēs un vēl visādos citādos vārdos, kādus lieto, aprakstot šo situāciju. (..) Tās 15 minūtes ir vienkārši rādītājs, cik ērti ir sasniegt pamatpakalpojumus. Es runāju par bērnudārziem, pārtikas, piegāžu ķēdēm. Līdz ar to runa ir par pilsētu, kurā tev nav jāpārvietojas caur visu pilsētu, lai kaut ko sasniegtu."
Tātad populārajai sazvērestības teorijai nav nekāda pamata.
