Krauze sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka topošajai Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdībai būs jāatbild par pirmsvēlēšanu solījumiem, kurus nevarēs izpildīt, piemēram, Jaunā konservatīvā partija solīja samazināt ministriju skaitu, bet tas nav izdarīts.
Krauze arī pauda, ka valdības darbs būs apgrūtināts, jo to atbalstīs nedaudz vairāk par pusi no Saeimas deputātiem.
ZZS nesola atbalstīt valdību, bet varētu atbalstīt loģiskus priekšlikumus, kuri ir tautas interesēs, atzina Krauze.
KONTEKSTS:
Kariņa valdības veidošanā piedalās piecas no septiņām 13. Saeimā iekļuvušajām partijām, atstājot opozīcijā Zaļo un Zemnieku savienību un “Saskaņu”, un šādai koalīcijai būtu 66 no 100 Saeimas deputātu balsīm, taču jau 3 no 16 “KPV LV” frakcijas deputātiem solīja nebalsot par Kariņa valdību.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7. janvārī nominēja Krišjāni Kariņu premjerministra amatam. Valdības kodolu veido "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/ Par!", Nacionālā apvienība un "KPV LV". Visu piecu politisko spēku Saeimas frakciju pārstāvji prezidentam apliecinājuši gatavību atbalstīt Kariņa nomināciju. Kariņš pauda gatavību valdības deklarāciju pabeigt divu nedēļu laikā, lai janvāra pēdējā nedēļā varētu notikt balsojums Saeimā jaunās valdības apstiprināšanai.
Kopš Saeimas vēlēšanām pagājuši trīs mēneši. Valdību mēģināja izveidot gan JKP līderis Jānis Bordāns, gan viens no "KPV LV" līderiem Aldis Gobzems, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi. Decembra vidū iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās parlamentā mazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Krišjānis Kariņš.
