Revidents

Kādi ciltskoka veidošanai noderīgi dati atrodami dokumentu arhīvos?

Revidents

Kā atpazīt dažādos medijos publicētas viltus ziņas?

Revidents. Kā atpazīt viltus ziņas?

Kuri cilvēki visvairāk pakļauti dezinformācijas riskam? Skaidro eksperte

Lai arī sabiedrībai bieži liekas, ka neizglītotāki, sociālekonomiski neaizsargātāki cilvēki varētu būt vairāk pakļauti dezinformācijas riskam, kopumā no dezinformācijas nav pasargāts neviens, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “Revidents” skaidroja dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva. 

Lai gan Latvijas iedzīvotāju interese par medijpratību aug, statistika vēl joprojām rāda, ka cilvēkiem trūkst zināšanu un spējas atpazīt uzticamu informāciju medijos no tendenciozas un maldinošas. 

Dezinformācijas pētniece Aleksejeva norādīja, ka

kopumā no dezinformācijas nav pasargāts neviens. Viena no pazīmēm, kas padara cilvēku tādu kā uzņēmīgāku pret dezinformāciju, ir ļoti spēcīga pārliecība, ka “nu, es jau zinu”.

“Šī pārliecība, kas balstīta tādā kā egocentrismā un kas arī veido to identitāti cilvēkam, ka es esmu gudrs, es zinu, es esmu labs, jo es ar šo informāciju dalos, – arī rada to efektu, ka cilvēks neatkāpjas pat tad, kad viņu konfrontē ar reāliem faktiem, ar reāliem pierādījumiem, viņš neatkāpjas no savas pārliecības,” skaidroja Aleksejeva. 

Mediju eksperte Anda Rožukalne stāstīja, ka kopā ar kolēģiem reiz intervējuši tos, kas dezinformē. Interviju laikā atklājies vēl kāds domāšanas modelis, kas rada risku kļūt par dezinformācijas upuri. Tā esot tā sauktā “maģiskā domāšana”.

Rožukalne sacīja: “Tur ir vairākas definīcijas. Vienkāršākā ir tā, ka tu piedēvē kaut kādiem notikumiem neeksistējošas cēloņsakarības. Nu, piemēram, ir skaidrs laiks, lidinās virs galvas mums lidmašīnas, kas fizikālu un ķīmisku procesu rezultātā atstāj savas degvielas atliekas, tās savas astes gaisā. Un tas tiek interpretēts, kā no gaisa nākošu sabiedrībai kaitīgu vielu izplatīšana.”

Žurnālists Jānis Geste arī vērtēja, ka vēl kāda šobrīd

jo īpaši aktuāla problēma ir tā, ka parādās aizvien vairāk cilvēku no dažādām paaudzēm, kas lieto internetu, bet uzņemto informāciju kritiski neizvērtē. 

Jaunais “Revidents”

Latvijas Televīzijas (LTV) jaunajā sezonā raidījums “Pārtikas revidents” maina nosaukumu un pievēršas plašākam tematu lokam.

Turpmāk pirmdienās plkst.18.55 LTV pirmajā kanālā būs skatāms jauns raidījumu cikls “Revidents”, kas katru nedēļu revidēs un risinās dažādus sadzīviskus, praktiskus un ikdienā noderīgus jautājumus. Raidījumu vadīs LTV žurnāliste Ieva Strazdiņa, kura ne tikai sarunāsies ar raidījumā atainoto nozaru speciālistiem un sabiedrības pārstāvjiem, bet arī ļausies dažādiem eksperimentiem, lai pārliecinātos par to, kā saņemtos padomus pavisam vienkāršā veidā realizēt dzīvē.

“Jo, ja tu nospied podziņu “Enter”, “Google”  ierakstot jebko, un tev izmet kaut kādu atbildi, tad ļoti daudzi to uztver kā absolūtu patiesību, pat nemeklējot tālāk – kas tas ir, kāpēc tas ir un ko tas īsti tev vēsta. Un tas man šķiet ir bīstami,” norādīja Geste.

Vēl riskus krist dezinformācijas slazdos var veidot arī cilvēku vēlme piederēt pie kādas konkrētas kopienas. Dezinformācijas pētniece Aleksejeva skaidroja, ka šī vēlme ir saprotama, jo cilvēks ir tāds kā “bara dzīvnieks”, kas izdzīvo tikai tad, ja dzīvo kopā un dalās ar savām spēcīgajām pusēm.

“No turienes nāk tas, ka mums ir jāspēj sadarboties, un, ja mans bars, mana kopiena, ir pieņēmusi kādu nepatiesu apgalvojumu kā patiesu, tas jau ir kļuvis par tādu kā reliģisku pamatu. Tad cilvēkam, ja viņš nejūtas pietiekami pašpārliecināts un ja tā kopiena viņam ir svarīga, viņš vienkārši baidīsies par to runāt pat tad, ja tiešām viņu [kāds] draudējis atlaist darbā. Un tālāk viņš izvēlēsies paļauties uz savu kopienu, tiešām aizies no darba,” atzīmēja Aleksejeva. 

Raidījuma eksperti mudināja vienmēr internetā izlasīto informāciju pārbaudīt citos kvalitatīvo mediju ziņu portālos, lai pārliecinātos, ka sociālajos tīklos un pseido mediju paustā informācija ir patiesa un objektīva.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt