Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars apgalvo, ka šodien nosauks to cilvēku uzvārdus, kas tieši atbildīgi pie tādas OIK ieviešanas, kuras dēļ sabiedrībai gadiem nācies būtiski pārmaksāt.
"Mēs esam izpētījuši faktiski visu OIK ieviešanas sāgu jau no 90. gadu sākuma - pirmajiem soļiem Māra Gaiļa valdībā, kad tika pieņemti pirmie lēmumi par dubulto tarifu mazajām hidroelektrostacijām, kas pēc tam gadu desmitiem ilgā periodā tika pārsubsidētas - daudz ilgākā posmā, nekā sākotnēji bija paredzēts, un mazās upes, ainava un ekosistēma izpostīta. Bet tas ir mazākais. Tālākie turpinājumi jau bija, kad Krišjānis Kariņš bija ekonomikas ministrs. Kā tad sākās OIK? Kā pieņēmās spēkā? Mēs esam izanalizējuši pilnīgi visu, mūsu skatījumā, par visiem šiem lēmumiem, visiem posmiem - kad, ko, kurš, kāpēc pieņēma, kāpēc gandrīz katrā no atbalsta sadaļām mums rezultātā ir viens no lielākajiem tarifiem Eiropā un kurš par to, mūsuprāt, ir atbildīgs," skaidro Tavars.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Egils Levits izsludināja Saeimas pieņemtos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Vienlaikus viņš mudināja valdību nevilcināties ar Ministru kabineta noteikumu izstrādi, kas esot būtiski šī likuma normu efektīvai ieviešanai.
Saeima janvāra beigās galīgajā lasījumā atbalstīja strīdīgos Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts nostiprināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) – valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem – pārraudzību, kā arī novērst tā saņēmēju pārkompensāciju.
Valdība 2019. gada jūnijā atbalstīja Ekonomikas ministrijas ieceri no 2021. gada atcelt OIK maksājumu elektrības patērētājiem. Paredzēts, ka valsts atbalsts „zaļās” elektroenerģijas ražotājiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, līdz ar to iedzīvotājiem un pārējiem elektroenerģijas lietotājiem šīs izmaksas jeb obligātās iepirkuma komponentes (OIK) vairs rēķinos nebūs.
Pirms tam Saeima izveidota OIK parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kurai jāvērtē, piemēram, tas, vai, lemjot par atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, ir vērtēta Latvijas iedzīvotāju maksātspēja, kā arī dažādi amatpersonu lēmumi.
