Pirms Pašvaldības deputāta statusa likuma grozījumu skatīšanas galīgajā lasījumā priekšlikumus iesniedza gan iepriekš noraidītā risinājuma atbalstītāji, gan pretinieki. 21 koalīcijas deputāts - no Reformu partijas, „Vienotības” un daži no Nacionālās apvienības - iesniedza normu, kas ir ļoti līdzīga iepriekšējai.
Pilnvaru ierobežojumi skartu deputātus, pret kuriem būtu uzsākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu. „Lielākā atšķirība ir tā, ka tagad nepieciešams, lai ģenerālprokurors apstiprina procesa virzītāju. Proti, prokurora sagatavotu informāciju attiecīgajā pašvaldības domē, ka ir uzsākta kriminālvajāšana,” norāda Loskutovs.
Bez opozīcijas pirms divām nedēļām piedāvāto normu neatbalstīja arī Nacionālās apvienības vairākums. Šonedēļ Saeimā saņemts šī politiskā spēka pārstāvja, tieslietu ministra Jāņa Bordāna parakstīts atzinums, kurā teikts, ka arī iepriekšējais variants nenonāktu pretrunā ar Satversmi.
Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un viens no Nacionālās apvienības līderiem Gaidis Bērziņš balsojumā bija atturējies. „;Loti precīzi jādefinē, kāds ir šo grozījumu leģitīmais mērķis: vai šīs līdzeklis, kas tiks izvēlēts ir samērīgs, respektīvi, vai nav kāds samērīgāks līdzeklis viņu tiesību ierobežošanai,” norāda Bērziņš.
Tagad Bērziņš un vēl seši Nacionālās apvienības deputāti rosina, ka pilnvaras būtu jāierobežo deputātam, kurš apsūdzēts par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā. Šādā redakcijā likums neattiektos uz Ogres vicemēru un „Visu Latvijai” valdes locekli Egilu Helmani. Viņš ir apsūdzēts par izspiešanu grupā, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu”.
Aivaram Lembergam Ventspils pilsētas domes deputāta pilnvaras tiktu ierobežotas arī šādā variantā, jo viņš ir apsūdzēts arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos.
Tā varētu notikt arī tad, ja Saeima atbalstīs variantu, ko piedāvā Latvijas Pašvaldību savienība un Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Uldis Augulis. Tas paredz pilnvaras ierobežot, ja deputāts būtu apsūdzēts par tīšu noziegumu. Tomēr ir kāds āķis - par pilnvaru ierobežošanu balsotu dome. Turklāt tikai pēc tam, kad saņemtu „procesa virzītāja uzziņu par pierādījumiem, kas pamato deputāta vainu”.
Tikmēr „Saskaņas centra” deputāts Andrejs Elksniņš uzskata, ka problēma jārisina no cita gala. „Es uzskatu, ka priekšvēlēšanu laikā dažas koalīcijas partijas ļoti būtisku uzmanību šo likumprojektu, kas ir virzīts pret dažiem šajā valstī dzīvojošajiem cilvēkiem,” uzsver Elksniņš, piebilzdams, ka mērķim vajadzētu būt kriminālprocesa pilnveidošana.
Ar priekšlikumiem tagad strādās Saeimas Valsts pārvaldes komisijas darba grupa, tāpēc likumprojekta galīgajā variantā iespējama vairāku ideju kombinācija.
