Drošinātājs

Ievainotie ukraiņi atgūstas Latvijā | #34 (intervija krievu valodā)

Drošinātājs

Pat domā čukstus. Kā (iz)dzīvot okupācijā? | #35 (intervija krievu valodā)

Pat domā čukstus. Kā (iz)dzīvot okupācijā? | #35

Drošības politikas eksperte: Dzīves realitāte pēc dronu uzbrukumiem Krievijā sāk mainīties

30. maijā Maskavā tika ziņots par vairāku desmitu bezpilota lidaparātu izmantošanu uzbrukumos. Tas liecina, ka acīmredzot karš ir sācies arī Krievijā, ka arī tur vairs nav droši, un tas, no vienas puses, varētu nākt Ukrainai par labu, bet no otras – radīt jaunu mobilizācijas vilni Krievijā un pastiprināt tās spēkus, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.

Droni virs Maskavas

Šonedēļ noticis plašs, iepriekš nebijis dronu uzbrukums Maskavai, kura saknes, pēc visa spriežot, meklējamas Ukrainā. Tas radījis daudzus jautājumus gan par Maskavas pretgaisa aizsardzības spējām, gan to, vai šāds uzbrukums nepamudinās Krieviju uz daudz plašāku mobilizāciju. Daudzi turpina spriest, ka tas varētu būt nākamais Ukrainas pretuzbrukuma manevrs.

"Jautājumu ir ļoti daudz, bet ir īpaši svarīgi tas, ka acīmredzot karš tagad ir sācies arī Krievijā, un Krievijas parastajiem iedzīvotājiem arī būs jādzīvo ar domu, ka varbūt viņiem nav droši naktī gulēt savos dzīvokļos, tāpat kā Ukrainā tas nav bijis droši jau kopš pagājušā gada februāra un daudzviet – kopš Krimas iebrukuma. Dzīves realitāte Krievijā sāk mainīties," vērtēja Bērziņa. 

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa.
Drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa.

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

Šādi pretuzbrukumi un provokācijas Krievijas teritorijā liek tās iedzīvotājiem saprast, ka karš nav kaut kas abstrakts, tā nav tikai propaganda vakara ziņās un tas neattiecas tikai uz tām ģimenēm, kurās kāds dienē frontē – šobrīd karš Krievijā var ietekmēt jebkuru un gandrīz jebkur. 

"Tas ļoti maina saprašanu Krievijā par to, kas ir karš un vai tas uz mums attiecas. Tam var būt dažādi efekti. Pirmkārt, tas var destabilizēt vai kaut kā nomākt Krievijas aizsardzības ministriju un padarīt viņu darbu grūtāku. No otras puses, Prigožins lūdz Putinam, lūdz Aizsardzības ministrijai veikt lielu mobilizāciju, tā bija mācība Prigožinam no Bahmutas, ka tagad būtu nepieciešama īsta mobilizācija, ja Krievija vēlas uzvarēt. Tādiem dronu uzbrukumiem Krievijā varētu būt otrs efekts, ka tagad tie kara atbalstītāji domā – nē, nu tā ir taisnība, ja jau mēs neesam drošībā, tad varbūt tiešām būtu jāuzvar," sprieda Bērziņa. 

Tas var realizēties jaunā mobilizācijas vilnī, kas nenāktu par labu Ukrainai, jo, lai arī kāda militārā tehnika tiktu sūtīta uz Ukrainu, cilvēku skaits tajā ir fundamentāli mazāks nekā Krievijā un Rietumu sabiedrotie savus karavīrus uz fronti sūtīt netaisās. 

"Šie dronu uzlidojumi, no vienas puses, varētu palīdzēt Ukrainai radīt tādu nedrošības efektu vai novērst [Krievijas armijas] vadības uzmanību, bet, no otras puses, tiem varētu būt nezināmi efekti attiecībā uz mobilizāciju vai uz potenciālām eskalācijām.

Tagad skatās, no kurienes nākuši droni, kas ir ārkārtīgi svarīgi, jo Rietumu partneri nevēlas, lai viņu tehniku izmantotu uzbrukumos Krievijas teritorijā. Ukrainas interesēs nav darīt ko tādu, kas samazinātu atbalstu no Rietumiem," uzsvēra drošības politikas eksperte. 

