„Šitais busiņš ir labs, vecs, bet labs, iet kā zvērs, es te vispār esmu kļuvusi par Šūmaheru, lai tiktu no mājas ārā pavasaros un rudeņos!” – tā saka zvārtaviete Baiba Zvaigznīte, ar busiņu braukdama uz kaimiņmājām pēc piena. Protams, šie nav galvenie pagasta ceļi, pa kuriem viņai iznāk braukt, bet arī šie mazie ceļi ved līdz kādai lauku mājai. Baiba stāsta, ka pavasaros ir jau bijušas arī situācijas, kad no mājas neizkļūt:
„Jā, jā, protams! Mums pārtika ir ledusskapī, un mēs visu laiku tam esam gatavi, ka nekur nevaram aizbraukt vismaz dažas dienas, te ir izolācija uz noteiktiem gadalaikiem posmiem - tu esi vienkārši izolēts no ārpasaules. Bet, jā, mēs jau kaut kā pierodam un pielāgojamies, nav jau variantu…Šitais te posms ir vissliktākais te lejā, es ceru, ka mēs neiesēdīsimies un nevajadzēs traktoram zvanīt…”
Brauciens līdz „Puriņu” mājām beidzas bez iestigšanas, kaut gan skaidrs, ka ar vieglo auto brauciena rezultāts būtu cits.
Protams, pagasta galvenie ceļi nav tik bēdīgā stāvoklī, kā šie nelielie. Savu dara pavasara saule un vējš, tos žāvējot, savu artavu todien dod arī divi greideri, cītīgi līdzinot izsistās bedres.
Pagasta pārvaldes vadītājs Raitis Priede stāsta - visvairāk problēmu rada smagā tehnika:
„Lielāko daļu no pagasta teritorijas aizņem meži un tādēļ pārvietojas lielā tehnika. Tad ir arī Virešu šķembu bāze, tātad iet arī visas lielās šķembu mašīnas mums cauri, līdz ar to tas ceļu stāvoklis paliek arvien sliktāks. Vēl arī tās lielgabarīta mašīnas, kuras negrib maksāt nodokli, kad ir jābrauc pa asfaltu, pa lieliem ceļiem - viņas šeit pa taisno rauj mums cauri, tagad nāk arī lielās fūres mums cauri.”
Zvārtavas pagastā nav asfaltēts neviens no ceļiem, izņemot pagasta centra ielas. Protams, tas ietekmē arī uzņēmējdarbību. Cilvēku skaits te sarucis līdz četriem simtiem. Pārvaldes vadītājs atzīst, ka nemaz jau tik tālu nav Valka, Smiltene, kur varētu atrast darbu, bet - kā tur nokļūt?
„Ja jau reiz valdība kādreiz solīja, ka līdz katram centram būs asfalts… Ja tas asfalts būtu, tad arī mums tās problēmas nebūtu ar iedzīvotāju skaitu, tad arī cilvēki paliktu šeit un dzīvotu. Tā pusstunda uz Smilteni vai Valku līdz darbam ir izbraucama, es domāju, ka Rīgā cilvēki nemaz nepavada mazāk laika ceļā līdz darbam un atpakaļ; bet līdz ar to, ka tas ceļš ir tik slikts, ka tur ne 20 minūtes, ne pusstundu, bet aiziet visa stunda… nu tas ir tomēr rādītājs,” spriež Priede.
Satiksmes autobuss uz novada centru – Valku – te kursē tikai reizi nedēļā, protams, reisi nav rentabli:
„Ceturtdienās mēs tiekam līdz novada centram, bet tad arī diezgan ātri - ap vieniem jau visi darbi pilsētā ir jābeidz, lai tiktu atpakaļ uz māju, jo autobuss jau nāk atpakaļ.”
Bet, lai sava pagasta teritorijā veidotu sabiedrisko dzīvi, arī visa pamatā ir ceļi. Viens no pagasta lepnumiem ir izremontētais Mierkalna tautas nams, tā vadītāja Evija Zeme neslēpj, ka arī kaimiņu pagastu cilvēki labprāt brauktu uz šejienes pasākumiem, taču - kurš gan grib braukt pa dubļiem vai vasaras putekļiem:
„Kādreiz pirms greiderēšanas ir tā, ka zobi sāp, braucot uz šejieni. Tur jau tā lieta, ka mums nav tāda viena centra, kur skola, kultūras nams, pagasta pārvalde, mums viss ir izsijāts, tad nu sanāk braukt. Mašīnas remontējam sistemātiski, bet neko darīt, ir jābrauc.”
Zvārtavas pagasts ir ar ļoti skaistu dabu, pakalniem, ezeriem, tā teikt, tieši vieta tūrismam. Taču atkal atbilde viena – ceļi.
