"Es novēlu veiksmi, glābjot pasauli. Bet cita starpā Saule, jūs ziniet, ka izdzisīs kādreiz, ja? Pasaule nav mūžīga, un klimats konstants nekad nav bijis," sacīja Šmits vides nevalstiskās organizācijas uz "Zaļā barometra" diskusijā par klimata, dabas un vides politiku, kurā bija aicināti atbildīgie ministri.
Latvijas Dabas fonda pārstāve Baiba Baltvilka debašu beigās uzrunāja zemkopības ministru Didzi Šmitu no "Apvienotā saraksta": "Vai Jūs varat nosaukt divus, trīs avotus, kas veido jūsu izpratni par klimata pārmaiņām pasaulē un bioloģiskās daudzveidības krīzi?"
"Es domāju, ka veselais saprāts. Manuprāt, mēs esam aizgājuši kaut kādā augstprātības laikmetā, kurā mēs iedomājamies, ka mēs nosakām klimatu uz zemeslodes. Nopietni – mēs? Tas tā kā skudra uzskatītu, ka tā atbild par Baltijas jūras ekosistēmu mežā," sacīja ministrs.
Uzskatu, ka cilvēks var būtiski ietekmēt klimatu, Šmits nosauca par augstprātīgu.
"Iedomāties, ka ir kaut kāds konstants klimats, ko mēs varam nosargāt, manuprāt, tā ir augstprātība, kas robežojas ar drusku tādu vājprātu, godīgi sakot. Tā nav zinātne, tā ir reliģija," sacīja ministrs.
Ministrs kā informācijas avotu min "veselo saprātu", bet viņa teiktais ir pretrunā ar teju visu pasaules klimata pētnieku secināto. Lai gan klimata pārmaiņas notiek arī dabiski, pēdējo 150 gadu straujās izmaiņas būtiski ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība. To galvenais iemesls ir siltumnīcefekta gāzes, kas rodas no fosilo energoresursu dedzināšanas, intensīvas mēslošanas un lopkopības. Par to, ka mūsdienās klimata sasilšanu izraisa cilvēki, vienisprātis ir vairāki desmiti tūkstošu zinātnieku. Šo nostāju apstiprina arī, piemēram, ANO Starptautiskā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, NASA, kā arī zinātņu akadēmijas un zinātnieku biedrības.
Arī "Zaļā barometra" diskusijā Dabas fonda pārstāve Šmitam iebilda, ka zinātne viņam nepiekrīt: "Vai es pareizi saprotu, ka jūs esat pret to 99% starptautiski atzītu zinātnieku uzskatu par antropogēnās ietekmes uz klimatu?"
Atbildē ministrs pauda neuzticību zinātniekiem: "99% zinātnieku kādreiz teica, ka pīpēt ir veselīgi un teica, ka ozona caurums virs Antarktīdas sagraus [..] palikušas bija aklas aitas un slimi zinātnieki. Pārliecības ir labas lietas. Bet nosaukt to par zinātni un pārspīlēt cilvēka nozīmi ir, manuprāt, ceļš uz nekurieni."
Citās jomās strādājušu pētnieku pagātnes kļūdas neko neliecina par klimata zinātnes uzticamību. Turklāt Šmita piemēri par tabaku un "ozona caurumu" ir maldinoši.
Pirmie zinātniskie pētījumi par smēķēšanas kaitīgumu aizsākās pagājušā gadsimta pirmajā pusē un jau piecdesmitajos gados tika pierādīta tās saistība ar plaušu vēzi. Pretēji Šmita teiktajam, ne šajā laikā, ne vēlāk zinātnieku vidū nebija vienotas nostājas, ka smēķēšana ir droša.
Tabakas nekaitīgumu nespēja pierādīt arī tās ražotāji. Tāpēc viņi piesaistīja retus, bet skaļus skeptiķus, kas runāja medijos un publicēja ziņojumus, lai apšaubītu katru industrijai nevēlamo pētījumu. Šo pašu metodi izmanto arī fosilā kurināmā ieguves uzņēmumi. Savukārt par "ozona caurumu" vairs netiek runāts nevis zinātnieku kļūdas dēļ, bet tieši pretēji – tāpēc, ka valstis zinātniekos laikus ieklausījās un aizliedza vielas, kas ozona slāni noārda.
Klimata pārmaiņu mazināšana ir būtisks Šmita pārstāvētās valdības mērķis. Valdības deklarācijā arī teikts, ka tas tiks darīts ar zinātnē balstītiem lēmumiem. Turklāt Šmits ir Latvijas Zaļās partijas biedrs. Arī tā programmā norāda, ka klimata izmaiņu draudi ir jāuztver nopietni un jānovērš visi iespējamie cēloņi, kas šo procesu veicina.
Drīz pēc Zaļā barometra diskusijas sazinājāmies ar Šmitu. Ministrs lūdza vērsties pie viņa padomnieces. Uz rakstiski nosūtītajiem jautājumiem atbildes nesaņēmām.
