Meņģelsone par bezdarbnieku pabalstiem
Vai tu spēj atšķirt ziņas no reklāmām, vai atšķirt tendenciozu saturu no uzticama? Pārliecinies par sevi, aizpildot LSM un medijpratības iniciatīvas "Pilna doma" testus.
Par bezdarbnieka pabalsta un izmaksas termiņa samazināšanu dažus mītus izplatīja Latvijas Darba devēju konferederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Šī organizācija ir valdības oficiālais partneris sociālās politikas veidošanā un atbalsta pabalsta samazināšanu.
“TV Rīga 24" raidījumā “Preses klubs” Meņģelsone teica: “Mums salīdzinoši bezdarbnieka pabalsti ir ļoti ilgu laiku – tie ir deviņi mēneši, kur deviņi mēneši tiek sadalīti pa trim mēnešiem: pirmajā ir 100%, otrajā ir 75%, bet trešajā - 50% no iepriekšējo iemaksu algas.”
Meņģelsones minētais procentuālais sadalījums ir pareizs, taču apgalvojums par tā apmēru ir aplams. No viņas teiktā izriet, ka cilvēks pirmajos trīs mēnešos bezdarbnieka statusā var saņemt tādu pašu summu, kāda bijusi viņa alga, taču tā nav.
Bezdarbnieka pabalstu aprēķina, ņemot vērā apdrošināšanas jeb oficiāli strādātā darba stāžu. Ja strādāti 30 gadi un vairāk, pabalsts ir 65% no vidējās iemaksu algas jeb tā, ko cilvēks saņēmis “uz papīra”. Taču tad, ja strādāts viens līdz deviņi gadi, pabalsta apmērs ir tikai 50%. Aprēķinātā summa ik pa trim mēnešiem samazinās.
“Ja šī apdrošināšana ieilgst tuvu gadam, un krīzes laikā šis bija gads, tad, protams, sākas tās konsekvences, kad saka – piezvani man pēc kādiem četriem mēnešiem, varbūt es būšu gatavs runāt. Nav ieinteresēti iet atpakaļ darba tirgū. Mums ir ļoti laba sociālā apdrošināšana, ja ir maksāti nodokļi,” teica Meņģelsone.
Arī šajā ziņā Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektorei nav taisnība. Pabalsts nekad nav maksāts gadu, bet apgalvojums par bezdarbieku ļoti labo nodrošinājumu ir bez pamatojuma. Piemēram, OECD šopavasar publicētajā ziņojumā secināja, ka Latvijā sociālās palīdzības līmenis bezdarbniekiem ir zems.
Tāpat Meņģelsone raidījumā arī apgalvoja, ka Labklājības ministrijas priekšlikums paredz pabalsta izmaksas termiņu samazināt nevis nākamgad, bet vēlāk, proti, tikai 2021. gadā. Arī tas neatbilst patiesībai.
“Re:Check” jautāja Meņģelsonei, kāpēc viņa izplata nepatiesu informāciju un attēlo situāciju labāku, nekā tā ir patiesībā. Lūk, viņas skaidrojums: “Šis ir tāds vispār sarunu raidījums, kur varbūt stundu iepriekš zini tēmas, par kurām runāsi. Ja tas ir nopietni, tad ir jāgatavojas, tad tas ir pavisam cita... Tad uz sapulcēm iet eksperti un tā…”
Kariņš par naudu mediķiem
Par nākamā gada risinājumiem valsts budžetā regulāri stāsta arī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”). Viņam tagad jātaisnojas, kāpēc mediķu algas netiek celtas par 20%, kā koalīcijas partijas pašas pērnajā rudenī nolēma Saeimā.
“Mēs nākamgad izdosim vairāk nekā 1,2 miljardus veselības aprūpei, tas ir apmēram 4% no IKP. Tās publiskās naudas jau it kā būtu ļoti labas un pietiekošas, bet mums nav efektivitātes. Nav tīkls sakārtots,” tā Kariņš sacīja Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”.
Veselības aprūpei nākamgad patiesi plānoti aptuveni 1,2 miljardi eiro. Taču tie nav 4% no iekšzemes kopprodukta, kā sacīja premjers, bet gan tikai 3,5%. Nedaudz pāri četriem procentiem ir tad, ja pieskaita arī pašvaldību pašu izdevumus, par kuriem valdība nelemj. Jebkurā gadījumā proporcionāli pret IKP nākamgad tas būs pat mazāk nekā šogad. Tas nozīmē, ka valsts ekonomiskā attīstība un kopējie tēriņi aug straujāk nekā tā daļa, ko esam gatavi maksāt par veselības aprūpi.
Taču galvenais – “publiskās naudas” veselības aprūpei, kā saka premjers, nav ļoti labas un pietiekamas. Saskaņā ar ''Eurostat'' datiem vēl pirms diviem gadiem šai jomai veltījām tieši divreiz mazāk nekā Eiropas Savienībā vidēji. To, ka finansējums ir ļoti mazs un nepietiekams, atkārtoti uzsvērusi gan Pasaules Veselības organizācija, gan Eiropas Komisija. Pārāk mazais budžets nozīmē, ka daudzi paliek nesaņēmuši vajadzīgo aprūpi un veselības pakalpojumu pieejamībā valda liela nevienlīdzība.
Premjera teikto skaidroja viņa padomnieks Sandris Sabajevs: “Mūsu atbilde ir tāda, ka Ministru prezidenta izteikums ir retorisks, lai uzsvērtu, ka papildu finansējums nav vienīgais risinājums situācijas uzlabošanai veselības aprūpei. Vienlaikus ir nepieciešams īstenot pārmaiņas, lai sakārtotu sistēmu un padarītu to efektīvāku ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.”
Kariņam ir taisnība, ka slimnīcās trūkst efektivitātes, taču ar to nepietiks. Ārstu Latvijā jau tagad ir mazāk nekā Eiropas Savienībā vidēji, bet medmāsu trūkums nu jau ir katastrofāls. Tas nozīmē, ka krīzi nevar atrisināt, tikai reformējot slimnīcas. Lai cilvēki saņemtu pienācīgus veselības aprūpes pakalpojumus, mums vajadzīgs vairāk mediķu un būtiski jāceļ atalgojums.
KONTEKSTS:
Pašlaik Saeimas deputātu rokās ir valdības akceptētais 2020. gada valsts budžeta projekts. Galīgajā lasījumā budžetu cer pieņemt 13.-14. novembrī.
Valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardu eiro, izdevumi – 10,002 miljardu eiro apmērā. Budžeta deficīts plānots 0,3% no iekšzemes kopprodukta, ekonomikas izaugsme – 2,8%.
Nodokļu izmaiņas nav paredzētas, bet tiks paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums. Prioritātēm atvēlēti nepilni 174 miljoni eiro, no tiem visvairāk mediķu algu celšanai no 1. janvāra. Atbilstoši likumam budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020. gadā bija jāpārsniedz 100 miljonus eiro, taču tā vietā ir paredzēti aptuveni 43 miljoni eiro, un mediķi sola protesta akcijas.
Protestēt varētu arī skolotāji, jo no nākamā gada janvāra ir paredzēta pedagogu algu celšana atbilstoši iepriekš valdības apstiprinātajam grafikam, bet to turpmākam pieaugumam no 1. septembra nauda nav paredzēta.
