Izvērtējot koncepcijas projektu, ZZS secināja, ka tas neesot līdz galam izstrādāts, nav arī veiktas konsultācijas ar pašvaldībām.
“Uzskatām, ka šajā brīdī nākt klajā ar sasteigtiem priekšlikumiem par piespiedu pašvaldību apvienošanu, nesniedzot nopietnu pamatojumu šādam solim, ir sabiedrības lieka tracināšana un mēģinājums novirzīt uzmanību no tādiem šobrīd aktuāli risināmiem jautājumiem kā valsts budžeta 2016.gadam pieņemšana, skolotāju algu reforma vai patvēruma meklētāju uzņemšana,” ZZS paziņojumā medijiem norāda Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
ZZS arī norāda, ka nevienas politiskās partijas programmā, startējot pēdējās vēlēšanās, neesot atrodams uzstādījums par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Tādēļ neesot saprotams iemesls, kāpēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards nācis klajā ar šādu iniciatīvu.
Nospiediet lai aktivizētu
ZZS ir politiskias spēks ar plašu pārstāvību novados, jo 2013.gada pašvaldību vēlēšanās ZZS ievēlēto deputātu skaits pieaudzis no 346 līdz 369 salīdzinājumā ar 2009.gada vēlēšanām.
Savukārt pēc 2014.gada Saeimas vēlēšanām ZZS vēlējās savā pārraudzībā iegūt VARAM, taču tas neizdevās – koalīcijas partneri vienoties par Nacionālās apvienības politiķa Kaspara Gerharda kandidatūru, toties parlamentārā sekretāra krēsls tika Edgaram Tavaram (ZZS).
ZZS valde arī pauž pārliecību, ka attīstību reģionos un cilvēkiem labvēlīgus dzīves un darba apstākļus nodrošinās nevis pašvaldību lielums, bet veiksmīga valsts un pašvaldību sadarbība infrastruktūras attīstībā, uzņēmējdarbības veicināšanā, veselības, izglītības, kultūras u.c. pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.
Jau vēstīts, ka VARAM izstrādājusi un piedāvā vērtēšanai divus administratīvi teritoriālo reformu variantus, kas iesniegti arī koalīcijas sadarbības padomē. Ministrija reformu iecerējusi ieviest uz aiznākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā.
Viens no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz izveidot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli. Savukārt otrs piedāvātais variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem.
Iepriekš valdība secinājusi, ka pēdējā novadu reforma nav nodrošinājusi vairāku būtisku mērķu izpildi. Piemēram, vēl joprojām daudzos novados dzīvo mazāk nekā likumā noteiktais minimums – 4000 iedzīvotāju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā "Lielais jautājums" atzina, ka, 2009.gadā īstenojot reģionālo reformu, pieļautas kļūdas un nepieciešama vēl lielāka centralizācija un mazāks skaits pašvaldību, taču tām būtu jābūt lielākām.
Arī premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) iepriekš atzina, ka nākotnē Latvijā varētu būt aptuveni 30 pašvaldības.
Jau ziņots, ka kopš valsts neatkarības atjaunošanas sāktā un ilgi mocītā teritoriālā reforma pirms sešiem gadiem noslēdzās ar izveidotiem 109 novadiem un deviņām republikas pilsētām. Pēc Mērsraga atdalīšanās no Rojas novadu skaits pieauga līdz 110.
Reformas mērķi bija daudzsološi - augs iedzīvotāju skaits, pašvaldības varēs apgūt Eiropas Savienības (ES) doto atbalstu un piesaistīt investorus, turklāt attīstīsies vietējā līmeņa demokrātija.
Reformas rezultātā tika izveidoti izmēru ziņā ļoti dažādi novadi, kuros iedzīvotāju skaits atšķīras pat 30 reižu. Divas trešdaļas pašvaldību savas funkcijas nemaz nespēj izpildīt bez dotācijām no turīgākajām vietvarām. Piecus gadus pēc reformas secināts, ka ceļi kļuvuši neizbraucamāki, autobusi kursē retāk un bezdarbs daudzviet aug.
Tāpat secināts, ka lielākie ieguvēji no 2009.gadā īstenotās reformas bijuši lielie novadi.
