Citāts:"Mūsu lielais monstrs "Latvenergo" ir nolēmis pelnīt uz paliem un notur ūdenslīmeni Pļaviņu HES ūdenskrātuvē". (Pēteris Dzalbe, 30. 03.2023.)
Arī vēlāk Dzalbe, lūgts skaidrot viņa teikto, apstiprina: viņaprāt, ūdenslīmeņa pazemināšana Pļaviņu HES ūdenskrātuvē mazinātu plūdus Augšdaugavas novadā.
Ko par to saka "Latvenergo"?
"Latvenergo" Hidroelektrostaciju tehniskais direktors Andris Zēģele atbild pavisam īsi: "Pļaviņu HES šajā [Augšdaugavas] novada teritorijā neko nevar ietekmēt. Mums ūdenskrātuves augstuma atzīme ir 72 metri virs jūras līmeņa, savukārt Daugavpils apkārtne ir 90 metrus virs jūras līmeņa, līdz ar to fizika neļauj mums neko ietekmēt".
Kā plūdus skaidro hidrologi?
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informē, ka plūdu galvenais iemesls ir ar nokrišņiem bagātā ziema un arī pavasaris.
Kā zināms Daugavā ūdeņi satek arī no Baltkrievijas un Krievijas, kur vēl šobrīd turpina kust sniegs.
Posmā no Daugavpils līdz Pļaviņu HES ūdenskrātuvei, kas ir aptuveni 100 kilometri, kritums ir 20 metri jeb vidēji katrs nākamais kilometrs no Daugavpils uz Pļaviņu pusi ir par aptuveni 20 centimetriem zemāks. Ūdens šajā posmā brīvi krīt jeb tek. Lai Pļaviņu HES uzplūdinājums ietekmētu Augšdaugavas novadu, tam sākumā būtu jāappludina Jēkabpils un Līvāni un tikai tad varētu runāt par jebkādu ietekmi uz Augšdaugavas novadu. Pļaviņu HES tieši neietekmē ūdens līmeni pat Jēkabpilī, jo pilsēta atrodas augstāk nekā Pļaviņu HES dambis.
Kāds ir Augšdaugavas novada izpilddirektora skaidrojums?
Sazvanīts un vaicāts pēc detalizētāka skaidrojuma, kāpēc Dzalbem šķiet, ka Pļaviņu HES ir Augšdaugavas novada plūdu iemesls, viņš stāsta, ka pats veicis datu analīzi. Viņš sekojis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra veiktajiem ūdenslīmeņa novērojumiem vairākās vietās Daugavā. Saskatījis šajos datos korelāciju, ko apstiprinājuši arī viņa paša novērojumi dabā. Piemēram, vienubrīd, kad Pļaviņu HES ūdenskrātuvē ūdens līmenis samazināts, pēc kāda laika Tabores pagastā tas samazinājies par diviem centimetriem. Dzalbe uzskata, ka šī atbildīgajām institūcijām ir neērta tēma, par ko neviens negribot runāt.
Secinājums:
Apgalvojumam, ka Pļaviņu HES izraisa vai pastiprina plūdus Augšdaugavas novadā nav pamata.
