Lai gan Latvijas iedzīvotāju interese par medijpratību aug, statistika vēl joprojām rāda, ka cilvēkiem trūkst zināšanu un spējas atpazīt uzticamu informāciju medijos no tendenciozas un maldinošas. 

Dezinformācijas pētniece Aleksejeva norādīja, ka

kopumā no dezinformācijas nav pasargāts neviens. Viena no pazīmēm, kas padara cilvēku tādu kā uzņēmīgāku pret dezinformāciju, ir ļoti spēcīga pārliecība, ka “nu, es jau zinu”.

“Šī pārliecība, kas balstīta tādā kā egocentrismā un kas arī veido to identitāti cilvēkam, ka es esmu gudrs, es zinu, es esmu labs, jo es ar šo informāciju dalos, – arī rada to efektu, ka cilvēks neatkāpjas pat tad, kad viņu konfrontē ar reāliem faktiem, ar reāliem pierādījumiem, viņš neatkāpjas no savas pārliecības,” skaidroja Aleksejeva. 

Mediju eksperte Anda Rožukalne stāstīja, ka kopā ar kolēģiem reiz intervējuši tos, kas dezinformē. Interviju laikā atklājies vēl kāds domāšanas modelis, kas rada risku kļūt par dezinformācijas upuri. Tā esot tā sauktā “maģiskā domāšana”.

Rožukalne sacīja: “Tur ir vairākas definīcijas. Vienkāršākā ir tā, ka tu piedēvē kaut kādiem notikumiem neeksistējošas cēloņsakarības. Nu, piemēram, ir skaidrs laiks, lidinās virs galvas mums lidmašīnas, kas fizikālu un ķīmisku procesu rezultātā atstāj savas degvielas atliekas, tās savas astes gaisā. Un tas tiek interpretēts, kā no gaisa nākošu sabiedrībai kaitīgu vielu izplatīšana.”

Žurnālists Jānis Geste arī vērtēja, ka vēl kāda šobrīd

jo īpaši aktuāla problēma ir tā, ka parādās aizvien vairāk cilvēku no dažādām paaudzēm, kas lieto internetu, bet uzņemto informāciju kritiski neizvērtē. 

“Jo, ja tu nospied podziņu “Enter”, “Google”  ierakstot jebko, un tev izmet kaut kādu atbildi, tad ļoti daudzi to uztver kā absolūtu patiesību, pat nemeklējot tālāk – kas tas ir, kāpēc tas ir un ko tas īsti tev vēsta. Un tas man šķiet ir bīstami,” norādīja Geste.

Vēl riskus krist dezinformācijas slazdos var veidot arī cilvēku vēlme piederēt pie kādas konkrētas kopienas. Dezinformācijas pētniece Aleksejeva skaidroja, ka šī vēlme ir saprotama, jo cilvēks ir tāds kā “bara dzīvnieks”, kas izdzīvo tikai tad, ja dzīvo kopā un dalās ar savām spēcīgajām pusēm.

“No turienes nāk tas, ka mums ir jāspēj sadarboties, un, ja mans bars, mana kopiena, ir pieņēmusi kādu nepatiesu apgalvojumu kā patiesu, tas jau ir kļuvis par tādu kā reliģisku pamatu. Tad cilvēkam, ja viņš nejūtas pietiekami pašpārliecināts un ja tā kopiena viņam ir svarīga, viņš vienkārši baidīsies par to runāt pat tad, ja tiešām viņu [kāds] draudējis atlaist darbā. Un tālāk viņš izvēlēsies paļauties uz savu kopienu, tiešām aizies no darba,” atzīmēja Aleksejeva. 

Raidījuma eksperti mudināja vienmēr internetā izlasīto informāciju pārbaudīt citos kvalitatīvo mediju ziņu portālos, lai pārliecinātos, ka sociālajos tīklos un pseido mediju paustā informācija ir patiesa un objektīva.