Demokrātijas apdraudējums Polijā

Polijā pār demokrātiju arvien vairāk savelkas tumšāki mākoņi. Nesen tur nolemts veidot parlamenta komisiju, kurai būtu gan prokuratūras, gan drošības dienestu, gan tiesas pilnvaras, kas ir ļoti savdabīgs veidojums, tostarp ar iespēju no politikas darbības izspiest opozīcijas pārstāvjus līdz pat desmit gadiem. Tiesiskuma problēma Polijā nav jauns stāsts, bet ekspertos radušās bažas, vai tas nevarētu ietekmēt atbalstu Ukrainai, jo šādi soļi nekādi neveicina Polijas saprašanos ar Rietumiem. Vai bažām ir kāds pamats?

"Pavisam noteikti. Ukrainas aizsegs tiek izmantots, lai attaisnotu jaunās komisijas veidošanu un ļoti antidemokrātisko darbību valdībā. Pavisam noteikti. Īpaši ironiski ir tas, ka komisija tiek veidota, lai atklātu Krievijas ietekmi iepriekšējos gados. Tajā pašā laikā tā nav pēc tiesiskuma principiem veidota, un tās sekas, īpaši pret opozicionāriem Polijā priekšvēlēšanu laikā, varētu būt dramatiskas un pat staļiniskas vai putiniskas.

Tas ir pavisam nelāgs un nesakarīgs jaunums, bet es neteiktu, kas tas varētu īpaši ietekmēt palīdzību Ukrainai vai Polijas ārkārtīgi svarīgo lomu ieroču un citas palīdzības ievešanā Ukrainā," skaidroja Bērziņa. 

Polija ir svarīgākais punkts ieroču nodošanas ķēdē Ukrainai, kurā ieguldīti milzīgi līdzekļi piemērotas infrastruktūras izveidošanā, un šobrīd, pirms lielā pretuzbrukuma, tajā ir tik daudz militārās tehnikas, ka to pārvest uz kādu citu valsti būtu ārkārtīgi sarežģīti. 

"Tas tik ļoti ietekmētu Ukrainas drošību, ka principā tas nenotiks. Būs asi vārdi pret Polijas valdību, bet savā ziņā viņi ar savu lielo atbalstu Ukrainai ir nopelnījuši kaut kādu imunitāti demokrātijas jautājumos, kuru tā nevienā vietā nav pelnījusi," secināja Bērziņa. 

Signāls no Moldovas

Moldovā šonedēļ Eiropas politiskās kopienas otrajā sanāksmē pulcējas 47 Eiropas valstu un valdību vadītāji. Tai īpašu uzmanību jāpievērš tieši izvēlētās norises vietas dēļ. 

"Lielākais jautājums savā ziņā Ukrainas karā ir par to, kāpēc ir Ukrainas karš. Vai tas attiecas tikai uz Ukrainu, vai tas ir tāpēc, ka Krievijai vajag tik ļoti konkrēti Ukrainu atpakaļ savā lokā, vai Ukrainas karš ir tādēļ, ka Krievija gribēja visas iepriekš pelēkās zonas, tātad Eiropu, kas nav Eiropas Savienībā, kas nav NATO,  bez jautājumiem Krievijas pusē," skaidroja Bērziņa. 

Vēl pirms iebrukuma Ukrainā savās vēstulēs NATO Krievija pauda neapmierinātību ar NATO paplašināšanos un sevi uztvēra par apdraudētu. Līdz ar to var secināt, ka Krievijas mērķis ir ievilkt savā sfērā, principā impērijā, visas apkārtējās valstis, kas nav Eiropas Savienībā vai NATO. 

"Šī sanāksme ir Moldovā, un Moldova ir visapdraudētākā Eiropas valsts, kas nav Eiropas Savienībā, kura nav NATO. Beidzot Eiropas valstu vadībai ir atbilde – vai pelēkā zona nozīmē automātiski Krievijas sfēru vai tomēr ir iespējams būt brīvā Eiropā, neesot NATO. Ar šo sanāksmi, ar lielu finansiālo atbalstu, diplomātisko atbalstu un faktisko klātbūtni šonedēļ Eiropa parāda Moldovai, bet arī Krievijai to, ka pelēkā zona nenozīmē, ka Krievijai ir tiesības uz to valsti, ka pelēkā zona var tikpat labi nozīmēt, ka ir tāda brīva Eiropa ārpus Eiropas Savienības un NATO," norādīja Bērziņa. 

Tas ir signāls Krievijai, ka nebūtu gudri mēģināt īstenot Moldovā vai kādā citā valstī to, ko tai izdevās uzsākt Ukrainā, jo tobrīd Eiropa savā ziņā bija iemigusi, bet šobrīd vairs tā nav – neviens vairs neguļ, un valstis, kuras vēlas būt eiropeiskas, Eiropa atbalstīs, norādīja drošības politikas eksperte. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti