Viens no šāda uzņēmuma darbiniekiem ir Andris Lūsis. Viņa darba segvārds ir “Arnolds”. Viņš skaidro – vieglāk sevi saukt citā vārdā, lai dienas beigās atstātu “Arnoldu” darbavietā. Andris uzklausa cilvēkus, kuri jūtas vientuļi un vēlas vienkārši parunāties.
“Tie cilvēki, kuri piezvana pirmo reizi, stāsta par saviem varējumiem, savām emocijām. Un tas ir tā forši,” saka Andris.
Projekta “Parunāsim?” veidotāja ir Inga Muižniece. Viņa stāsta, kā nonākusi pie šādas ieceres: “Es jau ilgstoši esmu strādājusi dažādos zvanu centros, un pēdējos sešus gadus man ir pašai savs zvanu centrs un arī maksas pakalpojumu līnija 1189. Un bija situācija, kad zvanīja kāda sieviete un teica: es, meitiņ, esmu atlikusi naudu, lai parunātos divas minūtes. Un man tajā mirklī likās, ka kaut kas nav pareizi. Lai atliktu naudu, lai parunātos, turklāt tas ir paaugstinātas maksas tālrunis, man likās pilnīgi nepieņemami. Un es sāku skatīties, vai ir kāds tālrunis, kur var zvanīt un vienkārši tāpat parunāt, kur tā nav psiholoģiskā palīdzība. Un sapratu, ka šāda tālruņa nav.
Un es sapratu, ka ir jābūt cilvēkiem iespējai parunāties. Nevar sēdēt visu laiku internetā, datorā, vajag parunāt ar dzīvu cilvēku.”
“Ir jau dažādi cilvēki. Kad piezvana cilvēks no Latgales un stāsta, ka Daņilovs ir apprecējis Markovu, un galīgi brīnās, kad es nesaprotu viņa radu rakstus,” smaidot stāsta Andris.
Andris pats ir īpašs cilvēks. Viņš ir pārcietis divus insultus. Pēdējais liedzis iespēju pilnvērtīgi pārvietoties. Bet vīrietis ir mērķtiecīgs. Tiesa gan - ļoti pārdzīvojis, ka cilvēkus ar speciālām vajadzībām darba devēji nevēlas redzēt savā kolektīvā. Līdz pērn saņēmis uzaicinājumu pievienoties projekta “Parunāsim?” kolektīvam.
Projekta vadītāja atzīst, ka darbinieku atrašana bija izaicinājums. Andris Lūsis bija pirmais darbinieks šajā projektā. “Es viņam izstāstīju ideju, viņš teica, ka ideja ļoti laba. Un viņš teica, ka “es atvedīšu vēl cilvēkus, kas labprāt parunātu”,” stāsta Inga Muižniece.
Zvanu centrs gada laikā ieguvis zināmu popularitāti. Patlaban ik mēnesi ar projekta operatoriem vēlas parunāt vismaz 400 cilvēki.
“Pārsvarā cilvēki ir tādi, kas grib parunāt par to, kā viņi jūtas, ka viņi ir vientuļi. Ziemassvētku laikā diezgan izteikti ir tas, ka bērni nav atbraukuši ciemos, bet ir solījuši. Vai mazbērni nav atbraukuši ciemos. Tad viņi jūtas tā vientuļāk,” stāsta projekta veidotāja.
“Mēs strādājam tikai pa četrām stundām, jo ar savu invaliditāti es vairāk par četrām stundām nevaru nostrādāt,” atklāj Andris, “ir jābūt atsaucīgam. Mūsu uzdevums ir klausīties, nevis teikt, kratīt ar pirkstu.”
“Daļa cilvēku zvana, lai no rīta pastāstītu, ko viņi ir darījuši, ka stirnas redzējuši ārā, kādu grāmatu ir izlasījuši, pie kā ir bijuši ciemos, lai pastāstītu, kā viņi jūtas. Un tas vecums ir no 30 gadiem līdz pat 98 gadiem,” stāsta Inga.
Projekta “Parunāsim?” komandā šobrīd strādā jau septiņi cilvēki ar speciālām vajadzībām.
