Šis ir otrais raksts, kurā īsi apkopoti RSU Komunikācijas fakultātes pētnieku veidotā medijpratības uztveres pētījuma dati un secinājumi [1]. Pirmajā rakstā piedāvāti dati, kas raksturo iedzīvotāju interesi par medijpratību; trešajā – par respondentu ievērotajiem medijpratības uzlabošanas pasākumiem.

 

Atbildot uz jautājumu “Kādi ir 5 vislielākie draudi Latvijai, sabiedrībai kopumā, ja iedzīvotājiem ir nepietiekamas medijpratības zināšanas un prasmes?”: 

• 40% respondentu uzskata, ka tas nozīmē bērnu drošības apdraudējumu,
• 28% - zemāku iedzīvotāju labklājību,
• 28% - iedzīvotāju drošības apdraudējumu,
• 27% - sabiedrības degradēšanās,
• 26% - sliktākas izglītības iegūšanas iespējas,
• 24% - Latvijas atpalicību no citām ES valstīm,
• 20% - sliktāku veselības aprūpi,
• 18% zemāku kultūras līmeni,
• 17% - vardarbības līmeņa pieaugums,
• 16% - Latvijas neatkarības, drošības apdraudējumu,
• 15% - problēmas iekšpolitiskajā vidē (piemēram, vēlēšanu iznākums),
• 14% masu mediju degradācija,
• 12% kvalitatīvu masu mediju iznīkšana pieprasījuma trūkuma dēļ,
• 7% - nacionālās kultūras pagrimums,
• 11% - nekas no minētā,
• 11% – grūti atbildēt.

Bērnu drošības apdraudējums svarīgāks sievietēm (46%), salīdzinot ar vīriešiem (35%), respondentiem ar augstāko izglītību (45%), LR pilsoņiem, publiskajā sektorā strādājošiem, cilvēkiem ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem. Piederība vecuma grupai vai dzīvesvieta nav nozīmīga atbildēs uz šo jautājumu. Dzimums, vecums vai izglītība neietekmē respondentu vērtējumu par iedzīvotāju drošības un labklājības apdraudējumu nepietiekamu medijpratības zināšanu dēļ.

Risinājums – digitālās prasmes un kontrole

No dažādām zināšanām un prasmēm, kas nepieciešamas, lai mazinātu nepietiekamas medijpratības radītus draudus sev un sabiedrībai, respondenti kopumā un arī pēc intereses par medijpratību izdalītajās grupās uzsver prasmes lietot mūsdienu komunikācijas tehnoloģijas, ierīces un pakalpojumus. Tomēr respondentu skatījumā svarīgas ir ne tikai “rīkošanās” prasmes, nozīmīgas ir zināšanas par saturu, tā izmantojumu un novērtēšanu. Vairāk nekā puse respondentu (56%) atzīmē prasmi lietot viedtelefonu, datoru, internetu, 44% uzskata, ka svarīgas ir zināšanas par to, kur vērsties pēc palīdzības, ja ir problēmas (draudi internetā, vajāšana), 38% - zināšanas, kā strādā sociālie mediji, 37% - likuma zināšanas (piemēram, par savām tiesībām, autortiesībām, reklāmu, patērētāju tiesībām), 35% - prasmes, kā uzlikt piekļuves ierobežojumus bērniem, 33% - prasmes meklēt un novērtēt informāciju, 31% - prasmes pārbaudīt faktu patiesumu, 28% - kritiskā domāšana, 22% - kā lietot sociālās tīklošanās platformas, 20% - kā kontrolēt informāciju par sevi dažādās platformās, datubāzēs, informācijas apstrādes sistēmās, 7% - zināšanas par masu mediju ētiku; 6% - kā veidot uzņēmējdarbību internetā. Digitālo prasmju izcelšana varētu būt saistīta ar medijpratības izpratnes tradīciju Latvijā – pirmie medijpratības izglītības projekti koncentrējās uz digitālās pratības uzlabošanu, tos atbalstīja informācijas tehnoloģiju uzņēmumi. 

Domājot par nepietiekamas medijpratības radītu risku mazināšanu iedzīvotājiem un sabiedrībai, respondenti biežāk min sociālo mediju lietošanas kontroli (41%), atbalsta sociālo mediju darbības regulēšanu (34%), interneta mediju darbības caurskatāmības nodrošināšanu (33%), cīņu pret maldinošas informācijas izplatīšanu (32%), pasākumus medijpratības uzlabošanai (30%). No dažādām izvēlēm, respondenti retāk minējuši atbalsta palielināšanu kvalitatīviem medijiem (19%), žurnālistu pašregulācijas veicināšanu (11%), starptautisku interneta platformu pašregulācijas veicināšanu (9%).

Visās skolās jāmāca medijpratība

Vērtējot sabiedrības medijpratības uzlabošanai nepieciešamos soļus, respondenti uzsver izglītības lomu: 50% uzskata, ka pamatskolas un 45% domā, ka vidusskolas mācību programmās jāiekļauj zināšanas par medijiem un to ietekmi, 32% sagaida vairāk izglītojoša rakstura materiālus masu medijos, 27% domā, ka pašvaldībām un valstij kopumā būtu jānodrošina medijpratības kursi (mūžizglītība), 25% piekrīt, ka augstākās izglītības programmās  jāiekļauj obligātu saturu par medijiem un to efektiem sabiedrībā, 24% uzskata, ka jābūt augstākām prasībām medijiem par riskanta satura iezīmēšanu, 17% domā, ka par šiem jautājumiem jārīko vairāk pasākumu, diskusiju.

Raksturojot savu uzvedību saistībā ar vairākiem medijpratības aspektiem, respondenti uzsver valsts resursu lietošanu, izglītības iegūšanu internetā, sekošanu mediju saturam par informācijas kvalitāti, dalīšanos ar nozīmīgu informāciju un ieteikumiem sociālās tīklošanās vietnēs.

Uzklikšķiniet, lai palielinātu:

No piedāvātajiem pasākumiem  risku samazināšanai respondenti biežāk izvēlas risinājumus, kas saistīti ar izglītību un regulāciju, piekrītot, ka jānodrošina digitālo platformu darbības caurskatāmība, jāpalielina to atbildīguma, jāregulē sociālo mediju lietojums, vēl vairāk jācīnās pret dezinformāciju. Izglītības lomas akcentēšana visticamāk atspoguļo situāciju, ka medijpratībai nav skaidri definēta vieta formālās izglītības saturā Latvijā [2].Respondenti zināšanas, draudus un medijpratības pasākumus saista ar digitālās vides ietekmi. Tā, pēc respondentu domām, rada draudus, kuru pārvarēšanai nepieciešamas vēl labākas zināšanas un prasmes. Jaunieši, izglītoti un medijpratībā ieinteresēti respondenti, saskata augstāku draudu līmeni un izrāda lielāku gatavību meklēt to seku risinājumu, ko rada nepietiekama medijpratība.

Nākamajā rakstā – par mediju politikas pasākumiem.

*Par pētījumu:

Latvijas iedzīvotāju medijpratības uztveres pētījums ir daļa no  ERASMUS+ Strategic Partnership projekta “Media and Information Literacy & Innovative Teaching Methods Laboratory” No. 2017-1-LV01-KA203-035429. Pētījuma dizainu veidoja RSU Komunikācijas fakultātes pētnieki Anda Rožukalne, Ilva Skulte un Alnis Stakle. Pētījuma dati iegūti SKDS veiktā aptaujā 2019.gada maijā, intervējot 1017 Latvijas iedzīvotājus viņu dzīvesvietā.