ĪSUMĀ: 

• Kopš 23. augusta, kad pieminēja Molotova-Ribentropa pakta 80. gadadienu, Krievijas kanāli ir pilni ar melīgiem vēstījumiem.
• Tostarp stāstīts, ka Otrais pasaules karš sācies Polijas vainas dēļ; Molotova-Ribentropa pakts nācis par labu Baltijas valstīm.
• Krievijas varas iestādes paziņoja, ka Padomju Savienība bija spiesta slēgt līgumu ar nacistisko Vāciju; tai nebija citas izejas.
• Latvijas vēsturnieks Krievijas versiju, ka PSRS slēdza Molotova-Ribentropa paktu tikai lai aizsargātos, noraida kā nepamatotu.
• "Sputnik" vēstīja, ka PSRS ienākšana ļāva 1940. gadā Baltijas valstīm "demokrātiskā procesā" ievēlēt jaunu parlamentu.
• Vēsturnieks tikmēr norāda – tās nebija demokātiskas vēlēšanas; tās notika ar varu un viltu, ārvalsts karaspēka klātbūtnē.
• Krievija savā publiskajā komunikācijā aizmirsusi par tiem cilvēkiem, kuru dzīves sagrāva deportācijas un citas represijas.

Kopš 23. augusta Krievijas valsts iestāžu informācijas kanāli ir pilni ar melīgiem vēstījumiem par to, kas notika pirms 80 gadiem. Otrais pasaules karš esot sācies Polijas vainas dēļ. Molotova-Ribentropa pakts Baltijas valstīm nācis par labu, un Padomju Savienība to parakstījusi tikai tāpēc, lai sevi pasargātu.

Šā gada 1. septembrī virkne valstu vadītāju bija Polijā, kur 1939. gadā ar nacistiskās Vācijas karaspēka veikto bombardēšanu sākās Otrais pasaules karš. Polija jau pavasarī darīja zināmu, ka Krievijas valsts amatpersonas uz piemiņas pasākumiem netiks aicinātas. Iemesls – tās īstenotie starptautisko tiesību pārkāpumi Ukrainā. Krievijas sākotnējās dusmas par Polijas lēmumu vēlāk pārtapa rūpīgi sagatavotā izklāstā par to, kas "īstenībā" toreiz esot noticis.

"1939. gada 23. augustā pasauli satricināja sensacionāla ziņa. Nacistiskā Vācija un PSRS noslēdza vienošanos par neuzbrukšanu, kas iegāja vēsturē kā Molotova-Ribentropa pakts. Padomju Savienībai tas kļuva par grūtu un nepieciešamu lēmumu." Tie ir pirmie teikumi no prasmīgi samontēta videorullīša, ko savos sociālo tīklu kontos 23. augustā publicēja Krievijas Ārlietu ministrija.

Videorullītī uzsvērts, ka 1939. gadā Padomju Savienība bija spiesta slēgt līgumu ar nacistisko Vāciju. Kā zināms, Molotova-Ribentropa pakta slepenajos protokolos PSRS ar Vāciju vienojās par ietekmi Austrumeiropas valstīs, tajā skaitā Latvijā. Pakta rezultātā nacistiskā Vācija 1. septembrī iebruka Polijā no rietumiem, bet PSRS 17. septembrī no austrumiem. Dažu nedēļu laikā poļi zaudēja savas valsts neatkarību.

Krievijas Ārlietu dienests identisku videomateriālu izplatīja arī angļu valodā. Video vēsta, ka trīsdesmito gadu beigās PSRS  potenciālās partneres – Lielbritānija un Francija – izvēlējušās sadarboties ar Hitlera režīmu. Tās ar Vāciju noslēdza Minhenes vienošanos un neiejaucoties ļāva Hitleram okupēt Čehoslovākiju. Krievijas versijā šī iemesla dēļ PSRS vajadzēja sākt sarunas ar Hitleru.  

To, ka PSRS nebija citas izejas, vēsta arī Krievijas Ārlietu ministrijas sociālajos tīklos izplatīts raksts. Tā autors ir Krievijas Vēstures biedrības vadītājs Sergejs Nariškins. Viņš vienlaikus ir arī Krievijas Ārējas izlūkošanas biroja direktors un valsts Drošības padomes loceklis. Citā rakstā pakts nodēvēts par padomju diplomātijas sasniegumu, ar ko jālepojas. 

Austrumeiropas politikas pētniecības centra vadītājs vēsturnieks Ainārs Lerhis secina, ka ar šādu retoriku Krievijas varas pārstāvji atgriežas pie tās vēstures versijas, ko izmantoja Padomju Savienība.

"Lai it kā pataisītu labāku to Molotova-Ribentropa paktu, pasaka, bet ziniet, bija taču Minhenes vienošanās. Jā, bija, protams, tas arī bija starptautisks noziegums, protams, jā, bet tas jau neatceļ to, ka Molotova-Ribentropa pakts būtu kļuvis baltāks. Šādā veidā šī nostāja pašlaik Krievijā dominē. Krievijā, protams, ir arī citi viedokļi, bet tā oficiālā nostāja, ko pauž amatpersonas, tā ir šāda pašlaik," saka Lerhis.

Vai PSRS slēdza paktu tikai, lai aizsargātos? Lerhis Krievijas versiju noraida kā nepamatotu. Padomju Savienība būtu varējusi aizstāvēties arī bez vienošanās ar Vāciju.

Turklāt 23. augusta un vēlāk arī 28. septembra līgums un to protokoli skaidri pierāda PSRS vēlmi atgūt agrākās Krievijas impērijas teritorijas un iegūt daļu Polijas. Tas drīz sadarbībā ar nacistisko Vāciju arī tika izdarīts. 

Ir mainījušies daži akcenti, bet konceptuāli Krievijas izmantotais naratīvs un notikumu relativizēšana nav nekas jauns, saka Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. "Tas stāsts, relativizēšana no Krievijas puses ir bijusi, to arī savā laikā 2009. gadā, kad Putins bija uzaicināts savā laikā uz Vesterplati vai uz Gdaņsku, kur arī 1. septembrī karš sākās. Toreiz viņš teica runu vēl diezgan diplomātiski, protams, ka viņš arī centās drusciņ to līdzatbildību pavirzīt arī uz citu pusi. Kur kaut kāds pamats ir, tas nav pilnībā bez argumentācijas. Tas nav pilnībā tā, ka Krievija vienīgā un pārējās valstis ir tās labās. Visi mēģināja izdzīvot tajā laikā."

Politologs uzsver, ka PSRS ieguldījums nacistiskās Vācijas sakāvē ir nenoliedzams. Taču tas neatceļ tās atbildību attiecībā uz Latviju un citām Austrumeiropas valstīm. Sprūds arī atgādina, ka ir mainījies politiskais fons. Krievija ir anektējusi Krimu, un Polijā ir valdība, kuras vadošās partijas "Likums un taisnīgums" vadītājs Jaroslavs Kačiņskis vaino Krieviju sava brāļa bojāejā lidmašīnas katastrofā Smoļenskā. Putins uz atceres pasākumiem vairs netiek aicināts, un Krievija savu versiju pauž uzbrūkošāk.

"Skaidrs, ka Krievija parādīja to pusi, kas Krievijā arī ir diezgan raksturīga un kas attiecas uz Otro pasaules karu. Ka tā ir ar pietiekoši agresīvām tendencēm tendēta valsts. Bet, kā es teicu, vēstures diplomātiskā ofensīva ir saprotama, jo tas stāsts ir svarīgs par Krievijas leģitimitāti, par Putina leģitimitāti, par to, ka Krievija ir atbrīvojusi Eiropu no nacistiem.

Un skaidrs, ka atzīt to, ka viņi ir atbildīgi pie kara uzsākšanas, būtu pilnīgā pretrunā ar visu uzbūvēto doktrīnu," atzīmē Sprūds.

Asu Krievijas reakciju izraisīja arī triju Baltijas valstu, Polijas un Rumānijas kopīgais paziņojums, kurā tās norāda uz staļinisma noziegumiem un aicina Eiropas valstu valdības sniegt atbalstu to izpētei. Nekavējoties reaģēja arī Krievijas Valsts televīzija, kuras raidījuma "60 minūtes pa karstām pēdām" vadītājs Baltijas valstis pat nosauca par pakta ieguvējām.

Atsaucoties uz "RIA Novosti" rakstu un Krievijas kara vēsturnieka Jurija Nikiforova izklāstu, līdzīgi vēstīja arī Kremļa propagandas rupors Latvijā "Sputnik". PSRS ienākšana Latvijā, piemēram, esot ļāvusi 30. gados autoritāri pārvaldītajām Baltijas valstīm "demokrātiskā procesā" ievēlēt jaunu parlamentu. Vairākums esot iestājies par kādreizējās Krievijas impērijas atjaunošanu un iekļaušanos PSRS sastāvā.

"Tās nevar uzskatīt par demokrātiskām vēlēšanām, jo tās notika 1940. gadā ar varu un viltu un ārvalsts karaspēka klātbūtnē, kur karaspēka pārsvars pat esot bijis vēlēšanu komisijas locekļi. Latvija tajā brīdī vēl oficiāli nebija Padomju Savienības sastāvā, bet 11. jūlijā jau faktiski tika veidots Baltijas kara apgabals, kurā tika iekļautas Baltijas valstis, kuras toreiz formāli, juridiski bija pat vēl atsevišķas neatkarīgas valstis, tikai augusta sākumā tika noformēts. Tas ir pilnīgs absurds un nav iespējams," saka vēsturnieks Lerhis. 

Molotova-Ribentropa pakta gadadienā sāktie centieni uzspiest savu taisnību turpmākajās nedēļās nerimās. Vēl pirms dažām dienām Krievijas Ārlietu ministrija rakstīja, ka, pateicoties paktam, nacistu terors Austrumeiropas valstu teritorijā sākās divus gadus vēlāk. Tādējādi pakta rezultātā esot izglābti vairāki simti tūkstoši cilvēku. Tajā pašā laikā Krievija ne ar vārdu nepiemin, piemēram, Katiņas masu slepkavību. Tur neilgi pēc PSRS iebrukšanas Polijā pēc Staļina rīkojuma tika nogalināti gandrīz 22 000 poļu.

Krievija savā publiskajā komunikācijā ir aizmirsusi arī tos simtus tūkstošus Latvijas un citu valstu iedzīvotāju, kuru dzīves sagrāva deportācijas un citas padomju režīma represijas.