LSM tiešraižu ieraksti

«Nacionāli demokrātiskās revolūcijas Baltijā, Austrumeiropā un Centrāleiropā».

LSM tiešraižu ieraksti

Starptautiskā konference «Baltijas ceļš. Turpinājums.» atklāšana

Zviedrijas ekspremjera Karla Bilta runa konferencē «Baltijas ceļš. Turpinājums».

Zviedrijas ekspremjers Bilts: Pasaulē «parādās tumšāki mākoņi», tuvojas brutālāku vadoņu laikmets

Pēc 1989. gada 23. augustā notikušā Baltijas ceļa, kad Latvijas, Lietuvas, Igaunijas iedzīvotāji sadevās rokās un pieprasīja valstu neatkarību, ļoti plašā pasaules daļā ceturtdaļgadsimta laika attīstījās demokrātija. Taču šodien noskaņojums sāk mainīties – pasaulē “parādās tumšāki mākoņi”, tuvojas brutālāku vadoņu laikmets, un lolotās brīvības no jauna var tikt apdraudētas. To Baltijas ceļam veltītajā starptautiskajā konferencē uzsvēra Zviedrijas ekspremjers Karls Bilts.

Pēc viņa teiktā, jaunā haosa pazīmes ir redzamas, ja paraugās globālajā ainā. Īpaši pēdējā desmitgadē redzami nedemokrātiski procesi Krievijā, tāpat redzama “apņēmīgā” Ķīna, arī sava veida haoss notiek Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

Austrumeiropā atsākās karš – Krievija mēģināja apspiest Gruziju, vēlāk agresija bija vērojama Ukrainā. Bet šodien Maskavā cilvēki iziet ielās, lai panāktu godīgas pašvaldību vēlēšanas. Miljoniem iziet Honkongas ielās, tādējādi aizstāvot likuma varu, sacīja Zviedrijas ekspremjers.

“Mēs runājam par tendencēm, kas var atkal atgriezt atpakaļ tumšākos un grūtākos laikos,” sprieda Zviedrijas ekspremjers, norādot, ka turpmākajos gados nebūs viegli.

Liberālie principi tiek pakļauti uzbrukumiem un jāskatās patiesībai acīs – “ir tie, kas aktīvi mēģina vājināt mūsu sabiedrību, solidaritāti, institūciju spēku un ticamību”.

Viņš norādīja, ka šajā laikā nedrīkst aizmirst par spēkiem, kas tika izteikti 1989. gada otrās puses “brīnumaino mēnešu” laikā. Arī Baltijas ceļā, kas bija miermīlīga akcija, kad triju valstu iedzīvotāji sadevās rokās. Tā, pēc Bilta sacītā, bija unikāla akcija – viens no svarīgākajiem pasākumiem, kas ļāva trijām Baltijas valstīm atjaunot neatkarību un radīt tādu Eiropu, kāda tā ir šodien.

“Viss, kas notika šajos brīnumainajos mēnešos, tas apliecināja ticību brīvībai un demokrātijai. Tas bija triju Baltijas valstu nāciju spēks. Jums nebija nekādas varas, bet bija ideju, principu un pārliecības spēks, kas izrādījās stiprāks par lielvarām,” sacīja Bilts, norādot, ka mūsdienās Baltijas ceļam ir milzīga nozīme un agrāk šis notikums netika pietiekami novērtēts.

Zviedrijas ekspremjers uzsvēra, ka Baltijas ceļu nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Šajā pasākumā nepiedalījās tikai viena nācija, kas vēlējās neatkarību, bet gan trīs. Tas padarīja Baltijas valstu vēstījumu daudz spēcīgāku, nekā tas būtu tad, ja valstis šādu ceļu veidotu katra atsevišķi.

Baltijas ceļš demonstrēja, ka vērtības, ideāli un apņemšanās šajās valstīs pastāv un ka trīs valstis stāv kopā, lai to aizstāvētu.

“Tas ir svarīgs vēstījums, kas mums jānes tālāk jaunajā nekārtību laikmetā. Jāstāv kopā roku rokā,” norādīja Bilts.

Pēc Zviedrijas ekspremjera domām, tā kā priekšā ir arvien grūtāki laiki, nākotnē būs arvien lielāka nozīme Eiropas vienotībai dažādās sfērās. Drošības jomā nepieciešams, lai mums un arī mūsu sabiedrotajiem NATO būtu pietiekami militārie resursi. Taču uz šo jomu ir jāraugās plašāk, ņemot vērā, ka digitālā laikmeta apstākļos ir jāsaskaras ar jauniem drošības draudiem. Sašķelta Eiropa būtu vājāka un tajā pastāvētu lielāki draudi.

Eiropa ir iemācījusies, kā tikt galā ar zināmiem izaicinājumiem, bet ne ar nezināmiem, un tos var pārvarēt, strādājot kopā, piebilda Bilts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti