«Čekas maisi» jau šogad būs publiski pieejami Nacionālajā arhīvā
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā nobalsoja par grozījumiem, kas paredz publiskot Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēku, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku, kā arī VDK darbinieku telefongrāmatas un Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas aprakstus.
Šos datus izvietos Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā līdz gada beigām.
Paredzams, ka no nākamā gada maija publiskos arī citus VDK dokumentus.
Par likuma izsludināšanu vēl gan jālemj Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.
Likumu atbalstīja 71 deputāts.
Pret balsoja tikai viens parlamentārietis - Arvīds Ulme no Zaļo un Zemnieku savienības.
Nākamo Valsts prezidentu ievēlēs atklātā balsojumā
Jau nākamvasar, kad beigsies Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pilnvaru termiņš, viņa pēcteci Saeimas deputāti ievēlēs atklātā balsojumā.
Grozījumus Satversmē ceturtdien atbalstīja pārliecinošs parlamenta deputātu vairākums.
Diskusijas par iespējamām izmaiņām Valsts prezidenta vēlēšanu procedūrā ilga aptuveni septiņus gadus.
Jelgavas pašvaldība, iespējams, iztērējusi tūkstošiem eiro alkoholam
Valsts policija sāka kriminālprocesu pret kādu Jelgavas veikalnieku par grāmatvedības datu grozīšanu.
Tomēr šajā procesā vēl nozīmīgāka loma varētu būt Jelgavas domei.
Pašvaldība, iespējams, gadiem sagrozīja arī savu grāmatvedību.
Proti, desmitiem tūkstošu eiro tērēja nevis ziedu iegādei, kā norādīja atskaitēs, bet gan dārgam alkoholam, domes vadības privātām vajadzībām.
Uzraugošo iestāžu uzmanību Jelgavas domes izpriecām vērsa veikala pārdevēja, kam alkohols pavadzīmēs bija jānoformē kā puķes.
Pašu pārdevēju no darba atlaida.
Nīderlande aprīlī novērsusi Krievijas kiberuzbrukumu
Arī Nīderlande apsūdz Krievijas militāro izlūkdienestu kiberuzbrukuma gatavošanā pret Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizāciju.
Aizdomās par šāda uzbrukuma veikšanu aprīlī aizturēja četras personas, kuras izsūtīja no valsts.
Līdzīgas apsūdzības kiberuzbrukumu veikšanā iepriekš izteica arī Lielbritānija.
Krievijas darbības nosodīja Eiropas Savienība un NATO, solot veicināt savas aizsardzības spējas digitālajā telpā.
Ukraina apsūdz Ungārijas diplomātu nelikumīgā pasu izsniegšanā
Ukraina deva Ungārijas pārstāvniekam 72 stundas, lai atstātu valsti un apsūdz to nelikumīgā Ungārijas pasu izsniegšanā Ukrainā dzīvojošajiem etniskajiem ungāriem.
Reaģējot uz Ukrainas soli, Ungārija nolēma izraidīt Ukrainas pārstāvnieku.
Kijeva apsūdz Ungārijas pārstāvnieku, "darbībās, kas nav savienojamas ar konsulāro statusu".
Tā izraidīšana ir kārtējais konflikts Ukrainas diplomātiskajās attiecībās ar Budapeštu, kura piedraudēja bloķēt Kijevas centienus pievienoties Eiropas Savienībai un NATO.
