Ziņas vieglajā valodā 16. augustā 

Ziņas vieglajā valodā 16. augustā.

Ziņas vieglajā valodā 16. augustā 
00:00 / 04:56
Lejuplādēt

Krimas pussalā Ukrainā sprādzienos sapostīts dzelzceļš

Krievijas okupēto Krimas pussalu otrdien satricinājuši kārtējie sprādzieni. 

Sprādzienos iznīcināta liela Krievijas munīcijas noliktava un nodarīti postījumi dzelzceļam. 

No otrdienas dzelzceļa satiksme starp Krimu un Ukrainu vairs nepastāv. 

Tā pavēstījis Ukrainas parlamenta deputāts Oleksijs Hončarenko. 

Vairāki sprādzieni dienas laikā nogranduši arī militārās aviobāzes teritorijā Simferopoles rajonā.

Analītiķi: Krievija gatavo triecienus Ukrainai no Baltkrievijas

Krievija gatavo masveidīgus triecienus pa Ukrainas teritoriju no Baltkrievijas. 

Par to brīdinājuši baltkrievu aktīvisti, kas seko Krievijas bruņojuma kustībai. 

Projekta "Belasrusskij Gajun" kanāli ziņo – lai veiktu masveida raķešu triecienus no Baltkrievijas, Zjabrovkas lidlaukā izvietoti 14 raķešu kompleksi "S-400" ar vismaz 60 raķetēm, kā arī liels skaits citas smagās kaujas tehnikas. 

Militārais eksperts Oļegs Ždanovs prognozējis, ka uzbrukumi varētu notikt ap Ukrainas Neatkarības dienu 24. augustu.

Britu izlūkdienests ziņo, ka pēc Krievijas Melnās jūras flotes flagmaņa "Moskva" nogremdēšanas un kontroles zaudēšanas pār stratēģiski svarīgo Čūsku salu Krievija faktiski ir zaudējusi spējas kontrolēt situāciju arī visā Melnajā jūrā.

Latvija piegādājusi Ukrainai sešas pašgājējhaubices

Latvija Ukrainas armijai piegādājusi sešas pašgājējhaubices un to lietošanai nepieciešamo munīciju. 

Savukārt Ukrainas Gaisa spēki saņēmuši četrus Latvijas dāvinātus helikopterus. 

Un arī Latvijā sāk vākt ziedojumus kaujas drona "Bayraktar" iegādei un dāvināšanai Ukrainai. 

Tā liecina informācija portālā "Ziedot.lv". 

Līdzīgas akcijas jau notikušas, piemēram, Polijā, Lietuvā, Norvēģijā un Kanādā.

Igaunijā nojaukts piemineklis padomju tankam

Padomju laika pieminekļa - tanka - pārvietošana Narvā

Igaunijā otrdien demontēts jeb nojaukts piemineklis padomju tankam "T-34". 

Pieminekli turpmāk varēs apskatīt Igaunijas Kara muzejā. 

Tas atrodas netālu no galvaspilsētas Tallinas. 

Neraugoties uz asajām diskusijām pirms pieminekļa aizvākšanas, tanka pārvietošana notikusi bez nopietniem starpgadījumiem.

Somija samazinās vīzu izsniegšanu Krievijas tūristiem

Somija no 1. septembra būtiski samazinās vīzu izsniegšanu Krievijas tūristiem. 

Somijas valdība lēmusi, ka no nākamā mēneša vīzas tūristiem no Krievijas izsniegs 10% apmērā no pašreizējā apjoma.

Igaunija no ceturtdienas aizliegs iebraukšanu valstī Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Igaunijā izdota Šengenas zonas vīza. 

Tikmēr Ziemeļvalstīm nav vienota viedokļa par tūristu vīzu neizsniegšanu.

Latvijā plāno termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem atjaunot tikai retos gadījumos

Latvijā termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem plāno atjaunot tikai retos gadījumos. 

Par to vienojušās valdību veidojošās partijas. 

Kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā Latvijā anulētas jeb par nederīgām atzītas gandrīz 1000 uzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. 

Tostarp anulētas 114 atļaujas, balstoties uz drošības iestāžu atzinumiem.

Pasu un ID karšu beigušos termiņu plāno pagarināt līdz 2023. gada aprīlim

Latvijas iekšienē, iespējams, drīkstēs izmantot personu apliecinošus dokumentus, kuriem derīguma termiņš beidzies pirms vairākiem gadiem. 

Cilvēki, kuriem pase vai ID karte derīga līdz 2020. gada 1. martam, šos dokumentus varētu drīkstēt izmantot līdz nākamā gada 30. aprīlim. 

Tā lēmusi valdība. 

Lai izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jābalso Saeimai. 

Cilvēki varēs, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Koalīcija vienojas par pilnīgu atteikšanos no OIK un atbalstu uzņēmējiem energocenu krīzē   

Valdību veidojošās partijas jeb koalīcija vienojusies par pilnīgu atteikšanos no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) gan privātpersonām, gan juridiskām personām. 

Tāpat koalīcija vienojusies par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē.

Tas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro. 

Šo plānu valdība varētu skatīt augusta beigās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ziņas vieglajā valodā

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt