„Pirmkārt, Maksātnespējas likuma grozījumi nostāda administratorus teju augstāk par tiesu. Tajos ir iecere dot iespēju maksātnespējas procesa administratoriem spriest par tiesas nolēmumu pareizību un šķirot kreditorus gadījumos, kad administratoram kāds prasījums šķiet aizdomīgs, rezultātā uz laiku liedzot šādam kreditoram balsstiesības. Šādas administratora privilēģijas ir riskantas, jo administratora kļūdas gadījumā tiek apdraudēta procesa likumīga norise,” norāda Kaminska.
Maksātnespējas likuma grozījumu rezultātā tiekot apšaubītas ar tiesas nolēmumu nodibinātās tiesiskās attiecības – parādnieka un kreditora savstarpēja saistību atzīšana – un radīta iespēja pārskatīt tiesiskās attiecības, kas radušās trīs gadus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Kaminska uzskata, ka šāda kārtību izjauc tiesisko stabilitāti un grauj uzticību tiesu nolēmumiem kopumā.
Tāpat padomes vadītāja norāda, ka ir uzņēmumu valdes locekļu materiālās atbildības noteikšana, par kuras negatīvajām sekām prognozes izteikušas arī Latvijas uzņēmējus pārstāvošās organizācijas: „Šādu grozījumu akceptēšana parāda pilnīgu neizpratni par komerctiesībās noteiktajiem principiem par kapitālsabiedrības mantas un saistību nošķiršanu no kapitālsabiedrības dalībnieku mantas.”
„Turklāt, tā kā lielākā daļa Latvijā reģistrētu uzņēmumu dalībnieki ir vienlaikus arī valdes locekļi, šie noteikumi vistiešākā veidā ietekmēs komercdarbības vidi, atturot Latvijas iedzīvotājus no kļūšanas par kapitālsabiedrību valdes locekļiem,” norāda Kaminska, piebilstot, ka grozījumi sekmēs uzņēmumu dibināšanu ārvalstīs – Igaunijā vai Lietuvā.
Trešais likumdevēja vieglprātīgais un juridiski absurdais lēmums esot noilguma noteikšana kā sekas kreditoru pieteikšanās termiņa nokavēšanai bez izņēmumu gadījumu definēšanas. Likumdevējs nav paredzējis izņēmumu noilguma termiņam attiecībā uz saistībām, kas nav dzēšamas saistību dzēšanas procedūrā, piemēram, uzturlīdzekļu saistībām. „Šobrīd ir radīta situācija, kad sešu mēnešu noilguma termiņš fiziskās personas maksātnespējas procesā ir attiecināms arī uz prasījumiem par uzturlīdzekļu piedziņu bērniem, tajā skaitā līdzekļiem, kas samaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Tiesību normas, kas nosaka, ka uzturlīdzekļu parādi maksātnespējas procesā netiek dzēsti, nevar darboties, kamēr Maksātnespējas likumā nav noteikts izņēmums, ka uz uzturlīdzekļu prasījumiem šo noilgumu nepiemēro,” skaidro Kaminska.
Tāpat advokātu padomē norāda uz valsts amatpersonas statusa noteikšanu maksātnespējas procesa administratoriem: „Advokātu iespējas pildīt maksātnespējas procesa administratora pienākumus tiks nepamatoti ierobežotas. Tas ne tikai grauj tiesisko paļāvību, bet ir arī pretrunā Satversmē nostiprinātajām tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.”
Jau ziņots, ka saskaņā ar Saeimā šī gada 25.septembrī pieņemtajiem likuma grozījumiem maksātnespējas administratori no 2015.gada 1.janvāra tiks pielīdzināti valsts amatpersonām, un tiem administratoriem, kuri nevēlēsies turpināt darbu un iegūt valsts amatpersonas statusu, dos iespēju trīs mēnešu laikā pabeigt iesāktos tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesus.
Paši administratori ar jauno regulējumu bija neapmierināti un aicināja Valsts prezidentu likuma grozījumus neizsludināt, tomēr prezidents nolēma tos izsludināt.
