Vienu socmediju, lūdzu! Vai sociālie mediji padara mūs nelaimīgus?

Sociālie mediji un daudzas telefonā pavadītas stundas ir kļuvušas par tipisku 21. gadsimta cilvēka ikdienas sastāvdaļu. 2019. gadā 3,3 miljardi cilvēku lieto sociālo mediju platformas savos telefonos. Un līdz ar popularitāti ir nākušas arī bažas par to,  ka šīs platformas manipulē ar lietotājiem. Bet vai šīs bažas ir pamatotas?

Kā platformas noķer tevi uz āķa?

Ir teiciens, ka vienīgās divas industrijas, kas sauc savus klientus par ‘’lietotājiem’’ ir programmatūras kompānijas un narkodīleri. Abiem interesē, lai tu turpini lietot. Kā Šons Pārkers, vienu brīdi "Facebook" prezidents, teica par "Facebook" pirmajiem gadiem, viņu mērķis bija ‘’kā lai mēs patērējam pēc iespējas vairāk lietotāja laika un uzmanības’’. Tā viņi nonāca pie like pogas izveides, kas sniedz lietotājam nelielu dopamīna devu un tā iedrošina radīt vairāk satura.

Šīs platformas cilvēka psiholoģijas izmantošanu ir pārvērtušas par zinātni. Tajās ir veselas nodaļas ar pētniekiem un psihologiem, kuru uzdevums ir panākt, lai tu izdari to, ko platforma vēlas. Šo izpētes lauku sauc par "Persuasive design" jeb, mēģinot to iztulkot, pārliecinošo dizainu. Tie ir psiholoģiskie un sociālie principi, kas jāņem vērā, ja vēlies caur produktu vai tehnoloģiju mainīt cilvēku uzvedību.

Tādas lietas kā automātiska nākamā video atskaņošana "Youtube", tas uzmācīgais sarkanais burbulītis paziņojumiem, feeds, kurš ir tikpat bezgalīgs kā kosmosa dzīles un nemanāma lietotāja bakstīšana to izvēļu virzienā, kuras ir izdevīgas platformai - šie visi ir apzināti dizaina lēmumi, lai mūs ievilktu un aizāķētu. Bet vai mēs te varam izmantot vārdu ''atkarība''?

Mums ir jābūt uzmanīgiem, lietojot šo terminu, jo atkarība ir patoloģija. Es nevaru salīdzināt to, ka es pavadu stundu par ilgu "Youtube", skatoties, kā hidrauliskā prese saspiež lietas, ar tādu atkarību kā alkoholisms. Jā, tas ir ievelkoši. Jā, man ir grūti sevi apstādināt. Bet tā nav atkarība. Saukt to par atkarību ir vieglāk, jo tas noveļ atbildību no sevis. 

Ja nu tomēr mēs esam atkarīgi un aizāķēti pret pašu gribu, tad mums būtu jābūt kā tipiskam atkarīgajam -  nelaimīgiem un depresijā. It īpaši bērniem un jauniešiem, kuri pret šīm tehnikām ir īpaši jūtīgi. Vai ne?

Vai sociālie tīkli rada depresiju un trauksmi?

Vairāki 2019. gada pētījumi nav atraduši nekādu saikni starp sociālo mediju lietošanu un paaugstinātu depresiju vai trauksmi bērnos un jauniešos. Cits pētījums, kas notika astoņu gadu garumā un pētīja 500 bērnus cauri augšanas procesam no 13 līdz 20 gadu vecumam, neatrada nekādu saikni starp sociālajos medijos pavadīto laiku un mentālās veselības problēmām. Šī izpēte ir īpaša ar savu ilgumu, jo agrākie pētījumi lielākoties apskatīja tikai īstermiņa ietekmi.

Bet, ja sociālajos tīklos pavadītais laiks automātiski nenoved pie depresijas, tad tas, ko mēs tur darām, gan var ietekmēt mentālo veselību. Pētnieki atšķir aktīvo sociālo tīklu lietojumu - sarakstīšanos, komentēšanu, satura publicēšanu un pasīvu skrollēšanu un pasīvu satura patērēšanu. Tas otrais variants gan var negatīvi ietekmēt mentālo veselību.

Vēl viens negatīvais aspekts ir sociālais salīdzinājums - vai es esmu tikpat skaists, tievs, veiksmīgs.

Un pēdējā svarīga lieta - miegs. Laba izgulēšanās ir viens no svarīgākajiem faktoriem mentālajā veselībā, un telefona lietošana pirms gulētiešanas var ietekmēt miega kvalitāti.

Tātad, lai sociālie tīkli nepadarītu mūs nelaimīgus, tos nevajag lietot pasīvi, vajag izvairīties no sociālā salīdzinājuma un nevajag lietot telefonu pirms gulētiešanas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Medijpratība
Ziņas
Jaunākie
Interesanti