Infodēmijas laikā noderīgi algoritmi jeb kā, turpinot mazgāt rokas, nepieļaut «savu smadzeņu skalošanu» 

Infodēmija jeb infodemic ir vārds, ko izmanto, lai aprakstītu nepatiesas informācijas plūsmu, kas tiek izplatīta par vīrusu Covid-19. Šo jēdzienu lieto Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors, sakot: “Mēs cīnāmies ne tikai pret epidēmiju, mēs cīnāmies pret infodēmiju.” 

Tieši nepatiesas informācijas izplatību krīžu situācijās pirms gada apspriedām kopā ar citiem pasaules pētniekiem, kuri nodarbojas gan ar zinātni, gan sniedz padomus valdībām. Tas, kas šobrīd notiek (arī informācijas vidē), ir viens no tiem sliktākajiem scenārijiem, kuram mēs, komunikācijas pētnieki, gadu no gada gatavojamies paši un cenšamies sagatavot citus, pievēršot uzmanību kritiskās domāšanas nepieciešamībai sabiedrībā un mūsu lēmumu pieņemšanā.

Infodēmija

Nepatiesas informācijas izplatīšana, īpaši tiešsaistē. Lasi vairāk.

Papildus veselības riskiem, kurus rada vīrusa izplatība, riskus rada arī informācijas vide, kurā esam. Krīzes apstākļos tā ir īpaši labvēlīga dezinformācijas un maldinošas informācijas izplatībai. Šīs nav mācības vai vingrinājumi.

Katra informēta izvēle var palīdzēt saglabāt veselību. Sabiedrības saskaņota rīcība spēs mazināt negatīvas sekas valsts ekonomikā un arī mazināt valsts drošības riskus.

Pretējā gadījumā neizsvērta rīcība var apdraudēt jūsu veselību, dzīvību, sabiedrību un valstiskumu. Ir pienācis laiks katram būt par pētnieku, kurš izvērtē informācijas plūsmas, to kvalitāti, un pieņem izsvērtus lēmumus un veicina savu un sabiedrības noturību pret apdraudējumiem. Šajā raksta es piedāvāju dažus algoritmus, kas katram var noderēt. 

Uzticēšanās

Viens no situāciju raksturojušiem elementiem ir neziņa, kam uzticēties, kura viedoklis ir precīzāks un kura domās ir vērts ieklausīties, jo galu galā runa ir ne tikai par katra cilvēka veselību un pat dzīvību, bet arī par valsts ekonomiku un drošību. Tas, kuriem informācijas avotiem mēs uzticamies un kuros cilvēkos ieklausāmies, nosaka mūsu uzvedību un lēmumu pieņemšanu, “kā rīkoties attiecīgajā situācijā”. 

Īpaši tagad – attālināta darba un izolācijas apstākļos - vide, kurā tiek pieņemti lēmumi, ir ļoti dažāda - mums atšķiras mediju izlase, draugu loks, spējā meklēt un patērēt informāciju vairākās valodās, atšķiras arī konteksti. Informācijas daudzums par vīrusu vairojas straujos tempos, parādās jaunas tematiskās grupas, kas sola sniegt kvalitatīvu informāciju, tiek veidoti “čati” no pazīstamiem un nemaz nezināmiem avotiem. 

Šajā informācijas daudzumā ir viegli apmaldīties. Vēl grūtāk šajā informācijas daudzumā ir noorientēties tiem, kuri ikdienā (līdz Covid-19 kļuva par zināmu vārdu) neaizdomājas par patērētās informācijas kvalitāti un drošumu, citiem vārdiem sakot, kas nerūpējas par savu noturību pret informatīviem riskiem. Šī situācija ilustrē nepieciešamību pēc drošiem datiem un kvalitatīviem pētījumiem, kas spēj operēt ar datiem, piemēram, par vīrusa izplatību. Šajā laikā, kad pievērš uzmanību telefona virsmas dezinfekcijai, ir vērts iztīrīt arī to no apšaubāmas kvalitātes satura.

Rīkošanās algoritmi: SMS,  sensitīvi dati, t.s. deep fake un citi

Jābūt īpaši uzmanīgiem ar to informāciju, ko saņemam savos telefonos. Jāpiedomā par riskiem. Citās valstīs ir fiksēti kiberuzbrukumi, kas uzrunās jūs it kā valdības vārdā. Meklējiet vēstījuma apstiprinājumu vairākos avotos. Mediji diez vai pasniegs visiem izsūtītu ziņu kā ekskluzīvu saturu. Tāpēc tai jāparādās vairākos medijos (ja ir tikai vienā, tad iespējams, tā ir uzbrukuma stratēģija un medija vietne arī ir uzlauzta). Aizdomīgi izskatīsies aicinājumi dalīties ar personīgiem datiem. Britu kiberdrošības pētnieks Kierans Lovels (Kieren Lovell) iesaka šādu SMS informācijas analīzes algoritmu: 

  • izlasiet tekstu pilnībā;
  • paņemiet pauzi;
  • iedodiet kādam to izlasīt;
  • pārbaudiet adresi (Vai piedāvāta saite ir atrodama meklētājā? Vai ir lieki burti, zīmes, u. tml.);
  • ziņojiet (Latvijas gadījumā CERT.LV).

Domājiet atbildīgi par tiem datiem, ko pārsūtat tiešsaistē. Digitālā izsekošana nerobežojas ar valsts robežām. Autoritārie režīmi šobrīd demonstrē savus rīkus, lai izsekotu un ierobežotu iedzīvotājus. Pārsūtītie dati var nonākt nelabvēļu rokās (t.s. blackmail). Ja arī jums liekas, ka jūs nevarat nonākt dažu noziedznieku uzmanības lokā un ja arī nestrādājat ar sensitīvu informāciju, padomājiet par draugiem un radiem, viņu konkurentiem. Rīkojieties atbildīgi, pieprasot pārsūtīt sensitīvu informāciju (no virtuāliem randiņiem līdz personas datiem/dokumentiem). Jūs varat izmēģināt šo algoritmu:

  • kas un kāpēc pieprasa informāciju? 
  • kas notiks, ja informācija nonāks pie trešās personas?
  • vai ir iespējams nedalīties ar šo informāciju?
  • kā mazināt informācijas nodošanas riskus?

Ienaidnieka meklējumi

Lai nepieļautu sabiedrības sadalīšanu, ir vērts neļauties emocionālai ienaidnieku meklēšanai. Krīzes situācija var tikt izmantota, lai veicinātu kādas valsts ietekmes palielināšanu. Jau šobrīd to ir iespējams novērot attiecībā uz vīrusa skartākajām valstīm. Īpaši ir vērts padomāt par dalīšanos ar citu aizskarošiem, uz emocijām balstītiem rakstiem un vizualizācijām. Šobrīd, kad sabiedrība vīrusa izplatības dēļ ir īpaši novājināta, diemžēl var novērot, kā ārējie spēlētāji turpina savu darbu un sūta dezinformējušus vēstījumus. Šajos vēstījumos var tikt aktualizētas jau esošas nesaskaņas sabiedrībā (etniskais, ekonomiskais, ksenofobija). 

  • Kas atsūtīja šo informāciju?
  • Kāpēc cilvēks dalījās ar jums?
  • Vai informācijas autentiskumu ir viegli izsekot?
  • Vai vēstījums veicina emocijas? Kādas?
  • Ko jūs gribat panākt, daloties ar šo informāciju?
  • Vai cilvēkam, kuram jūs pārsūtīsit to, būs viegli izsekot informācijas avotam?

Mediju sistēmas

Esiet arī uzmanīgi ar informāciju, kas nāk no autoritāriem režīmiem. Šajos apstākļos autoritāriem līderiem ir vēl lielākas izredzes izmantot nedemokrātiskus paņēmienus, piemēram, cenzējot ziņas. Tā var “samazināt” vīrusa sekas, iezīmēt ienaidnieku, vīrusa izplatības apstākļos risināt citas, sen esošas režīma problēmas. Autoritāras valstis var izmantot šo brīdi, lai spodrinātu savu tēlu (veicināt morālo pārākumu), organizējot informācijas aktivitātēs citās valstīs. Citiem vārdiem –

brīžiem var likties, ka autoritāros režīmos “zāle ir zaļāka” vien tāpēc, ka viņiem ir vieglāki regulēšanas mehānismi, ko rādīt un kā veidot valsts tēlu. Bieži vien šie režīmi iejaucas arī citu valstu mediju vidē.

Turklāt šis ir sazvērestību teoriju uzplaukuma laiks. Tās rodas dažādu iemeslu dēļ un tiek pieskaņotas jau esošiem uzstādījumiem un cilvēku priekšstatiem. Īpaši riskanti šādi mēģinājumi ir tad, ja cilvēku uztverē jau ir sazvērestību teorijām labvēlīga augsne. Dažiem medijiem šis ir ne tikai misijas un apziņas, bet arī klikšķu un peļņas laiks, lai vairotu emocijas, galvenokārt bailes. Emocijas spēlē nopietnu lomu, un noteiktā emocionālā stāvoklī ir vieglāk manipulēt ar cilvēku, lai panāktu manipulatoram vēlamu rīcību. 

Vai to teica “eksperts”?

Ja jūs lasāt, ka Jeila vai Stenforda universitātes pētnieki ir pierādījuši, bet nav norādīti uzvārdi, nav redzamas atsauces uz publikācijām, netiek citēti autori - ir vērts apšaubīt šādas informācijas autentiskumu. Arī zināmiem ārstiem un pat dzejniekiem tiek pierakstīti vārdi, kurus viņi nav teikuši. Taču vēstījuma cirkulācija, kuras pamatā ir autoritāte, var turpināties ilgi. 

  • Kas to saka?
  • Vai ir norādīti vārdi un uzvārdi?
  • Vai ir dota atsauce uz pētījumu?
  • Vai ir viegli atrast pētījumu un vai ir citas atsauces uz to?
  • Vai ir dota atsauce uz oriģinālu, ja tas ir tulkojums?
  • Kādi mediji raksta par to?
  • Vai virsrakstā teiktais ir saistīts ar rakstu/citātiem?

T.s. deep-fake 

Pastāv risks, ka panikas izraisīšanai tiktu izmantoti audiovizuālie viltojumi (deep-fake), kuru autentiskumu ir grūti pārbaudīt. Taču sekas varētu būt visai dramatiskas. Kaut arī video vēstījumu analīzi veikt ir īpaši sarežģīti, pastāv arī daži risinājumi.

Video satura izvērtēšanas algoritms:

  • Uzmanīgi izpētiet video, pievēršot uzmanību saturam.
  • Vai ir iespējams atrast agrākas video versijas ar citu saturu?
  • Kas un kā izplata šo video?
  • Kas un kā reaģē uz šo video? 
  • Vai video ir nonācis mediju uzmanības lokā? 

Imunitātes celšana un noturība 

Ja pašizolācija, dīkstāve un darbs attālināti dod daudz vairāk brīva laika, varbūt ir vērts to izmantot ne vien izklaidei, bet arī pašizglītošanās nolūkos. Roku mazgāšanas algoritmi ir vieglāk izstāstāmi, taču “smadzeņu skalošana” var notikt dažādos veidos. Ja šī informācija jums liekas noderīga, pārlasiet manu kolēģu rakstus LSM.lv medijpratības sadaļā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Medijpratība
Ziņas
Jaunākie
Interesanti