Kā neļaut sev skalot smadzenes? Slavenības, to izteikumi un patiesība

Cilvēki mēdz kļūdīties. Dažreiz maldina apzināti - kaut ko pārspīlē, izrauj no konteksta, noklusē kādu svarīgu detaļu. Un pat samelo, lai panāktu savu vai parādītu sevi labākā gaismā. Tas nav patīkami, bet, ja to dara cilvēki, kuru vārdiem un darbiem ir ietekme - vai tas būtu ar lēmumu pieņemšanu saistīts amats, vai tūkstošiem sekotāju sociālajos tīklos -, šādai rīcībai var būt nopietnas sekas. Ar dažiem piemēriem parādīsim, kā viegli pamanīt maldināšanu un neļauties tikt izmuļķotam. 

Lauris Reiniks un eksperta ieteikumi

Lauris Reiniks un Stenfordas eksperta ieteikumi

2019. gada decembrī Ķīnā tika atklāts jauns koronavīruss, kura izraisītā slimība Covid-19 vēlāk visā pasaulē nogalināja simtiem tūkstošu cilvēku. Kad tā sāka izplatību Eiropā, mūziķis Lauris Reiniks savos sociālo tīklu kontos ievietoja īsus padomus, kā atpazīt slimību un no tās pasargāties. Reiniks rakstīja, ka informācija nāk no Stenforda Universitātes slimnīcas valdes locekļa ziņojuma. Mūziķis to esot atzinis par vērtīgu, iztulkojis no angļu valodas un cerot, ka noderēs arī citiem.

Kas Reinika rakstīto liek apšaubīt? 

  • Pirmkārt, pievērs uzmanību, kas informāciju izplata!

"Smadzeņu skalotava"

Izspēlē Latvijas Radio un LSM.lv medijpratības spēli jauniešiem "Smadzeņu skalotava". 

Lauris Reiniks ir populārs cilvēks, "Twitter" tīklā vien viņam ir vairāk nekā 30 tūkstoši sekotāju un liela daļa no tiem dalījās ar šo ierakstu. Bet cilvēka atpazīstamība nenozīmē, ka viņš ir eksperts visās jomās. Jābūt dubultā uzmanīgam, ja par kaut ko specifisku - un mazpazīstams vīruss noteikti tāds ir - izsakās cilvēks, kura ikdienas nodarbošanās ar to nekādi nav saistīta. 
  • Otrkārt - kas ir teksta autors?

Reiniks gan rakstīja, ka tie nav viņa paša, bet eksperta secinājumi. Stenforda Universitāte ASV ir starp labākajām pasaulē, un tās vārds it kā padara informāciju uzticamāku. Tomēr sajūta ir maldinoša. Ja “eksperts” ir bez vārda un uzvārda un ierakstā nav ievietota saite uz uzticamu vietni, kurā ziņojums lasāms, nav nekāda pamata rakstītajam ticēt. Visdrīzāk, Reiniks nezināja, ka šī paša teksta krievu valodas versijai kā autors bija norādīts kāds tikpat anonīms eksperts “jaunais ārsts no Krievijas Jurijs Kļimovs”, bet vēl citā variantā šos padomus deva “ārsts no Taivānas”.

  • Treškārt - vai saturs atbilst patiesībai?

To ne vienmēr ir viegli noskaidrot, īpaši, ja runa ir par tādu jaunu parādību kā Covid-19. Pārbaudīsim, piemēram, tā sauktā Stenfordas eksperta pausto, ka saslimšana ar jauno koronavīrusu norit bez iesnām. Šajā gadījumā jāmeklē, ko par šo tēmu saka uzticami avoti. 

Kopš Covid-19 uzliesmojuma sākumā visvairāk informācijas par slimību atrodams Pasaules Veselības organizācijas (PVO) mājaslapā. Tā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas veidota institūcija, kas sadarbojas ar atzītiem zinātniekiem no visas pasaules. PVO lapas jautājumu un atbilžu sadaļā redzama rindkopa par simptomiem, kuru vidū minētas arī iesnas. Savukārt ziņas par vīrusa bojāeju 26-27 grādos uzticamos avotos nav atrodamas vispār. Gluži pretēji, sadaļā Mītu kliedētāji (Advice to the public Myth busters) apliecina, ka vīrusu var saķert arī siltā laikā un karsta vanna neārstēs.

PVO ir publicējusi arī citus avotus, kur atrodama uzticama informācija par jauno koronavīrusu (Research and Development - Other resources on coronavirus disease (COVID-19)). Latviešu valodā aktuālās ziņas, kā arī ieteikumus slimības atpazīšanai publicē valsts iestāde Slimību kontroles un profilakses centrs. Uzticami avoti ir arī lieli un labi pazīstami mediji, jo tie, atšķirībā no Laura Reinika, informācijas izcelsmi pirms publicēšanas pārbauda.

Visbeidzot, kāpēc anonīmi ieteikumi ir bīstami?

Šajā gadījumā - ticot anonīmiem interneta padomiem, cilvēks var paļauties, ka viņa kaut kur saķertās iesnas ir tikai parasta apaukstēšanās. Secināt, ka ir droši tikties ar draugiem vai apciemot vecmāmiņu. Taču patiesībā iesnas var nozīmēt arī saslimšanu ar Covid-19, kas veciem cilvēkiem daudz biežāk ir nāvējoša. 

Donalds Tramps un “viltus ziņas”

So now the Fake News @nytimes is tracing the CoronaVirus origins back to Europe, NOT China. This is a first! I wonder what the Failing New York Times got for this one? Are there any NAMED sources? They were recently thrown out of China like dogs, and obviously want back in. Sad!

— Donald J. Trump (@realDonaldTrump) April 11, 2020

Tulkojums: Tātad tagad Viltus ziņas @nytimes norāda uz koronavīrua izcelsmi Eiropā, nevis Ķīnā. Pirmkārt! Nez, ko zaudētāji New York Times par to saņēma? Vai viņiem ir kādi vārdā nosaukti avoti? Viņi nesen tika izmesti no Ķīnas kā suņi un acīmredzami vēlas tur atgriezties. Skumji!

Šajā tvītā ASV prezidents Donalds Tramps apgalvo, ka viens no lielākajiem ASV laikrakstiem "New York Times" raksta, ka koronavīrusa pirmssākumi ir Eiropā, nevis Ķīnā. 

Kā noskaidrot, vai tā ir taisnība?

  • Pirmkārt, Trampa rakstīto var pārbaudīt, "Google" meklētājā ievadot daļu no viņa apgalvojuma: “New York Times: Coronavirus origins in Europe”. Meklētājs šādu rakstu neatrod un pamatoti - ziņa, ka vīruss radies Eiropā, būtu vēl nedzirdēta sazvērestības teorija. Tā vietā redzama saite uz "New York Times" garu analītisku rakstu par to, ka saskaņā ar vairāku pētnieku secināto pirmie ar koronavīrusu inficētie cilvēki ASV ieceļoja no Eiropas, nevis no Āzijas valstīm. Raksts publicēts pāris dienu pirms Trampa tvīta, un šo ziņu pārpublicējuši arī citi ASV mediji. Vēstījums ir svarīgs un vismaz daļēji izskaidro Trampa dusmas. Viņš laikus slēdza ielidošanu no Ķīnas un bieži to uzsver kā savu panākumu, taču līdz pēdējam vilcinājās apturēt gaisa satiksmi no Itālijas un citām vīrusa smagi skartām Eiropas valstīm. "New York Times" rakstītais rāda, ka šāda taktika, visticamāk, nebija pareiza, jo tieši no Eiropas iebraukušie izraisīja slimības uzliesmojumu Ņujorkā. 
  • Otrkārt, lasot rakstu, skaidri redzams, ka nepamatots ir arī Trampa pārmetums, ka laikraksts neatklāj savus avotus. Patiesībā tā autors atsaucas uz septiņiem zinātniekiem, un anonīmu avotu rakstā nav vispār.
  • Treškārt, jāņem vērā konteksts. ASV prezidents Donalds Tramps savas prezidentūras pirmajos trīs gados tikai "Twitter" tīklā vien sev netīkamos medijus par viltus ziņu izplatītājiem nosaucis aptuveni 700 reižu. Trampa izpratnē viltus ziņu mediji ir visi lielākie ASV laikraksti un televīzijas, kas kritiski analizējuši viņa lēmumus un izteikumus - tātad pildījuši savu pienākumu. Turklāt ik reizi, kad ASV prezidents atkal kliedz “VILTUS ZIŅAS!”, jāatceras, ka mūsdienu pasaulē diez vai ir cits tik augsta līmeņa politiķis, kas pats būtu maldinājis un melojis vairāk nekā Tramps. 

"The Washington Post" faktu pārbaudītāji izskaitīja, ka pirmajā prezidentūras gadā Tramps pamanījās publiski maldināt vidēji 5,5 reizes dienā. 2019. gadā - jau četrreiz biežāk. Viņa apgalvojumi mēdz būt ne vien pilnīgi aplami, bet pat neticami absurdi. Tramps lika melot par it kā milzīgo apmeklējumu viņa inaugurācijas pasākumā 2017. gadā. Atkārtoti izteicās, ka ASV ir augstākie nodokļi pasaulē, lai gan tie ir starp zemākajiem attīstīto valstu vidū (te var paņemt arī tabulu). Stāstīja, ka vēja ģeneratoru skaņa izraisa vēzi, kam nav nekādu pierādījumu. Paziņoja, ka viņš no iepriekšējā prezidenta mantojis nederīgus Covid-19 testus, lai gan Baraka Obamas laikā šīs slimības un tātad arī testu vispār nebija.

Kāpēc Trampa apgalvojumi par viltus ziņām ir bīstami? Mediju pienākums ir sekot, lai lēmumi tiek pieņemti sabiedrības labā. Žurnālistiem ir jānorāda uz amatpersonu kļūdām, nemākulību vai interešu konfliktiem. ASV prezidents, nepārtraukti uzbrūkot žurnālistiem, noniecina viņu darbu, apdraud preses brīvību un rīkojas kā autoritāras, nevis demokrātiskas valsts līderis. Jāatceras, ka Trampa izteikumiem seko miljoniem cilvēku visā pasaulē un augstais amats viņa izteikumiem piešķir lielāku nozīmību, nekā tad, ja ko līdzīgu runātu kāds ierindas sociālo tīklu lietotājs.  

Bils Geitss un mikročipu vakcīnas

Jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā tāpat kā jebkurā ārkārtas situācijā rodas dažādas sazvērestības teorijas. Viena no tām - ar "Microsoft" dibinātāja miljardiera Bila Geitsa palīdzību visiem planētas iedzīvotājiem būs obligāti jāvakcinējas ar vakcīnu, kurā ievietots mikročips. 

Latvijā šīs teorijas aktīvākais virzītājs ir atmiņūdens jeb nepierādītas iedarbības "Memory Water" tirgotājs Jānis Pļaviņš. Viņš sociālajā tīklā "Facebook" raksta, ka obligāto vakcināciju plāno ieviest uzreiz pēc ārkārtas stāvokļa, lai vispār cilvēki varētu ceļot. Vakcīnā iekšā būšot hi-tech čips, kurš darbosies kopā ar 5G tehnoloģiju. Pļaviņš norāda: “Tas nav pieņēmums, Bils Geitss to ir jau atklāti pateicis”.

Vēlāk Pļaviņš un viņa domubiedri šo teoriju "Facebook" atkārtoja jau kā faktu. 

Taču vai Pļaviņa rakstītais vispār atbilst patiesībai?

  • Pirmais. Lai pārbaudītu, vispirms atveram paša ieraksta autora pievienoto saiti uz rakstu ar nosaukumu “Bils Geitss cīņā ar koronavīrusu izmantos mikroshēmu implantus”. Pievienots arī video ar raksta izklāstu. Taču raksts - pretēji Pļaviņa paustajam - neko nesaka ne par ceļošanu, ne par 5G. Tas arī neatklāj, kur un kad Geitss būtu teicis, ka būs obligātas vakcīnas ar mikročipiem.  
  • Otrais. Rakstā norādīts, ka pamats ir viena no Geitsa atbildēm viņa rīkotajā jautājumu un atbilžu sesijā vietnē "Reddit". Tajā uz jautājumu, kādām izmaiņām jāgatavojas, lai uzņēmumi varētu turpināt darboties, saglabājot ekonomiku un vienlaikus ievērojot sociālo distancēšanos, Geitss cita starpā atbildēja, ka “galu galā mums būs kaut kādi digitālie sertifikāti, kas parādīs, kurš ir izveseļojies vai kurš ir nesen pārbaudīts, vai kad mums būs vakcīna, kurš to ir saņēmis.” 
  • Trešais. Rakstā, ar ko dalījies Pļaviņš, apgalvots, ka šie digitālie sertifikāti ir implantējami kvantu punktu jeb “quantum dot” tetovējumi. Tā ir jauna metode, ar kuras palīdzību zem ādas kopā ar vakcīnu tiktu ievadīta īpaša krāsviela; tā nebūtu redzama ar aci, taču to varētu nolasīt tuvu infrasarkano staru gaismā, tādējādi saglabājot informāciju par saņemto vakcīnu. Šīs jaunās tehnoloģijas attīstību līdzfinansējis Geitsa fonds.
  • Ceturtais. Vai tiešām digitālie sertifikāti ir tas pats, kas kvantu punktu tetovējumi un galu galā - mikročipi? To var mēģināt noskaidrot, meklējot, ko Geitsu fonds pats par to teicis. Iegūglējot “Gates Foundation on microchip implants” jeb latviski - Geitsu fonds par mikročipu implantiem, redzami vairāku lielo mediju faktu pārbaudītāju raksti. Atveram starptautiskās ziņu aģentūras ''Reuters'' rakstu, kas ir tapis vēl pirms Pļaviņa ieraksta "Facebook". Tajā Geitsu fonda pārstāvis aģentūrai sacījis, ka digitālie sertifikāti patiesībā ir elektronisks dokuments, kas tiek izmantots personas identifikācijai. Savukārt viens no kvantu punktu pētījuma autoriem žurnālistiem sacījis, ka šī tehnoloģija nav mikroshēma vai cilvēkā implantējama kapsula, un, cik viņam zināms, nav plānu to izmantot koronavīrusa apkarošanā.

Secinājums: apgalvojumi, ka Bils Geitss plāno ieviest ceļošanai obligātas vakcīnas ar mikročipiem, kuri tiks vadīti ar 5G, ir izdomāti, savijot kopā savstarpēji nesaistītus projektus un izteikumus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Medijpratība
Ziņas
Jaunākie
Interesanti