Revidents

Kādi ciltskoka veidošanai noderīgi dati atrodami dokumentu arhīvos?

Revidents

Kā atpazīt dažādos medijos publicētas viltus ziņas?

Revidents. Kā atpazīt viltus ziņas?

Kā atpazīt viltus ziņas medijos? Skaidro eksperti

Kā izvērtēt medijos, sociālajos tīklos, kā arī draugu, paziņu vai pat šķietamu notikuma aculiecinieku publicētās informācijas patiesumu? To Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “Revidents” skaidroja mediju eksperte Anda Rožukalne, žurnālisti Jānis Geste un Evita Puriņa, kā arī dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva, uzsverot, ka, izvērtējot informācijas patiesumu, svarīgi ir nemeklēt vieglas un sev patīkamas atbildes.

Vērtējot medijos publicētās ziņas, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Anda Rožukalne aicināja izvērtēt, kādu informāciju šis ziņu medijs sniedz. Pirmkārt, tai jābūt objektīvai: “Objektivitāte nozīmē, ka [medijs] ikdienā veic noteiktas procedūras, – pārbauda informāciju, medijam ir galvā atbildīguma principi, proti, “kas teica?” vai “kāpēc?”. [Medijs izvērtē] vai tas vispār ir zinošs [avots vai autors].”

Vēl pērn Kultūras ministrijas pētījuma dati liecināja, ka par visuzticamāko mediju aptaujātie Latvijas iedzīvotāji uzskatījuši Latvijas Televīzijas kanālu “LTV1”. Žurnālists un ziņu moderators Jānis Geste stāstīja, ka šo uzticību, visticamāk, veido šī medija atbildīgums: “Tā informācija, ko sniedz sabiedriskie mediji, ir, tā teikt, bezkaislīga. Mēs nekrāsojam lietas, mēs nekrāsojam faktus, datus kaut kādās savās personīgās interesēs.”

Jaunais “Revidents”

Latvijas Televīzijas (LTV) jaunajā sezonā raidījums “Pārtikas revidents” maina nosaukumu un pievēršas plašākam tematu lokam.

Turpmāk pirmdienās plkst.18.55 LTV pirmajā kanālā būs skatāms jauns raidījumu cikls “Revidents”, kas katru nedēļu revidēs un risinās dažādus sadzīviskus, praktiskus un ikdienā noderīgus jautājumus. Raidījumu vadīs LTV žurnāliste Ieva Strazdiņa, kura ne tikai sarunāsies ar raidījumā atainoto nozaru speciālistiem un sabiedrības pārstāvjiem, bet arī ļausies dažādiem eksperimentiem, lai pārliecinātos par to, kā saņemtos padomus pavisam vienkāršā veidā realizēt dzīvē.

Geste arī norādīja, ka dažkārt šī informācija var pašai sabiedrībai likt justies nedaudz neērti par dzirdēto patiesību vai par ziņām un faktiem, ko tā dzird, taču arī tādas var būt ziņas, kas sabiedrībai ir svarīgas: “Mūsu darba devējs ir sabiedrība, mēs diendienā darām to darbu sabiedrības interesēs.”

Taču pastāv arī dažādi mediji, kas uzsvaru liek uz skaļiem virsrakstiem un briesmīgām, dažkārt pat šausminošām bildēm. Starp tādiem reiz “Re:Baltica” savā pētījumā ierindoja “vipi.tv”, “starpbridis.lv”, kā arī citus. 

Žurnāliste Evita Puriņa skaidroja, ka šādos medijos bieži vien valda tā sauktā “klikšķu politika”: “Katrs klikšķis [uz konkrētās ziņas saites] nes līdzi katra cilvēka naudu. Tas notiek, kolīdz kāds ieiet [mājaslapā] un kaut kādu rakstu izlasa vai kādu bildi apskata, vai kādu video noskatās.”

Dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva atzina, ka visbiežāk viltus ziņas rodas par tematiem, par kuriem cilvēki parasti zina maz. Iespējams, tāpēc, ka informācijas par to ir maz, iespējams,  tāpēc, ka tēma ir vienkārši sarežģīta. 

