Vismaz 70 valstu iedzīvotājus skārušas dezinformācijas kampaņas. Tas secināts Oksfordas universitātes pētījumā, analizējot gan valdību mēģinājumus ietekmēt savu valstu pilsoņu domas, gan manipulējot ar sabiedrības viedokli ārvalstīs.

Katja Vogta: Es domāju, ka tā ir globāla tendence, kuru radījis milzīgais informācijas apjoms, kas mums pieejams. Un, pat ja nebūtu nekādas dezinformācijas, iedomāsimies šādu lielisku pasauli: pētījumi liecina, ka 90% no visiem datiem, kas mums pašlaik pieejami, ir radīti pēdējos divos gados. Katru dienu pasaule saražo jaunu informāciju, kas ir 250 tūkstošu reižu apjomīgāka nekā informācija, kas atrodas pasaulē lielākajā bibliotēkā. Katru dienu mēs radām vairāk informācijas, nekā radījām gadsimta laikā pirms diviem gadsimtiem.

LTV: Ja raugāmies uz, teiksim, pēdējiem desmit gadiem, kad parādījās sociālie mediji, vai ir arī uzlabojumi – cilvēki sapratuši, ka šie portāli var būt problemātiski, un tagad ir izglītotāki?

Es domāju, ka patiesībā ir pretēji. “Facebook” ir divi miljardi lietotāju – tā platforma ir lielāka par jebkuru pasaules valsti. Un tā ir tikai viena no daudzām.

Es nedomāju, ka cilvēki pietiekami šķiro informāciju, to lietojot.

Ir liela uzticība, jo it kā esi draugu lokā, taču arī esi gana anonīms un vari radīt jaunu identitāti sociālos medijos, kas atšķiras no tās, kad runā ar cilvēku aci pret aci. Nedomāju, ka cilvēki šajā ziņā ir izglītotāki, taču es ceru, ka cilvēki lēnām sāk pamosties un saredz, kā viņus ietekmē daudzas lietas vienlaikus, tostarp, atkarība no digitālajām ierīcēm un sociālajiem medijiem, mūsu pašu emocionālais stāvoklis un domāšanas veids. Ir cilvēki, kas, piemēram, vairāk apzinās, ka var iestrēgt informācijas burbulī. Taču nedomāju, ka šāda domāšana ir tik izplatīta, ja runājam par šiem diviem miljoniem lietotāju visā pasaulē

Ja turpinām par šo pesimistisko ceļu: tagad pagājis gana ilgs laiks, lai valdības, piemēram, Ķīnas vai Krievijas valdība, kļūtu vēl spējīgākas ietekmēt savus cilvēkus un cilvēkus ārvalstīs. Pieredze uzkrāta, un, ja jau sakāt, ka cilvēki nav gudrāki, tad valdības pilnīgi noteikti ir.

Jā! Es domāju, ka internets un sociālie tīkli sniedz ietekmēšanas mehānismus vēl nebijušā mērogā. Un ir tie, kuri ļaunprātīgi izmanto cilvēku uzticēšanos un mūsu kā lietotāju vājās vietas. Es varbūt savu ceļu sauktu nevis par pesimistisku, bet par reālistisku, taču iedvesmojošu, jo domāju, ka mums jāsāk ar izglītības sistēmu – jāuzrunā vecāki, pensionāri, kas lieto sociālos tīklus, kā arī studenti un jaunieši. Un jāvairo izpratne par savu lomu, darbojoties šajos tīklos. Tas ļaus saprast, ka tajos pastāv manipulatīva ietekme – vienalga, vai no reklāmdevējiem, vai algoritmiem, vai ārvalstu valdībām, kas grib ietekmēt jūsu viedokli. Un šeit es esmu optimistiska, jo domāju, ka

iespējams īsā laikā apgūt prasmes, kas ļauj pretoties manipulācijai.