Brigmanis paskaidroja, ka trešdien ZZS Saeimas frakcijas sēdē nolemts, ka nav skaidru pierādījumu, kādēļ būtu jārosina atkārtoti vērtēt Streļčenoka atbilstību amatam. Vienīgais arguments ir KNAB vadītāja vairākkārtējie lēmumi par viņa vietnieces atbrīvošanu no amata, uzskata ZZS.
Viņš arī vērsa uzmanību - ja par Streļčenoka atbilstību amatam galu galā būtu jālemj Saeimai, to darītu nākamais parlamenta sastāvs. Bet Streļčenoka atbilstības izvērtēšanas komisijā būtu arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (RP), kurš nākamajās Saeimas vēlēšanās nestartēs.
Uz jautājumu, vai ZZS atbalstītu biroja pārraudzības maiņu, Brigmanis atbildēja, ka "diez vai tā ko mainītu un nevajadzētu iejaukties ar politiskām metodēm". "Es ieteiktu būt ar vēsu prātu, lai nevalda tikai emocijas," viņš sacīja.
Savukārt Nacionālā apvienība (NA) par komisijas veidošanu nav lēmusi, jo uzskata, ka "tā nav politiska lieta", aģentūrai BNS sacīja apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norādīja, ka NA nekādus uzdevumus saviem ministriem nedos un viņi paši valdībā varēs izlemt, vai atbalstīt komisijas veidošanu.
Bērziņš arī nebija pārliecināts, ka KNAB pārraudzības maiņa situāciju birojā uzlabotu.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") iepriekš skaidrojusi, ka komisija nepieciešama, lai ar politiku nesaistīti cilvēki varētu izvērtēt Streļčenoka darbības profesionalitāti.
Tās izveide pārrunāta ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, kurš to, iespējams, arī vadīs. Valdības vadītāja neprognozēja, cik ilgā laikā šī pārbaude varētu tikt veikta.
Komisijā varētu būt arī Zatlers, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, kā arī ministri.
Streļčenoks jau paziņojis, ka komisijas izveide ir mēģinājums no viņa atbrīvoties. Kā iemeslu Streļčenoks minēja savas darbības, kuras skarot arī augsti stāvošas politiskas personas.
