Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Nedzirdīgajiem

Panorāma

Aizliegtais paņēmiens

«Aizliegtais paņēmiens» vēta piecas sazvērestības par Covid-19 krīzi

LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ar ekspertu līdzdalību analizēja vairākus piemērus, kāda informācija saistībā ar koronavīrusu un slimību Covid-19 tiek izplatīta pasaulē lielākajā sociālajā tīklā “Facebook”. Raidījums vētīja robežšķirtni starp viltus ziņām, meliem un manipulāciju, un viedokļa paušanu, ko savukārt aizsargā Satversme.

Sociālais tīkls “Facebook”, kur līdzās tradicionālo mediju izplatītājai informācijai ir iespēja izpausties ikvienam, katrs var rakstīt, ko domā par vīrusu, ko viņš ir dzirdējis un ko viņš saprot. Tā ir mūsu brīvība izteikties, paust viedokli, un to sargā arī Latvijas Satversmes 100. pants. Taču līdzās viedokļiem ir arī daudz apgalvojumu. Konkrēti cilvēki ar saviem vēstījumiem nereti rada iespaidu, ka viņi par vīrusu zina ko vairāk.

Pieci piemēri, kurus analizēja “Aizliegtais paņēmiens”:

1. Vēstījuma autors Sandris Točs. “Ir jādibina tautas kustība, lai pretotos obligātai čipošanai un piespiedu vakcinācijai.” Cilvēkus čipošot kā suņus – tā viņš apgalvo.

2. Autors Ints Miezubralis. Vēstījums par Latvijas plānoto palīdzību krīzē četru miljardu eiro apmērā iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Lai šo parādu atdod tikai tie, kas šo atbalstu būs saņēmuši.

3. Vēstījums, ka britu premjers Boriss Džonsons ar Covid-19 saslimis, jo bija vakcinējies pret gripu. Autors - kustība “Vakcīnrealitāte Latvijā”, ko pārstāv Kristīna Duņeca.

4. Autors Roberts Raimo. Viņa vēstījums – krīzes aizsegā ir plāns iznīcināt mazo un vidējo biznesu.

5. Jānis Pļaviņš. Vēstījums, kas izriet no viņa videouzrunas: vīruss ir radīts laboratorijā Uhaņā, sadarbojoties ķīniešiem un amerikāņiem.

Vēstījumus vērtē pieci savu nozaru profesionāļi.

  • Anda Rožukalne, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Komunikāciju zinātnes fakultātes dekāne,
  • Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta asociācijas vadītāja,
  • Inga Spriņģe, Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra “Re:Baltica” viena no dibinātājām. Pašlaik “Re:Baltica” kļuvis par oficiālu “Facebook” partneri, kas pārbauda cilvēku ierakstu faktu precizitāti.
  • Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra jeb “StratCom” vadītājs,
  • Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība), kultūras ministrs. Kultūras ministrija izstrādā mediju politiku Latvijā.

Ironija un faktu pārbaude

Ko darīt ar šādiem vēstījumiem un to autoriem? Ar viedokļiem viss ir skaidrs – ja vien tie nekurina naidu un neveicina dažāda veida diskrimināciju, tad tiem ir tiesības pastāvēt.

Taču, kā rīkoties ar manipulācijām, kas nereti ir meistarīgi uzbūvētas no dažādiem faktiem, bet veido greizas cēloņsakarības?

No vienas puses, to var ignorēt. Dažu “Facebook” aktīvistu izvēlētais ceļš ir ironizēt par to visu. Tā sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Šmits, cenšoties paust savu attieksmi pret 5G un koronavīrusa sazvērestības teoriju faniem, radījis “kovidiotu” jēdzienu un izsludinājis balsošanu par spilgtākajiem piemēriem. “Mani tas ielīksmo, tāpēc es ar to nodarbojos. Ja citi cilvēki skatās “Comedy Club” vai arī smieklīgus kaķu video internetā, tad manā plašajā draugu un paziņu “Facebook” kontaktu lokā ir ļoti, ļoti daudz dažādu cilvēku,” stāsta Šmits.

Bet pats sociālais tīkls “Facebook” šo visu vairs kā joku neuztver. Izmaiņas notikušas kopš pēdējām ASV prezidenta vēlēšanām, kad bija nopietnas aizdomas, ka “Facebook” ar viltus kontiem veiksmīgi bija šiverējuši krievu dienesti, cenšoties ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Turklāt sazvērestības teoriju radītāji pamanās ar to gūt arī ienākumus – vairāk klikšķu, vairāk naudas.

“Facebook” administrācija tam pateikusi “stop”. Pirmkārt, pie katra posta jeb ziņojuma “Facebook” ir poga, kas ļauj ikvienam lietotājam par to ziņot tīkla administrācijai, norādot, kādas problēmas varētu būt ar šo vēstījumu. Var arī norādīt uz aizdomām par viltus ziņu.

Otrkārt, “Facebook” publicēto ziņojumu faktu pārbaudei visā pasaulē ir piesaistījis gan medijus, gan arī nevalstiskas organizācijas. Kopumā aptuveni 60. Viņu vidū arī Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” un ziņu portāls “Delfi”. Viņi pārbauda ziņas, kas top vai tiek izplatītas Latvijā.

“Re:Baltica” dibinātāja Inga Spriņģe skaidro, ko nozīmē būt par faktu pārbaudītāju: “Mums ir pieeja speciālam rīkam, ko neredz visi cilvēki, bet tieši faktu pārbaudītāji, kurā mums parādās katru dienu, kas ir populārākie ieraksti “Facebook”, uz kuriem cilvēki reaģē. (..) Mēs skatāmies, vai šie posti ir ticami, vai tur ir kaut kas aizdomīgs, piemēram, kāda iespējama konspirāciju teorija vai nepatiesi fakti, vai manipulatīvā veidā iegriezti fakti. Un tad, ja mums izskatās, ka tur varētu būt problēmas, tad mēs šos faktus arī pārbaudām.”

Faktu pārbaudītāji sagatavo par to materiālu, un tas tiek pievienots konkrētajam ierakstam. Tas nebūt nenozīmē, ka pats ieraksts tiek dzēsts. Turklāt faktu pārbaudītājiem pašiem nav nedz tādu tiesību, nedz iespēju.

“Mēs nevaram būt “Facebook” cenzori, jo mums nav tiesību noņemt konkrēto ierakstu.

Mēs to varam pārbaudīt, un parādīsies klāt atzīme, ka šī ziņa ir pārbaudīta,” skaidro Spriņģe.

Faktu pārbaudītājiem maksā gabalā, proti, par katru pārbaudīto paziņojumu. Cik lielu summu, Spriņģe neatklāj. Līgums par sadarbību patlaban esot līdz gada beigām.

“Mēs balstāmies uz uzticamiem, starptautiski atzītiem avotiem. Un ar to es domāju oficiālās iestādes, kā, piemēram, Pasaules Veselības organizācija, ko saka šī organizācija. Nu, tiešām, kas ir starptautiskas, pārsvarā valsts iestādes vai akadēmiski atzītas universitātes, zinātnieki, kuri izmanto zinātnē vispārpieņemtas metodes, nevis kaut kādas pieņēmumos balstītas konspirāciju teorijas,” skaidro žurnāliste.

Tostarp “Re: Baltica” pārbaudīja arī “Aizliegtā paņēmiena” vētīto Jāņa Pļaviņa videouzrunu, secinot, ka tajā citē vairākus respektablus avotus, taču piedēvē tiem izteikumus, kas tajos nav, vai arī ignorē daļu no sniegtās informācijas. Kopumā raksti, kurus viņš lieto, nesniedz pierādījumus viņa teorijai, ka vīruss tika mākslīgi radīts ASV un pārvests uz Ķīnu.

Bijuši gadījumi, kad pēc faktus pārbaudes, ja tie atzīti par nepatiesiem, “Facebook” dzēš nepatiesos ziņojumus. “Facebook” pārstāvis Polijā, kas atbild arī par Baltijas reģionu, stāsta, ka, Covid-19 krīzes laikā uzņēmums ir izstrādājis veselu algoritmu klāstu, lai pie lietotājiem nonāktu pārbaudītas ziņas: “Mēs vēlamies savienot cilvēkus, kuri, iespējams, mijiedarbojušies ar kaitīgu dezinformāciju par vīrusu, ar patiesu informāciju no autoritatīviem avotiem, ja viņi atkal redz vai dzird šos apgalvojumus ārpus “Facebook”. Cilvēki sāks redzēt šos ziņojumus tuvāko nedēļu laikā.”

Vai varētu tiktu dzēsti arī to cilvēku “Facebook” konti, kas radījuši un bijuši autori iespējamai dezinformācijai? Par to tagad ir satraucies Sandris Točs. “Facebook” pārstāvis gan noliedza, ka tā būtu viņu stratēģija.

Jāpiemin, ka jau februāra vidū iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (“KPV LV”) vadībā tika sasaukta darba grupa, kuras rezultāts varētu būt arī likumu izmaiņas, lai par viltus ziņu izplatīšanu paredzētu kādu atbildību.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Medijpratība
Ziņas
Jaunākie
Interesanti