Ik rīts asociācijas „Dzīvesprieks” rehabilitācijas centrā iesākas ar rīta apli, kurā tiek izrunātas dienas aktivitātes un izteikti arī kādi uzmundrinājuma vārdi. Ceļš, kā jaunieši nonāk līdz „Dzīvespriekam”, ir visai dažāds, bet pārsvarā tie ir vidusskolas vecuma bērni, kuriem pietrūcis tuvu cilvēku atbalsta.
Es pa vasaru „nogāzu podus”, viss gāja caur tiesu, un sociālā darbiniece piedāvāja šeit, un tad es arī atbraucu. Sākumā domāju, ka būs traki, bet izrādās, ka ir vēl labāk nekā bija domāts,” stāsta viens no centra audzēkņiem Andris.
Laiks šeit paejot ātri. Vispārējā izglītība gan jāiegūst neklātienē, bet divu gadu laikā audzēkņi apgūst kādu profesiju. Galdniecības arodmācības meistars rāda sapakotas kastes ar puišu darinātiem putnu būrīšiem, bet tas gan neesot vienīgais, ko šeit var iemācīties.
Daudzi jaunieši pirms tam nav pat turējuši rokās ne āmuru, ne skrūvgriezi, un te mēs iegūstam vismaz kaut kādas iemaņas, lai turpmākā dzīvē viņš varētu saskrūvēt kaut vai savas mēbeles. Tos pamatprincipus - kā nolakot, kā izzāģēt un kā pieskrūvēt,” mācību programmu nedaudz ieskicē asociācijas „Dzīvesprieks” pedagogs Gints Vorkalis.
Klātienē Viņas Majestāte šeit viesojusies divas reizes, bet atbalsts ir jūtams visus šos gadus. „Zviedrijā ļoti daudz iesaistās brīvprātīgie. Ziedo un vāc līdzekļus priekš jauniešiem un sūta mums te. Mēs jūtam lielu atbalstu, arī brauc ciemos šeit zviedru pensionāri. Viņi ir ļoti aktīvi lietās, kas vērstas uz labdarību,” norāda asociācijas „Dzīvesprieks” direktora vietniece Laima Baumane.
Centra uzturēšanas budžets, tostarp arī pedagogu atalgojums, sastāv tikai no ziedojumiem, no kuriem lielākā daļa joprojām nāk no Zviedrijas.
18 gadu laikā centrā mācījušies 300 audzēkņi. Apmēram 85% veiksmīgi atraduši darbu, pārsvarā gan ārzemēs.