“Tāpēc mēs šobrīd redzam, ka Covid-19 vakcīnas – kā tiešām zinātnē balstīta tēma – ir ļoti bagāta ar tādiem maldinošiem naratīviem, kas arī liek šaubīties tajā, vai vīruss eksistē, vai vakcīnas ir drošas. Tikai tāpēc, ka tā ir zinātne. Zinātne, kas ne katram ir izprotama,” sacīja Aleksejeva.

Žurnāliste Puriņa arī novērojusi, ka cilvēkiem dažkārt patīk meklēt vieglas un viņiem patīkamas atbildes, un tad šādi mediji cilvēkam to visu spējot sniegt. Par bīstamu šādu reizēm vienpusēju un sensacionālu informāciju, viņasprāt, padara fakts, ka tās galvenais mērķis ir sēt sabiedrībā bailes un nezināšanu. 

“Stāstīt par to, ka pandēmijas nav, ka vakcīnas ir sliktas un tā tālāk, un tad attiecīgi tiek piemeklēti kaut kādi pseido fakti.

Bieži vien tās pat nav klaji viltus ziņas, ka viss ir nepareizi. Kaut kas atbilst patiesībai, [bet to] sagroza, pasniedz tā, kā vajag,” skaidroja Puriņa. 

Dažādu informāciju pauž arī viedokļu līderi. Sociālie tīkli nupat ir kļuvuši pat par sava veida medijiem. Mediju eksperte Rožukalne atzīmēja, ka tieši šī ir tā vide, kur dezinformācijai izplatīties. Influenceru teiktajam jāpievērš īpaša vērība, jo tad, kad mēs pieņemam vai paņemam sev noderīgus un jau gatavus spriedumus par to, kas ir labi, kas ir slikti, kas spēj atrisināt problēmu un kas to nespēj, mēs pieņemam nevis savu viedokli, bet gan citu cilvēku domu plaģiātus, bilda Rožukalne.

Tikmēr žurnālists Geste viedokļu līderus un tā sauktos ietekmeļus nodēvēja par 21. gadsimta izaicinājumu. Izaicinājums tas ir tādēļ, ka ap šiem cilvēkiem pulcējas cilvēki ar līdzīgām interesēm, tādējādi radot savus informatīvos burbuļus.

“Tas rada tādas mazas iluzoras bumbiņas, kurās mēs dzīvojam. Tāds burbulis, kur viss ir ļoti labi, ērti, visi tev līdzās domā tā, kā tu, tad tā tas laikam arī ir, vai ne?

Bet tajā brīdī, kad atliek ar vienu mazu adatiņu to burbuli pārspridzināt, viss – tava pasaule sagrūst uz kaut kādu zināmu brīdi. Loģiski, ka tajā brīdī tu kļūsti dusmīgs,” sacīja Geste.

Ar dažādām versijām par aktualitātēm, protams, dalās ne tikai viedokļu līderi, bet arī šķietami notikumu aculiecinieki sociālajos tīklos. Situācijas, kad tuvinieki stāsta kādu ļoti interesantus stāstus, taču šīs informācijas autoru vai avotu nosaukt nemāk, gadījušās arī Gestem.

Viņš norādīja: “Arī cilvēka draugi, tuvinieki ietekmē mūsu uzskatus, viedokļus un pārliecības, bet man neceļas roka to uztvert kā kaut ko līdzīgu medijiem. Tad tur jau ir atkal tas stāsts par to, cik daudz tu kā cilvēks, kas saņem informāciju, mēģini nošķirt, kas no tā, ko tu dzirdi, ko tev izstāsta kaimiņiene, tuvinieks, mazdēls, vecvecāks, [ir patiesība].”

Lai izvairītos no viltus ziņām, visi raidījuma uzrunātie eksperti aicina uzņemto informāciju pārbaudīt. 

Puriņa arī mudināja cilvēkus vairāk lietot kvalitatīvu mediju pausto informāciju: “Pretstatā tam, ko mēs daudz dzirdam, ka mums jau tur kvalitatīvas žurnālistikas nav un žurnālistiem nevar ticēt – nē, tā tas nav. Žurnālisti Latvijā strādā ļoti labi. Lietojiet uzticamus, normālus, kvalitatīvus medijus. Nemeklējiet informāciju “Facebook”, nemeklējiet informāciju citos sociālajos medijos.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt